Lilija Dzene

3 bildes

25.07.1929 – 03.10.2010

Dzimšanas laiks/vieta

25.07.1929
Vecpiebalgas pagasts
Dzimusi Greiveros.

Miršanas laiks/vieta

03.10.2010
Rīga

Personiska informācija

DZENE Lilija (dz. Mača; 1929.25.VII Vecpiebalgas pag. Greiveros- 2010.03.X Rīgā) - rakstniece un teātra zinātniece, mākslas z. k. (1965), mākslas dokt. (1992).
Dzimusi modernieka ģim. Aktiera Emīla Mača brāļameita. Beigusi Vecpiebalgas psk. (1945), Rīgas 2. vsk. (1950). Studējusi LVU žurnālistiku (1950-51), beigusi A. Lunačarska teātra mākslas inst. Maskavā (1957). Laikr. "Cīņa" līdzstr. (1957-61, 1960-61 kultūras nod. vad.), Drāmas t-ra lit. daļas vad.(1963-64), Kult. min-jas Mākslas un māc. iestāžu pārvaldes pr-ce (1964-67), ZA Val. un lit. inst. Teātra, mūzikas un kinomākslas nod. vad. (1968-85), RS drāmas konsultante un valdes sekretāre (1985-90). Teātra darb. sav. b. (1959). RS b. (1961). LPSR N. b. k. d. (1979), 1994 ievēlēta par ZA goda locekli.
Publicējot recenzijas un rakstus par t-ra izrādēm, t-ra problēmām un aktieriem, izkopusi dokum. prozas žanru. Ievērību guvušas D. monogr. par latv. t-ra māksliniekiem: "Labais mūžs" (1964, par M. Šmitheni), "Kārlis Sebris" (1967), "Lidija Freimane" (1971), "Elza Radziņa" (1973), "Dialogs ar Hariju Liepiņu" (1977), "Mana versija par Alfrēdu Jaunušanu" (1979), "Vai tavs mūžs kam lieti der" (1983, par K. Sebri), "Aktiera Jāņa Kubiļa atbildes" (1984), "Aktieris pret savu gribu" (1987, par E. Pāvulu), "Draiskā peonija" (1997, E.Radziņas gadskārtu hronika), monogr. par Nacionālo t-ri ("Drāmas teātris", 1979), grām. par trimdas latv. akt. "Ar zelta lāpu rokā" (1992). Maču dzimtas aktieriem - E.Mačam, L.Žvīgulei un I.Mačai veltīta D. grām. "Triju aktieru dzīves savā laikā, savā dzimtā un - arī teātrī" (1995). Kopā ar G.Strautmani sagatavojusi publicēšanai K.Sebra grām. "Mīļā meļa memuāri" (1998, arī iev. aut.). D. grāmatās apvienots analītiskums ar tēlainību, tām esejiska ievirze, atklāta akt. personības cilvēciskā savdabība un individualitāte, grām. sar. daudzkrāsainā, emocionālā izteiksmē, jūtama aut. personiskā attieksme. Enciklopēdijas "Teātris un kino biogrāfijās" (1-2, 1999-2002) zin. redaktore. A. Upīša prēm. (1982), A. Brigaderes prēm. (1986), LPSR Valsts prēm. (1989), apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995).
L. Dzene L. Apdomāties, pirms iet tālāk. [Sarunu pierakstīja S. Geikina]//Lit. un Māksla, 1989, 22.VII; t.p. Garīgās kopšanas virzienā... [Sarunu pierakstīja M. Caune]//Karogs, 1989, 7; "Esmu uzrakstījusi nepieklājīgi daudz": (Saruna ar L.Dz.) / Pierakst. I.Alksnītis // Rīgas Balss, 1997, 13.X; Mirtīte uz palodzes: (Saruna ar L.Dz.) / Pierakst. U.Adomaite // LM Ljā, 1999, 22.VII; Man patīk šī spēle: (Saruna ar L.Dz.) / Pierakst. D.Meļķis // Ljas Luterānis, 2001,1.I.
V. Hausmanis

Saiknes

Emīls Mačs - Tēvabrālis
Maija Augstkalna - Draudzene

Papildu vārdi

Mača

Dalība organizācijās

Izglītība

1945
Vecpiebalgas pamatskola
Vecpiebalga

1945–1950
Rīgas 2. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga

1950–1951
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Studēja žurnālistiku.

1952–1957
A. Lunačarska Valsts teātra mākslas institūts
Malyy Kislovskiy Pereulok 6, Maskava
Studējis teātra zinātņu nodaļā.

1959–1963
mācījies aspirantūrāmācījās aspirantūrā Teātra institūtā

Apbalvojumi

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1979

Andreja Upīša prēmija (Skrīveri)
Prēmija piešķirta par darbu "Drāmas teātris".
1982

Annas Brigaderes prēmija
Prēmija piešķirta par nozīmīgām publikācijām žurnālā "Māksla", kuras veltītas aktiera un dramaturga personībai latviešu teātra mākslas procesā.
1986

Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par monogrāfijām "Aktieris pret paša gribu", "Vai tavs mūžs kam lieti der" un "Aktiera Jāņa Kubiļa atbildes".
Literatūrā, mākslā un arhitektūrā
1989

Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par monogrāfijām "Aktieris pret savu gribu", "Vai tavs mūžs kam lieti der" un "Aktiera Jāņa Kubiļa atbildes".
1989

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 1995. gada 2. augusta lēmumu.
IV šķira
1995

Latvijas Republikas Ministru kabineta balva
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu teātra vēstures pētniecībā un teātra kritikā.
2004