Lilija Dzene

Dzimusi modernieka ģimenē. Aktiera Emīla Mača brāļameita.

ZINĀTNISKĀ DARBĪBA

Monogrāfijas par latviešu teātra māksliniekiem
1964: "Labais mūžs" (par M. Šmitheni)
1967: "Kārlis Sebris"
1971: "Lidija Freimane"
1973: "Elza Radziņa"
1977: "Dialogs ar Hariju Liepiņu"
1979: "Mana versija par Alfrēdu Jaunušanu"
1983: "Vai tavs mūžs kam lieti der" (par K. Sebri)
1984: "Aktiera Jāņa Kubiļa atbildes"
1987: "Aktieris pret savu gribu" (par E. Pāvulu)
1997: "Draiskā peonija" (E. Radziņas gadskārtu hronika)

Monogrāfija par Nacionālo teātri
1979: "Drāmas teātris"

Grāmata par trimdas latviešu aktieriem
1992: "Ar zelta lāpu rokā"

Grāmata par Maču dzimtas aktieriem
1995: "Triju aktieru dzīves savā laikā, savā dzimtā un – arī teātrī" 

Citi darbi
1998: kopā ar G.Strautmani sagatavojusi publicēšanai K. Sebra grāmatu "Mīļā meļa memuāri" (arī ievada autore)
1999–2002: enciklopēdijas "Teātris un kino biogrāfijās" (1–2) zinātniskā redaktore

PAR LILIJU DZENI

"L. Dzenes grāmatām raksturīga dziļa teātra specifikas izpratne. Skatuves māksla ir tas, ar ko viņa elpo, ar ko viņa dzīvo. Tā ir viņas stihija. Bet "savā stihijā" var dzīvot dažādi — var bezdomīgi, priecīgi, līksmi, var dzīvot arī nīgri, var dzīvot visgudri — L. Dzene dzīvo kā savējā starp savējiem, bet nepiemērojoties, nenoslīgstot ikdienības pieradumā. Viņai dzīvošana mākslā ir godīgums pret savu darbu un mākslu, ir nemitīgs nākotnes redzējums. Nemitīga labvēlība un nemitīgs prasīgums. To esmu institūtā novērojis arī viņas tiešajā darbā; bezgala uzticība cilvēkam, krietnībai cilvēkā, reizē prasījums, lai cilvēks sevi apliecinātu ar praktisko darbu, un reizē — bez naida — drīzāk izbrīnās pilna — šķiršanās no cilvēka, kas ir šo pilnīgo uzticēšanos apvainojis ar savu ikdienību, vājumu, pievīlis uz viņu liktās cerības."

Kalniņš, Jānis. Par Liliju Dzeni un arī par citiem. Māksla, nr. 3, 01.02.1979.

"Latvijas Zinātņu akadēmijas kinozāle 1970. gadu sākumā, brīdis pirms kādas humanitāro zinātņu doktora disertācijas aizstāvēšanas. Murdošajā pūlī starp akadēmiķiem, nozares eliti un "ierindniekiem" – bariņš biklu Universitātes studentu, kuri vēl nav zaudējuši profesionālo nevainību un iestiguši cinisma rutīnā, bet ziņkāri vēro notiekošo. Pēkšņi murdoņa pieklust, jo zālē stalti iesoļo slaida auguma eleganta sieviete ar rūpīgi ieveidotiem matiem un vieglu, nedaudz mīklainu smaidu uz lūpām. Tā ir pazīstamā teātra kritiķe, Akadēmijā nesen nodibinātās pētniecības nodaļas – Mākslas sektora vadītāja Lilija Dzene, un tā smaida par sevi pārliecināta, gudra personība, kura vēl nebūt nav atklājusi visas savas kārtis. Un šīs personības starojums ir tik spēcīgs, ka pamazām izplatās telpā. Daudzi vēlas ar Liliju pārmīt kādu vārdu vai vismaz sasveicināties. Liekas, ka ap viņu virmo kāda īpaša aura vai pat smarža, bet nē, tas nav tikai Lilijas iecienītais franču parfīms. Tā ir panākumu un reputācijas suģestējošā smarža: Lilija Dzene ir savu spēku pilnbriedā, un viņas grāmatas par aktieriem ir radījušas veselu apvērsumu latviešu teātra literatūrā. Tās ir tikpat populāras un izpirktas kā pazīstamāko dzejnieku un prozaiķu darbi. Mums, jaunajiem, viņa tobrīd šķiet kā teātra kritikas nekronētā karaliene."

Zeltiņa, Guna. Lepnās piebaldzēnietes mūža krelles. teatravestnesis.lv, 02.2019.

Mača

Studenšu korporācija "Spīdola"

1959
Latvijas Teātra darbinieku savienība
Eduarda Smiļģa iela 37/39
Biedre.

1961
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre.

1945
Vecpiebalgas pamatskola
Vecpiebalga

1945–1950
Rīgas 2. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga

1950–1951
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Rīga
Studējusi žurnālistiku.

1952–1957
A. Lunačarska Valsts teātra mākslas institūts
Malyy Kislovskiy Pereulok 6, Maskava
Studējusi teātra zinātņu nodaļā.

1959–1963
Maskava
Mācījusies aspirantūrā Teātra institūtā.

1957–1961
Laikraksts "Cīņa"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga
Līdzstrādniece, kultūras nodaļas vadītāja (1960–1961).

1963–1964
LPSR Valsts akadēmiskais drāmas teātris
Kronvalda bulvāris 2, Rīga
Literārās daļas vadītāja.

1964–1967
Latvijas PSR Kultūras ministrija
Antonijas iela 2, Rīga
Mākslas un mācību iestāžu pārvaldes priekšniece.

1968–1985
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļas vadītāja.

1985–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Drāmas konsultante un valdes sekretāre.

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1979

Andreja Upīša prēmija (Skrīveri)
Prēmija piešķirta par darbu "Drāmas teātris".
1982

Annas Brigaderes prēmija
Prēmija piešķirta par nozīmīgām publikācijām žurnālā "Māksla", kuras veltītas aktiera un dramaturga personībai latviešu teātra mākslas procesā.
1986

Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par monogrāfijām "Aktieris pret paša gribu", "Vai tavs mūžs kam lieti der" un "Aktiera Jāņa Kubiļa atbildes".
Literatūrā, mākslā un arhitektūrā
1989

Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par monogrāfijām "Aktieris pret savu gribu", "Vai tavs mūžs kam lieti der" un "Aktiera Jāņa Kubiļa atbildes".
1989

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 1995. gada 2. augusta lēmumu.
IV šķira
1995

Latvijas Republikas Ministru kabineta balva
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu teātra vēstures pētniecībā un teātra kritikā.
2004