Johans Teodors Bērents

1 bilde

11.06.1784 – 09.07.1866

Johans Teodors Bērents (Johann Theodor Berent, 1784-1866) – Baltijas vācu mācītājs un literāts. Mācījies Rīgas Domskolā un studējis teoloģiju Tērbatas universitātē, pēc tam ilgstoši strādājis Suntažos par mācītāju, mūža pēdējos 16 gadus dzīvojis Rīgā. Bērents ir tautas apgaismotājs un viens no Latviešu literārās (draugu) biedrības dibinātājiem, tulkojis latviešu valodā likumus, sastādījis "Vidzemes kalendāru" un publicējies latviešu presē – "Latviešu Avīzēs" un izdevumā "Tas Latviešu Ļaužu Draugs", tulkojis reliģisko literatūru un stāstus, vērsies pret dzeršanu un aizstāvējis prasību izglītoties arī latviešu sievietēm.

Dzimšanas laiks/vieta

11.06.1784
Rīga

Miršanas laiks/vieta

09.07.1866
Rīga

Personiska informācija

Bērentu dzimta cēlusies no Tilzītes. Dzimis tirgotāja un linu brāķera Johana Teodora Bērenta un Urzulas Bērentes, dzimušas Hafšteinas (Ursula Haffstein), pirmajā laulībā - Holstas (Holst), ģimenē.

Johans Teodors Bērents mācījies Rīgas Domskolā (1803-1806), studējis teoloģiju Tērbatā (1803-1806) un strādājis par mācītāju Suntažos (1808-1850). Pats būdams vācietis, ar saviem vācu kolēģiem Ikšķiles mācītāju Borkhūzenu un Kalsnavas mācītāju Debneru sarakstījies latviešu valodā.
1809. gadā 31. maijā apprec Natāliju Kristīni Rozenplenteri (Rosenplänter, 1790-1847), igauņu tautas apgaismotāja un izdevēja Johana Heinriha Rozenplentera (1782-1846) māsu. Laulībā piedzimst četri bērni, ar tiem kopā uzaug arī vairāki audžubērni.

Kopš 1850. gada Bērents dzīvo pie sava dēla Rīgā.

Profesionālā darbība



Darbība literatūrā (izlase)
Dzeja
1803: Brüder, seht! im Rosenkleide; Aus jedem Auge strahlt [dzejoļi] krājumā Auswahl älterer und neuer Gesänge, skārtotājs Valentīns Heinrihs Šmits (Schmidt, 1775-1809).
1837: Jaunā gada dziesma; Dziesma atspīdēšanas jeb zvaigznes dienā [reliģiskā dzeja] krājumā Dieva vārdu mīļotājiem. IV sauja.
1838: Dziesma pļaujamā laikā. Vidzemes kalenderis, 47.-48.lpp.
1841: Sveicināšana, ar ko savu mīļu, vecu ganu sveicina Mālpils draudze 26tā Oktober mēn.dienā. [gadījuma dzejolis mācītāja J.G.Agelūta 50 gadu amata svētkos]. Rīga.
1856: Dem Jugendgenossen, dem Amtsgenossen, dem Altersgenossen. [dzejolis, 2 lpp.]. Rīga.

Proza
1839: Stāsts, kas atbild uz tiem Zālamana vārdiem: Kur ir vai? Kur ir vaidi? Kur ir bāršanas? Kur ir žēlošanas? Kur ir vātis bez vainas? Kur ir sarkanas acis? [H.Čokes didaktiska stāsta pret dzeršanas kāri brīvs tulkojums]. Rīga
1840: Par briesmīgu pūķi, kas no mājām izdzenams ārā [didaktisks stāsts pret dzeršanas kāri]. Rīga.
1841-1851: Miķeļa Dievmīliņa garīgas domas pie laicīgām lietām [K.Skrīvera darba "Gottholds Zufällige Andachten.." (1671) fragmenta tulkojums] krājumā Mārtiņa Lutera, tā veca Dieva kalpa, pamācīšana.. Skrīvera darbs sastāv no 400 līdzībām prozā un dzejā, Bērents tulkošanu turpina, citus fragmentus publicējot Vidzemes kalendera vairākos gadagājumos.
1851: Tā Dieva kalpa Mārtiņa Lutera Mazais Katkismis, (..) lai mīļa Suntažu draudze piemin savu vecu ganu, kas to 42 gadus ganījis [M.Lutera katehisma un tā F.Vernera vācu pārstrādājuma brīvs tulkojums]
1852: Bodniece, stāsts izdevumā Ziņas un stāsti par Dieva valstības lietām. 5. krājuma 1. gabals.
1854: Stāsti pa ziemas vakariem, stāstīti Kraukļu-krogā krāsns priekšā [V.Horna stāstu tulkojums]. Rīga
1855: Atraitne uguns-bāķa tornī Margatē [no vācu valodas tulkots stāsts bērniem]. Rīga: Hartungs
1855: Dieva nams pašā zemes dziļumā. Rīga: Hartungs [no vācu valodas tulkots reliģisks stāsts bērniem]
1855: Izglābts jēriņš. Rīga: Hartungs [no vācu valodas tulkots reliģisks stāsts bērniem]
1855: Kā bērniņi svētdienu svētījuši. Rīga: Hartungs [no vācu valodas tulkots reliģisks stāsts bērniem]
1855: Ormanis un viņa zirgs. Rīga: Hartungs [no vācu valodas tulkots reliģisks stāsts bērniem]
1855: Pašā laikā, raug, uzieta pati brangākā lieta. Rīga: Hartungs [no vācu valodas tulkots reliģisks stāsts bērniem]
1855: Raugait bērniņu, kas īstais eljes zars ap vecāku galdu. Rīga: Hartungs [no vācu valodas tulkots reliģisks stāsts bērniem]
1855: Sadauzīta logu rūte. Rīga: Hartungs [no vācu valodas tulkots reliģisks stāsts bērniem]
1855: Staigāšana gaismā. Rīga: Hartungs [no vācu valodas tulkots reliģisks stāsts bērniem]
1855: Tas Kungu redz. Rīga: Hartungs [no vācu valodas tulkots reliģisks stāsts bērniem]
1860: Zelta meklētājs. Rīga [F.Hofmana stāsta tulkojums no vācu valodas]


Publicistika un padomu grāmata
1816: Taufrede, im Spätherbst 1813 gehalten; Das Vater Unser als Gebet bey einer Taufe im Kriegsjahre 1812; Grabrede auf den Propst Pegau krājumā Magazin für Protestantische Prediger, turpinājumizdevuma sakārtotājs K.L.Grave. Rīga.
1817, 1818: vēl citi raksti par darbu latviešu draudzē krājumā Magazin für Protestantische Prediger. Sak. K.L.Grave. Rīga.
1840: Germanisch-slawischer oder lettischer Sprachstamm. Lettisch, livländischer Dialekt krājumā Gutenbergs-Album. Sakārtotājs H.Meyer. Braunšveigā.
1853: Grāmatiņa, kas mācītām bērnu saņēmējām rāda, ko viņas lai māca savas mācekles Vidzemē [mācīblīdzekļa vecmāšu iemaņu apguvei un atļaujas darbam saņemšanai tulkojums].

Rīkojumu un likumu krājumu sastādītājs un tulkotājs
1841: Žēlīga Ķeizera Pavēlēšana, ko Vidzemes valdīšanas tiesa visiem dara zināmu. [G.Felkerzāma izdotā likuma ķeizara Nikolaja I vārdā izbeigt sākušos izceļošanas mēģinājumus tulkojums].
1848: Alphabetisches Verzeichnis der Constorial-Erlasse von 1843 bis 1847. Rīga [Konsistorijas rīkojumu alfabētisks saraksts]
1850: Likumi par Vidzemes zemnieku zemes turēšanu un dzīvošanu. Šie likumi riktīgi saietās ar tiem īsteniem, ko valdīdams Senāts 1849. gadā izlaidis driķētus krievu valodā. Rīga.
1851: Pamācīšana uz muižas valdīšanām un valsts valdīšanām un visiem zemniekiem, kā uz zemēm būs uguni sargāt, un kā būs darīt pie paša ugunsgrēka [Ugunsdrošības noteikumi]
1855: Likumi Rīgas dienestnieku palīdzības lādei. [Rīgas mājkalpotāju pašpalīdzības kases noteikumi]. Rīga.

Kalendārniecība
1825-1863 Vidzemes kalendera sastādītājs un daudzu literārā pielikuma publikāciju autors.


Citātu galerija

"Nekad lai neviens nedomā meklēt šais primitīvos rupjos sacerējumos [latviešu tautasdziesmās] valodas un ritmikas krājumus.. Bet vai varbūt latviešu tautas dziesmu gars ir sevišķi patīkams? Man vismaz ne. Taču es atzīšos, ka esmu nežēlīgi prozaisks cilvēks."

J.T. Bērents vēstulē Rūjienas mācītājam Benjamīnam Bergmanam (1832).

"Tomēr viņa dzīvais un centīgais gars neapnicis arvien uz priekšu dzinās visādās gudrībās un zināšanās. Latviešu valodā Bērenta tēvs ar laiku palika par pirmo meisteri un sarakstīja daudz jaukus stāstus un mācības, kas kalendārēs un citās grāmatās mūsu tautai gaismu un prieku pasniedza. "

Juris Neikens. Ceļa biedris. 1866, nr.16.

"Savu latviešu valodas prašanu viņš iemācījies vairāk tikai uz savu roku, to vērīgi noklausīdamies no ļaužu mutes"

Āronu Matīss. Latviešu Literāriskā (Latviešu Draugu) Biedrība savā simts gadu darbā. Rīga, 1929, 152.lpp.

Dzimtais vārds

Johann Theodor Berent

Pseidonīms

Jānis Mierturis, B.r..t., J.T.B....t, J.Th.B....t., Joh.Th.B....t, I.

Dalība organizācijās

Rīgas Bībeles biedrība
loceklis

1824–1866
Latviešu literārā biedrība / Latviešu draugu biedrība
Fēgezaku nams
1824. gada 10. septembrī Jēkaba ielā Rīgā, Fēgezaku namā divas trepes augsti, kā raksta Āronu Matīss, notiek Latviešu literārās (draugu) biedrības dibināšanas sapulce. Bērents ir viens no biedrības dibinātājiem, biedrības sekretārs (1823-1838), Vidzemes nodaļas direktors (1845-1851) un biedrības prezidents (1845-1851), kopš 1858 - goda loceklis.

Izglītība

1793–1803
Rīgas Domskola
Mazā Skolas iela, Rīga

1803–1806
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Studējis teoloģiju Tērbatas Universitātē (mūsdienās Tartu Universitāte).

Darbavieta

1808–1850
Suntažu baznīca
Suntaži
Kalpojis par draudzes mācītāju

Apglabāts

1866
Suntaži