Meklēt

Pauls Jurevičs

5 bildes
Pauls Jurevičs
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
LU mācībspēku grupa 1920.gados
LU mācībspēku grupa 1920. gados. 1. rindā no kreisās:A.Dauge, K.Balodis, J.Velme, J. Lautenbahs, E. Felsbergs, P. Šmits, L. Bērziņš;2. rindā no kreisās: A.Spekke, J. Plāķis, E. Blese, P. Jurevičs, nezināms, P. Dāle,K. Straubergs, A. Tentelis, R.Jirgens, P. Zālīte, F. Balodis, J.Kauliņš.
V.Rīdzenieka foto. Avots: RTMM Latvijas vēstures fonds nr.80715 Latv.v. F6/12
Pauls Jurevičs
Pauls Jurevičs. Pases attēls. LVVA 2996-9-16814
Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes mācībspēki
Latvijas UniversitātesFiloloģijas un filozofijas fakultātes mācībspēki un studenti 20. gadsimta 20. gados. Pirmajā rindā no labās: Pauls Jurevičs (?), Kārlis Straubergs, Arnolds Spekke, Rūdolfs Jirgens (?), Ernests Felsbergs, Pēteris Šmits, Juris Plāķis, Ernests Blese (?). Otrajā rindā no labās: Lizete Štengele (Augstkalne), NN, Francis Balodis.
Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes mācībspēki
Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes mācībspēki 20. gadsimta 20. gados. Pirmajā rindā no kreisās: Arnolds Spekke, Imanuels Bencingers, Rūdolfs Jirgens (?), Ernests Felsbergs, Juris Plāķis. Otrajā rindā: Pauls Jurevičs (?), Francis Balodis, Kārlis Straubergs.
Lomas: filozofs, publicists

19.11.1891 – 06.11.1981

Pauls Jurevičs (1891–1981) – filozofs un publicists, filozofijas doktors (1930). Studējis klasisko filoloģiju un filozofiju Tērbatas universitātē (1912-1917), beidzis Maskavas universitāti (1918), studējis filozofijas Lilles universitātē Francijā (1921-1924). 1924-1931. gadam skolotājs Rīgas 1. pilsētas ģimnāzijā. No 1925. gada LU privātdocents filozofijā, no 1927. gada arī grieķu valodas docētājs. LU profesors filozofijas vēsturē (1934-1944, ar pārtraukumu 1940-1941). 1944. gadā emigrējis uz Vāciju, 1945-1950. gadam strādājis Freiburgas universitātē, 1950. gadā izceļojis uz Austrāliju, kur strādājis par valodas skolotāju koledžā. Jurevičs ir daudzu rakstu autors, to vidū "Filozofiskā doma latviešu garīgajā dzīvē" (krājums "Latvieši", 2, 1932), sarakstījis grāmatas par A. Bergsona filozofiju (franču valodā 1930, vācu valodā 1949), "Platons dzīvē un darbā" (1930), "Idejas un īstenība" (1946), "Dzīve un liktenis" (1955), "Variācijas par moderno cilvēku" (1956), "Kultūras sejas" (1960), "Pretstatu pasaule" (1973). Darbos daudz vietas ierādīts latviešu kultūras un mākslas dzīves problēmu risinājumam un latviešu literātu filozofisko uzskatu iztirzājumam.

  • Darba autors (29)
  • Recepcijas persona (8)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    19.11.1891
    Rīga

    Miršanas laiks/vieta

    06.11.1981
    Melburna

    Personiska informācija

    Tēvs Jāzeps, fabrikas pārzinis, māte Marija.

    Citātu galerija

    Par Paulu Jureviču nav grūti rakstīt. Viņš pats ir atstājis autobiogrāfiju, pats atvieglojis savu uzskatu izpratni, norādīdams divus to pirmavotus – Platonu un Anrī Bergsonu, pats devis savu uzskatu kopsavilkumu pārskatos par latviešu filozofisko domu 30. gados. Rāmo līdzsvarotība, skaidri viennozīmīgi un pamatoti spriedumi. Nav spontānu zemapziņas izvirdumu vai spekulatīvā prāta fantāzijas veidojumu. Ne manierības,ne vēlmes būt nesaprastam un noslēpumainam pār-cilvēkma. Profesionāla pašapziņas filozofijas profesora darbā Latvijā un trimdas traģikas apzināšanās un dzīves spēka meklējumi pēc Latvijas zaudējuma. Viņš nav bijis kultūras stikla pērļu spēlmanis. Ja arī vilinājums pastāvējis, to pārvarējis mācībspēka un pilsoņa pienākums, tālab viņa darbu tematika pārsvarā saistās ar samērā viegli pārredzamu triādi: nācija — kultūra — gara dzīve. Filozofija viņam bijusi domas dziļuma sfēra. Kā uzsvēris Merlo-Ponti, dziļums daudz tiešāk, nekā citas telpas dimensijas piespiež mūs atmest pierastās un aizspriedumainās nozīmes, kuras pieredze piešķir pasaulei, ļaujot nonākt līdz daudz būtiskākam un pirmatnējākam redzējumam. Paula Jureviča dziļums nevieš bezdibenīgas mistikas baismās trīsas. Tas pievelk ar atziņas pamatotību, solot domas darbu tiem, kuriem pacietība, atšķirībā no sekluma, kurā visi var vandīties. Aiz filozofijas vēstures grāmatu kalniem P. Jurevičam nav zudusi dzīves garša un izjūta un viņš mēģinājis to atklāt no jauna — teorētiskās kopsakarībās līdz ar secinājumu,ka zeme nav pārāk droša vieta paradīzei.

    Skaidrīte Lasmane. Uzdrīkstēšanās būt nemodernam. Karogs, Nr.11-12 (01.11.1991)

    Saiknes

    Alise Jureviča - Sieva
    Edvards Vulfs - Radinieks
    Gustavs Jurevičs - Brālis
    Herta Krodere - Svaine
    Oļģerts Kroders - Radinieks
    Roberts Kroders - Radinieks
    Tālivaldis Ķiķauka - Krustdēls

    Nodarbes

    filozofs
    publicists

    Izglītība

    –1909
    Rīgas Pilsētas reālskola
    Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga

    –1918
    Maskavas Universitāte
    Maskava

    1912–1917
    Tērbatas Universitāte
    Ülikooli 18, Tartu
    studējis klasisko filoloģiju un filozofiju

    1921–1924
    Lilles Universitāte
    Rue Paul Duez 42, Lille
    studējis filozofiju

    Darbavieta

    1924–1931
    Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija
    Raiņa bulvāris 8, Rīga

    1934–1944
    Latvijas Universitāte
    Raiņa bulvāris 19, Rīga

    1945–1950
    Freiburgas Alberta Ludviga Universitāte
    Fahnenbergplatz, 79085 Freiburg im Breisgau, Vācija

    Emigrē

    1944
    Freiburga

    1950
    Melburna

    Dzīvesvieta

    1975–1981
    St. Ives Home, 118 Vale Street, East Melbourne, Vic. 3002

    Apbalvojumi

    Triju Zvaigžņu ordenis
    Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar 1938. gada 16. novembra lēmumu.
    III šķira
    1938

    Kultūras fonda prēmija
    Prēmija piešķirta par darbu "Variācijas par moderno cilvēku".
    1956

    Kultūras fonda prēmija
    Prēmija piešķirta par darbu "Pretstatu pasaule".
    1974

    PBLA Tautas balva
    1975