Darbi: Darba autors (28); Recepcijas persona (19)
Attēli: Persona attēlā(2)
| Vārds | Marija Andžāne |
|---|---|
| Papildu vārdi | Marija Andžāne–Stroda |
| Kopsavilkums | Rakstniece Marija Andžāne (1909–1988), mācoties Rēzeknes skolotāju institūtā, pievērsusies literārajai daiļradei, publicējusies institūta literārajā žurnālā "Daile". Vēlāk strādājusi par skolotāju un aktīvi publicējusies latgaliešu presē. 1944. gadā emigrējusi uz Vāciju, 1951. gadā – uz ASV. Dzejas krājumiem "Reits" (1933), "Dzeiveibai" (1944, godalgots latgaliešu literāro darbu konkursā Daugavpilī, rokrakstā), "Namīra vortūs" (1951), "Caur dvēseles prizmu" (1977, A. Jūrdža fonda godalga 1978) raksturīgs garīgums, filozofiskums. Darbojusies arī prozā un rakstījusi literatūrteorētiskus apcerējumus. Dzīvojot Latvijā, publicējusies tikai latgaliski, trimdā rakstījusi un presē publicējusies abās latviešu rakstu valodas tradīcijās. Konstantīna Stroda–Plencinīka sieva. |
| Personiska informācija | Dzimusi Ludzas apriņķa Landskoronas, vēlāk Šķaunes pagasta Mačos zemnieku Leonarda un Agneses Andžānu ģimenē kā ceturtā meita. Pēc Landskoronas pagastskolas beigšanas iestājusies Rēzeknes skolotāju institūtā. 1931. gada rudens: sākusi skolotājas gaitas Bukmuižas pagasta Porečjes pamatskola (tagadējā Bērziņu pagasta Upmales pamatskolā). 1934. gada 6. janvāris: salaulāta ar Konstantīnu Strodu–Pelcinīku Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā. Laulībā divi dēli un meita, kas kara laikā mirusi. Dzīvojusi Rīgā, strādājusi par skolotāju Pārdaugavas bērnu patversmes skolā. Vēlāk bijusi skolotāja Ludzas apriņķa Sarkaņu pamatskolā, Maltas pagasta Rozentavas pamatskolā, Varakļānu ebreju pagastskolā. No 1944: Vācijā, bēgļu nometnē Grēvenē, Langerfeldē, tad strādājusi par skolotāju kopā ar vīru izveidotajā latviešu bēgļu nometnes skolā Oberkaselē. No 1951: dzīvojusi ASV, Ņujorkas štatā. |
| Profesionālā darbība | Mācoties Rēzeknes skolotāju institūtā, aktīvi
pievērsusies literārajai daiļradei, publicējusies institūta literārajā žurnālā "Daile".
1931: pirmā publikācija – dzejolis "Caur osorom..." un īsa skice prozā "Orōjdāls" literārajā žurnālā "Zīdūnis" Nr. 6. 1930–40: latgaliešu presē publicējusi stāstus jaunatnei. 1943: Latgales inteliģences problēmas 1930. gados risinātas garajā stāstā "Orojdāls" ("Olūts", 1943, 3). Dzeja"Reits" (1933)"Dzeiveibai" (1944, godalgots latgaliešu literāro darbu konkursā Daugavpilī, rokrakstā) "Namīra vortūs" (1951) (krājuma pamatā neizdotā krājuma "Dzeiveibai" manuskripts, klāt nākusi kara laikā un trimdā tapusī dzeja) "Caur dvēseles prizmu" (1977, A. Jūrdža fonda godalga 1978) "Dimensiju kvadrātsaknes" (1999) Proza"Jaunī zōboki" (1945)"Izejas punkts" (1982) (A. Jūrdža fonda godalga; bērnības atmiņu tēlojumi, kas sniedz reljefu 20. gadsimta sākuma Latgales lauku dzīves ainu.) "Puisāns ar kozu" (1996) (pārsvarā agrāk periodikā publicētā īsproza, Ilonas Salcevičas sakārtojumā) Romāni"Nosta" (nepabeigts romāns ar autobiogrāfiskām iezīmēm publicēts žurnālā "Dzeive" 1948-52, 1-9).Pēc nāves Marijas Andžānes arhīvā atrasti daudzi dzejas un daži prozas darbi rokrakstā. |
| Citātu galerija | "[Marija Andžāne] piederēja pie tiem dzejniekiem, kuri 20. gadu beigās un 30. gados veidoja jauno latgaliešu dzeju, kas vairs neiekļāvās veco tautisko mudinājumu gultnē, bet vairāk deva tieši lirikai specifisko subjektīvi pārdzīvoto saturu. Jaunais saturs, protams, arī bija tautisks, bet citāda izpausmē. Tā bija pašas latgaliskās dvēseles likšana uz plaukstas, tā bija no tautas dzīves izjūtas izcelta un vienkāršos ikdienas vārdos ielikta sirsnības poēzija. (..) Stāstiem aužas cauri spilgts un gaišs novada sadzīves kolorīts, romānos daudz autobiogrāfiska un laikmetu raksturojoša materiāla. (..) Trimdā rakstītā dzeja pauž mūža sāpes par zaudēto Latgali (..). Marijas Andžānes lirikai pieder nozīmīga vieta latgaliešu lirikas vēsturē viņas vārds minams blakus Augustam Eglājam, Aleksandram Adamānam, Madsolas Joņam." Vitolds Valeinis. Svešatnē mirusi izcila Latgales dzejniece. Literatūra un Māksla, Nr.11 (13.03.1989) "Marijas Andžānes prozai raksturīga sulīga, ar dzimtā novada
leksiku bagātināta valoda, smalks detaļu izzīmējums, spēja veidot kolorītus
tēlus." Salceviča, Ilona. Marija Andžāne. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. "Marijas Andžānes daiļrade ir saistīta ar kopīgiem latgaliešu rakstniecības vēstures gaitā notiekošiem procesiem un parādībām – gan ar latgaliešu literatūras uzplaukumu 20. gs. 30. gados un 40. gadu sākumā, gan lasītāju auditorijas meklējumiem trimdā, gan latgaliešu un kopnacionālās latviešu literatūras kontaktiem Rakstniece ir ieņēmusi unikālu vietu latgaliešu un latviešu literatūrā gan 20. gs. 30. gados, pieteikdama jaunas tēmas un motīvus, gan 20. gs. vidū un otrajā pusē, trimdas literatūrā valdošo rezignāciju papildinādama ar dzīvinošiem impulsiem un intelektuālās pārdomās balstītām idejām. Marija Andžāne ir pirmā latgaliešu modernā dzejniece." Ilze Sperga. Marija Andžāne. 100 Latvijas sieviete kultūrā un politikā. R.: LU, 2008, 27. lpp. |
| Saiknes | Konstantīns Strods-Plencinīks (1908–1999) - Vīrs |
| Nodarbes | rakstniece |
| Dzimšanas laiks/vieta | 08.09.1909 Mači Mači, Šķaunes pagasts, Krāslavas novads Agrāk – Landskorona, Poļeščina. |
| Dzīvesvieta | 1934 Rīga Rīga Pēc kāzām pārcēlusies uz Rīgu. 1951 Horsheda Horseheads, New York, United States |
| Izglītība | Šķaune Šķaune, Šķaunes pagasts, Krāslavas novads Landskoronas pagastskola 1931 Rēzeknes Valsts skolotāju institūts Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, LV-4601 Beigusi Rēzeknes Valsts skolotāju institūtu. |
| Darbavieta | 1931 – 1934 Porečje [o] Porečje, Bērziņu pagasts, Krāslavas novads Strādājusi par skolotāju Porečjes pamatskolā. 1934 Rīga Rīga Strādājusi Pārdaugavas bērnu patversmes pamatskolā. 1935 – 1944 (Datums nav precīzs) Sarkaņu 6-klašu pamatskola Sarkaņi Sarkaņi, Lendžu pagasts, Rēzeknes novads 1935 – 1944 (Datums nav precīzs) Rozentovas pamatskola Malta Malta, Maltas pagasts, Rēzeknes novads 1935 – 1944 (Datums nav precīzs) Varakļānu Ebreju pamatskola Varakļāni Varakļāni, Varakļānu novads 1944 (Datums nav precīzs) Oberkasele Oberkassel, Düsseldorf, North Rhine-Westphalia, Germany Strādājusi par skolotāju kopā ar vīru izveidotajā latviešu bēgļu nometnes skolā Oberkaselē. 1951 (Datums nav precīzs) Amerikas Savienotās Valstis United States Strādājusi fabrikā. |
| Emigrē | 1944 Grēvene Greven, North Rhine-Westphalia, Germany, 48268 1944. gada vasarā ar ģimeni aizbraukusi uz Rīgu, no kurienes rudenī devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, dzīvojusi bēgļu nometnēs Grēvenē un Langerfeldē. 1951 Horsheda Horseheads, New York, United States Dzīvojusi Ņujorkas štatā. |
| Miršanas laiks/vieta | 26.12.1988 Elmaira Elmira, New York, United States |
| Piemiņas vietas | Šķaune Šķaune, Šķaunes pagasts, Krāslavas novads Šķaunes pagasta bibliotēkā iekārtota Marijas Andžānes piemiņas istaba, kur apskatāmi materiāli par dzejnieces gaitām un literāro darbību dzimtenē un trimdā. 1990 Mači Mači, Šķaunes pagasts, Krāslavas novads Pie dzejnieces dzimtajām mājām Maču sādžā 1990. gadā uzstādīts piemiņas akmens. |
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-17 no 17.
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Mači (Mači, Šķaunes pagasts, Krāslavas novads) | 08.09.1909 | Dzimšanas laiks/vieta | Ciems |
| 2 | Rīga (Rīga) | 1934 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 3 | Horsheda (Horseheads, New York, United States) | 1951 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 4 | Elmaira (Elmira, New York, United States) | 26.12.1988 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 5 | Grēvene (Greven, North Rhine-Westphalia, Germany, 48268) | 1944 | Emigrē | Pilsēta |
| 6 | Horsheda (Horseheads, New York, United States) | 1951 | Emigrē | Pilsēta |
| 7 | Šķaune (Šķaune, Šķaunes pagasts, Krāslavas novads) | (Nav norādīts) | Izglītība | Ciems |
| 8 | Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne (Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, LV-4601) | 1931 | Izglītība | Ēka, māja |
| 9 | Porečje [o] (Porečje, Bērziņu pagasts, Krāslavas novads) | 1931 - 1934 | Darbavieta | Ciems |
| 10 | Rīga (Rīga) | 1934 | Darbavieta | Pilsēta |
| 11 | Sarkaņi (Sarkaņi, Lendžu pagasts, Rēzeknes novads) | 1935 - 1944 | Darbavieta | Ciems |
| 12 | Malta (Malta, Maltas pagasts, Rēzeknes novads) | 1935 - 1944 | Darbavieta | Ciems |
| 13 | Varakļāni (Varakļāni, Varakļānu novads) | 1935 - 1944 | Darbavieta | Pilsēta |
| 14 | Oberkasele (Oberkassel, Düsseldorf, North Rhine-Westphalia, Germany) | 1944 | Darbavieta | Pilsētas daļa |
| 15 | Amerikas Savienotās Valstis (United States) | 1951 | Darbavieta | Valsts |
| 16 | Šķaune (Šķaune, Šķaunes pagasts, Krāslavas novads) | (Nav norādīts) | Piemiņas vietas | Ciems |
| 17 | Mači (Mači, Šķaunes pagasts, Krāslavas novads) | 1990 | Piemiņas vietas | Ciems |
Marija Andžāne dzimusi 1909. gada 7. septembrī Šķaunes pagasta zemnieku ģimenē. Pēc Rēzeknes skolotāju institūta beigšanas 1931. gada rudenī līdz emigrācijai 1944. gadā viņa strādājusi par skolotāju. Literārajai daiļradei Marija Andžāne aktīvi pievērsusies jau Rēzeknes skolotāju institūtā un publicējusies institūta literārajā žurnālā "Daile". 1931. gadā sekoja pirmā ārpusinstitūta publikācija – dzejolis "Caur osorom..." un īsa skice prozā "Orōjdāls" literārajā žurnālā "Zīdūnis" (6. nr.). Viņas nākamais vīrs rakstnieks Konstantīns Srods-Plencinieks, pamanījis dzejnieces talantu, mudinājis Mariju Andžāni dzejas sakopot krājumā. 1933. gadā iznāca Marjas Andžānes pirmais dzejoļu krājums "Reits".
Marija Andžāne paralēli darbojusies dzejas un prozas laukā un aktīvi publicējusies latgaliešu presē. 1944. gadā latgaliešu literāro darbu konkursā Daugavpilī godalgots viņas dzejoļu krājums "Dzeiveibai", kas palicis rokrakstā. (Vēlāk, 1951. gadā trimdā izdotā krājuma "Namīra Vortūs" pamatā būs neizdotā krājuma "Dzeiveibai" manuskripts, kam klāt būs nākusi kara laikā un trimdā tapusī dzeja.)
Marijas Andžānes dzejai raksturīgs garīgums un filozofiskums. Viktors Valeinis raksta: "Marija Andžāne piederēja pie tiemdzejniekiem, kuri 20. gadu beigās un 30. gados veidoja jauno latgaliešu dzeju, kas vairs neiekļāvās veco tautisko mudinājumu gultnē, bet vairāk deva tiešilirikai specifisko subjektīvipārdzīvoto saturu. Jaunais saturs, protams, arī bija tautisks,bet citāda izpausmē. Tā bijapašas latgaliskās dvēseles likšana uz plaukstas, tā bija no tautas dzīves izjūtas izcelta un vienkāršos ikdienas vārdos ielikta sirsnības poēzija." (Vitolds Valeinis. Svešatnē mirusi izcila Latgales dzejniece. Literatūra un Māksla, Nr.11 (13.03.1989))
Marija Andžāne darbojusies arī prozā. Viņas prozai raksturīga sulīga, ar dzimtā novada leksiku bagātināta valoda, smalks detaļu izzīmējums un spēja veidot kolorītus tēlus. 1930.– 40. gadu latgaliešu presē Marija Andžāne publicējusi stāstus jaunatnei. 1930. gadu Latgales inteliģences problēmas risinātas garajā stāstā "Orojdāls" ("Olūts", 1943, 3), kā arī nepabeigtajā romānā ar autobiogrāfiskām iezīmēm "Nosta" (žurnālā "Dzeive" 1948-52, 1-9). Bērnības atmiņu tēlojumi "Izejas punkts" (1982, A. Jūrdža fonda godalga) sniedz reljefu 20. gadsimta sākuma Latgales lauku dzīves ainu. (Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2002)
1944. gadā Marija Andžāne dodas bēgļu gaitās. Vācijā viņa strādājusi par skolotāju kopā ar vīru Konstantīnu Srodu-Plencinieku izveidotajā latviešu bēgļu nometnes skolā Oberkaselē. No 1951. gada Marija Andžāne dzīvojusi ASV, Ņujorkas štatā. Arī trimdā viņa turpinājusi literāro darbību. Ja, dzīvojot Latvijā, Marija Andžāne publicējusies tikai latgaliski, tad trimdā rakstījusi un presē publicējusies abās latviešu rakstu valodas tradīcijās. Mirusi 1988. gada 26. decembrī Elmīrā, Ņujorkas štatā, ASV.
Informāciju 2019. gada septembrī sagatavoja Zita Kārkla.
Marija Andžāne paralēli darbojusies dzejas un prozas laukā un aktīvi publicējusies latgaliešu presē. 1944. gadā latgaliešu literāro darbu konkursā Daugavpilī godalgots viņas dzejoļu krājums "Dzeiveibai", kas palicis rokrakstā. (Vēlāk, 1951. gadā trimdā izdotā krājuma "Namīra Vortūs" pamatā būs neizdotā krājuma "Dzeiveibai" manuskripts, kam klāt būs nākusi kara laikā un trimdā tapusī dzeja.)
Marijas Andžānes dzejai raksturīgs garīgums un filozofiskums. Viktors Valeinis raksta: "Marija Andžāne piederēja pie tiemdzejniekiem, kuri 20. gadu beigās un 30. gados veidoja jauno latgaliešu dzeju, kas vairs neiekļāvās veco tautisko mudinājumu gultnē, bet vairāk deva tiešilirikai specifisko subjektīvipārdzīvoto saturu. Jaunais saturs, protams, arī bija tautisks,bet citāda izpausmē. Tā bijapašas latgaliskās dvēseles likšana uz plaukstas, tā bija no tautas dzīves izjūtas izcelta un vienkāršos ikdienas vārdos ielikta sirsnības poēzija." (Vitolds Valeinis. Svešatnē mirusi izcila Latgales dzejniece. Literatūra un Māksla, Nr.11 (13.03.1989))
Marija Andžāne darbojusies arī prozā. Viņas prozai raksturīga sulīga, ar dzimtā novada leksiku bagātināta valoda, smalks detaļu izzīmējums un spēja veidot kolorītus tēlus. 1930.– 40. gadu latgaliešu presē Marija Andžāne publicējusi stāstus jaunatnei. 1930. gadu Latgales inteliģences problēmas risinātas garajā stāstā "Orojdāls" ("Olūts", 1943, 3), kā arī nepabeigtajā romānā ar autobiogrāfiskām iezīmēm "Nosta" (žurnālā "Dzeive" 1948-52, 1-9). Bērnības atmiņu tēlojumi "Izejas punkts" (1982, A. Jūrdža fonda godalga) sniedz reljefu 20. gadsimta sākuma Latgales lauku dzīves ainu. (Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2002)
1944. gadā Marija Andžāne dodas bēgļu gaitās. Vācijā viņa strādājusi par skolotāju kopā ar vīru Konstantīnu Srodu-Plencinieku izveidotajā latviešu bēgļu nometnes skolā Oberkaselē. No 1951. gada Marija Andžāne dzīvojusi ASV, Ņujorkas štatā. Arī trimdā viņa turpinājusi literāro darbību. Ja, dzīvojot Latvijā, Marija Andžāne publicējusies tikai latgaliski, tad trimdā rakstījusi un presē publicējusies abās latviešu rakstu valodas tradīcijās. Mirusi 1988. gada 26. decembrī Elmīrā, Ņujorkas štatā, ASV.
Informāciju 2019. gada septembrī sagatavoja Zita Kārkla.