Search

Marija Andžāne

2 pictures
Marija Andžāne
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Marijas Andžānes pases fotogrāfija
LNA LVVA 2996-17-52545
Pase idota 1928. gada 17. martā.
Roles: author

08.09.1909 – 26.12.1988

Rakstniece Marija Andžāne (1909–1988), mācoties Rēzeknes skolotāju institūtā, pievērsusies literārajai daiļradei, publicējusies institūta literārajā žurnālā "Daile". Vēlāk strādājusi par skolotāju un aktīvi publicējusies latgaliešu presē. 1944. gadā devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, 1951. gadā izceļoja uz ASV. Dzejas krājumiem "Reits" (1933), "Dzeiveibai" (1944, godalgots latgaliešu literāro darbu konkursā Daugavpilī, rokrakstā), "Namīra vortūs" (1951), "Caur dvēseles prizmu" (1977, A. Jūrdža fonda godalga 1978) raksturīgs garīgums, filozofiskums. Darbojusies arī prozā un rakstījusi literatūrteorētiskus apcerējumus. Dzīvojot Latvijā, publicējusies tikai latgaliski, trimdā rakstījusi un presē publicējusies abās latviešu rakstu valodas tradīcijās. Konstantīna Stroda–Plencinīka sieva.

  • Author (28)
  • Person of reception (19)

    • Birth time/place

    08.09.1909
    Mači
    Agrāk – Landskorona, Poļeščina.

    Place/time of death

    26.12.1988
    Elmaira

    Personal information

    Dzimusi Ludzas apriņķa Landskoronas, vēlāk Šķaunes pagasta Mačos zemnieku Leonarda un Agneses Andžānu ģimenē kā ceturtā meita.
    Pēc Landskoronas pagastskolas beigšanas iestājusies Rēzeknes skolotāju institūtā.
    1931. gada rudens: sākusi skolotājas gaitas Bukmuižas pagasta Porečjes pamatskola (tagadējā Bērziņu pagasta Upmales pamatskolā).
    1934. gada 6. janvāris: salaulāta ar Konstantīnu Strodu–Pelcinīku Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā. Laulībā divi dēli un meita, kas kara laikā mirusi.
    Dzīvojusi Rīgā, strādājusi par skolotāju Pārdaugavas bērnu patversmes skolā.
    Vēlāk bijusi skolotāja Ludzas apriņķa Sarkaņu pamatskolā, Maltas pagasta Rozentavas pamatskolā, Varakļānu ebreju pagastskolā.
    No 1944: Vācijā, bēgļu nometnē Grēvenē, Langerfeldē, tad strādājusi par skolotāju kopā ar vīru izveidotajā latviešu bēgļu nometnes skolā Oberkaselē.
    No 1951: dzīvojusi ASV, Ņujorkas štatā.

    Professional activity

    LITERĀRĀ DARBĪBA

    Mācoties Rēzeknes skolotāju institūtā, aktīvi pievērsusies literārajai daiļradei, publicējusies institūta literārajā žurnālā "Daile".
    1931: pirmā publikācija – dzejolis "Caur osorom..." un īsa skice prozā "Orōjdāls" literārajāžurnālā "Zīdūnis" Nr. 6.
    1930–40: latgaliešu presē publicējusi stāstus jaunatnei.
    1943: Latgales inteliģences problēmas 1930. gados risinātas garajā stāstā "Orojdāls" ("Olūts", 1943, 3).

    DZEJAS KRĀJUMI

    1933: "Reits".

    1944: "Dzeiveibai" (godalgots latgaliešu literāro darbu konkursā Daugavpilī, rokrakstā)
    1951: "Namīra vortūs" (krājuma pamatā neizdotā krājuma "Dzeiveibai" manuskripts, klāt nākusi kara laikā un trimdā tapusī dzeja)
    1977: "Caur dvēseles prizmu" (A. Jūrdža fonda godalga 1979).
    1999: "Dimensiju kvadrātsaknes".

    ĪSPROZAS DARBI

    1945: "Jaunī zōboki".
    1982: "Izejas punkts" (A. Jūrdža fonda godalga; bērnības atmiņu tēlojumi, kas sniedz reljefu 20. gadsimta sākuma Latgales lauku dzīves ainu.)
    1996: "Puisāns ar kozu" (pārsvarā agrāk periodikā publicētā īsproza, Ilonas Salcevičas sakārtojumā)

    ROMĀNI

    "Nosta" (nepabeigts romāns ar autobiogrāfiskām iezīmēm publicēts žurnālā "Dzeive" 1948–1952, 1–9).


    Pēc nāves Marijas Andžānes arhīvā atrasti daudzi dzejas un daži prozas darbi rokrakstā.

    Quotes

    PAR MARIJAS ANDŽĀNES PERSONĪBU UN DAIĻRADI
    "[Marija Andžāne] piederēja pie tiem dzejniekiem, kuri 20. gadu beigās un 30. gados veidoja jauno latgaliešu dzeju, kas vairs neiekļāvās veco tautisko mudinājumu gultnē, bet vairāk deva tieši lirikai specifisko subjektīvi pārdzīvoto saturu. Jaunais saturs, protams, arī bija tautisks, bet citāda izpausmē. Tā bija pašas latgaliskās dvēseles likšana uz plaukstas, tā bija no tautas dzīves izjūtas izcelta un vienkāršos ikdienas vārdos ielikta sirsnības poēzija. (..) Stāstiem aužas cauri spilgts un gaišs novada sadzīves kolorīts, romānos daudz autobiogrāfiska un laikmetu raksturojoša materiāla. (..) Trimdā rakstītā dzeja pauž mūža sāpes par zaudēto Latgali (..). Marijas Andžānes lirikai pieder nozīmīga vieta latgaliešu lirikas vēsturē viņas vārds minams blakus Augustam Eglājam, Aleksandram Adamānam, Madsolas Joņam."

    Vitolds Valeinis. Svešatnē mirusi izcila Latgales dzejniece. Literatūra un Māksla, Nr.11 (13.03.1989)
    "Marijas Andžānes prozai raksturīga sulīga, ar dzimtā novada leksiku bagātināta valoda, smalks detaļu izzīmējums, spēja veidot kolorītus tēlus."

    Salceviča, Ilona. Marija Andžāne. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.

    "Marijas Andžānes daiļrade ir saistīta ar kopīgiem latgaliešu rakstniecības vēstures gaitā notiekošiem procesiem un parādībām – gan ar latgaliešu literatūras uzplaukumu 20. gs. 30. gados un 40. gadu sākumā, gan lasītāju auditorijas meklējumiem trimdā, gan latgaliešu un kopnacionālās latviešu literatūras kontaktiem. Rakstniece ir ieņēmusi unikālu vietu latgaliešu un latviešu literatūrā gan 20. gs. 30. gados, pieteikdama jaunas tēmas un motīvus, gan 20. gs. vidū un otrajā pusē, trimdas literatūrā valdošo rezignāciju papildinādama ar dzīvinošiem impulsiem un intelektuālās pārdomās balstītām idejām. Marija Andžāne ir pirmā latgaliešu modernā dzejniece."

    Ilze Sperga. Marija Andžāne. 100 Latvijas sieviete kultūrā un politikā. R.: LU, 2008, 27. lpp.

    Affinities

    Konstantīns Strods-Plencinīks - Husband

    Occupations

    author

    Additional names

    Marija Andžāne–Stroda

    Education

    Šķaune
    Landskoronas pagastskola

    1931
    Rēzekne State Teacher's Training Institute
    Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne
    Beigusi Rēzeknes Valsts skolotāju institūtu.

    Memorials

    Šķaune
    Šķaunes pagasta bibliotēkā iekārtota Marijas Andžānes piemiņas istaba, kur apskatāmi materiāli par dzejnieces gaitām un literāro darbību dzimtenē un trimdā.

    1990
    Mači
    Pie dzejnieces dzimtajām mājām Maču sādžā 1990. gadā uzstādīts piemiņas akmens.

    Working place

    1931–1934
    Porečje [o]
    Strādājusi par skolotāju Porečjes pamatskolā.

    1934
    Rīga
    Strādājusi Pārdaugavas bērnu patversmes pamatskolā.

    1935–1944
    Sarkaņi 6-year Primary School
    Sarkaņi

    1935–1944
    Rozentovas pamatskola
    Malta

    1935–1944
    Varakļānu Ebreju pamatskola
    Varakļāni

    1944
    Oberkasele
    Strādājusi par skolotāju kopā ar vīru izveidotajā latviešu bēgļu nometnes skolā Oberkaselē.

    1951
    Amerikas Savienotās Valstis
    Strādājusi fabrikā.

    Residence

    1934
    Rīga
    Pēc kāzām pārcēlusies uz Rīgu. 

    1951
    Horsheda

    Emigrated

    1944
    Grēvene
    1944. gada vasarā ar ģimeni aizbraukusi uz Rīgu, no kurienes rudenī devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, dzīvojusi bēgļu nometnēs Grēvenē un Langerfeldē.

    1951
    Horsheda
    Dzīvojusi Ņujorkas štatā.