Jānis Akuraters
13.01.1876 – 25.07.1937
Jānis Akuraters (1876–1937) – rakstnieks un dzejnieks. Dzimis Dignājas pagasta "Jaunzemju" (tagadējie "Jaunzemi") mājās. Strādājis par tulkotāju, skolotāju un aktīvi darbojies kā sabiedriskais darbinieks. Aktīvi darbojies publicistikā, sarakstīdams daudzus desmitus rakstu par politikas un kultūras dzīves jautājumiem. Bijis pirmais Tēvzemes balvas laureāts rakstniecībā (1937).
Dzimšanas laiks/vieta
13.01.1876
Jaunzemi
"Augšējā Zemgalē, uz Daugavas krasta, tur, kur tagad Dignājas mežkunga muižas drupas, silā, kas pastāv vai vienīgi no skaistām priežu kolonnām, ir mana dzimtene Dignājas Jaunzemju (Jaudzumu) mājās. Daugava, lielais skaistais sils, ķiršu dārzs, pakalns, no kura vizinājāmies, man vienmēr atmiņā no tiem laikiem. Un daudz dziesmu, jo mani vecāki, sevišķi māte, daudz dziedāja un mīlēja viesu pulkā būt jautri."Akuraters, Jānis. Dienu atspīdumi. Atziņas. 2. daļa. Cēsis, Rīga: O. Jēpes apgāds, 1924. 167. lpp.
Miršanas laiks/vieta
25.07.1937
Rīga
Personiska informācija
Jānis Akuratersdzimis mežsarga ģimenē. Ap 1883. gadu Akurateru ģimenepārcēlās uz Dignājas "Beitānu" mājām.
Akuraters mācijes Biržu pagastskolā un Jēkapils pils skolā. 1894. gadā devies uz Krieviju (Tulas guberņu) mācīties mežkopību. Nolicis skolotāju eksāmenus, pēc tam strādājis Elkšņos (1898), Iršos (1899), Jumurdā (1899-1901) un Rīgā (1901-1903).
1903: Maskavas Universitātes Juridiskās fakultātes brīvklausītājs, māca vācu valodu un studē Frīdriha Nīčes, Imanuela Kanta, Artūra Šopenhauera, Maksa Štirnera u.c. austriešu filozofu darbus.
1904: dzīvo Koknesē.
1905: sacer 13. janvāra notikumiem veltīto dzejoli "Ar kaujas saucieniem uz lūpām". Akuratera uzskatos nozīmīgu vietu gūst nacionālās valsts ideja.
1905: izstājas no sociāldemokrātiskās partijas un kļūst par Latviešu sociāldemokrātu savienības biedru.
1906: žurnāla "Pret Sauli" redaktors. Parakstījis "dekadentu manifestu" žurnālā "Dzelme".
1907: vairākkārt apcietināts un izraidīts uz Pleskavas guberņu, no kurienes bēdzis uz Somiju, tālāk uz Zviedriju un Norvēģiju.
1908: no augusta mēneša dzīvo Pleskavā, vēlāk sievas mājās Seces pag. Birzniekos.
1913–14: dzīvo Parīzē, kur Sorbonnas universitātē klausās lekcijas par franču literatūru.
1915: dzīvo Maskavā
1916: iestājas latviešu strēlnieku pulkos
1917: laikraksta "Laika Vēstis" un žurnāla "Laiks" red. loceklis.
1917: ievēlēts par Latviešu Nacionālās padomes valdes locekli.
1918: ievēlēts par Tautas padomes locekli.
1919: Izglītības ministrijas Mākslas departamenta direktors.
1920: Izglītības ministrijas Mākslas departamenta direkora vietnieks.
1922–36: ar pārtraukumiem bijis laikraksta "Jaunākās ziņas" red. loceklis.
1930–34: Radiofona direktors.
1932–37: Latvijas PEN kluba valdes priekšsēdētājs.
1937: kļūst par pirmo Tēvzemes balvas laureātu rakstniecībā.
Profesionālā darbība
1895: pirmā publikācija - dzejolis "Ziemā" žurnālā "Austrums" (Nr. 1.) zem pseidonīma Pollukss.
1899: publicēts pirmais stāsts "Ceļā uz patiesību" laikraksta "Dienas lapa" literārajā pielikumā (2./14.I).
1902: pirmā luga "Taisnības meklētāji" (bērniem).
1917: laikraksta "Laika Vēstis" un žurnāla "Laiks" red. loceklis.
1917: ievēlēts par Latviešu Nacionālās padomes valdes loekli.
1918: ievēlēts par Tautas padomes locekli.
1919: Izglītības ministrijas Mākslas departamenta direktors.
1920: Izglītības ministrijas Mākslas departamenta direkora vietnieks.
1922–36: ar pārtraukumiem bijis laikraksta "Jaunākās ziņas" red. loceklis.
1930–34: Radiofona direktors.
1932–37: Latvijas PEN kluba valdes priekšsēdētājs.
Dzeja
1905: "Zvaigžņu nakts"1906: "Ziemeļos"
1907: "Bez svētnīcas"
1909: "Astras"
1911: "Sirds varā"
1919: "Dienu prieks"
1922: "Latvijas balādes"
1922: "Rožains vējš"
1925: "Elēģiski momenti"
1932: "Neatrastā
1938: "Dzejas un balādes"
Proza
1908: "Kalpa zēna vasara"1914: "Puķes ziemeļos"
1919: "Sapņi un likteņi"
1920: "Draugu sejas"
1921: "Klusums un gaisma"
1921: "Pēters Danga"
1923: "Erosa ciltis"
1924: "Dzīvības sākumi"
1924: "Dienu atspīdumi"
1925: "Ugunīgi ziedi" (romāna "Pēters Danga" turpinājums)
Lugas
1902: "Taisnības meklētāji"1910: "Lāču bērni"
1910: "Ķēniņa meita"
1911: "Saules gredzens"
1913: "Kaupo, līvu virsaitis" (teātrī)
1914: "Kurzemē"
1920: "Šis un tas Itnekas"
1920: "Viesturs" (teātrī)
1922: "Pieci vēji"
1924: "Tautas darbinieki"
1924: "Sidraba birze"
1926: "Apvienosimies"
1934: "Bezdarbnieki"
1934: "Vecie un jaunie"
Tulkojumi
1911: Henriks Ibsens "Brands"1912: Oskars Vailds "Salome"
1913: Henriks Ibsens "Pērs Gints"
1924: Henriks Ibsens "Troņa tīkotāji"
u.c.
Pirmajos dzejoļu krājumos pausta indivīda pašapziņas mošanās (nemiers, ilgas, protests). Akuratera dzejā dzīve tverta kontrastējošos, tipiski romantiskos tēlos. Vērojami garīgās un materiālās pasaules pretstati, spēcīgi saasināta mirkļa izjūta, dzīves traģisma apjauta. Akuraters bija viens no 20.gs. sākuma latviešu dzejas reformatoriem (polimetrikas, brīvās strofikas lietojums).
Rakstnieka prozas darbu centrā ir merkantilajā pasaulē neiederīgs īpatnis (stāsti "Kalēja dēls" (1907), "Noklīdis krīvs" (1908), "Degoša sala" (1912) u.c. Atveidotajām personībām raksturīgs duālisms, kura pamatu veido modernās kult. slāpes un tieksme pēc dabiskas, vienkāršas harmonijas, nespēja samierināties ar realitāti, izlīdzināt plaisu starp sapni un dzīvi.
Saiknes
Laima Akuratere - Meita
Marija Anna Akuratere - Sieva
Pēteris Dardzāns - Radinieks
Pseidonīms
Ezops, J. Aa, J. Aks, J.Sisenis, J vilks, Polluks
Dzīvesvieta
Ojāra Vācieša iela 6A, Rīga
1883
Dignāja
"Beitāni""Man varēja būt septiņi vai seši gadi, kad tēvs tika pārcelts kā valsts mežsargs uz citām mājām – uz Dignājas Beitāniem, kur arī aizlidoja mana jaunība, bet no kurām pēc kara [pēc Pirmā pasaules kara] ir palikušas tikai drupas.Arī Beitāni bija pie liela meža, kas desmitām verstīm izplešas virzienā gan vairāk gar Daugavu. Šis mežs ar savām skaistajām mūžīgām priedēm, ar nepārejamiem staignājiem, ar mežezeriem, mežu pļavām, ar bagātīgo puķu daudzumu, medībām, rudens melanholiju un ziemas burvestībām ir man devis daudz sapņu un iedvesmes un arī tagad guļ atmiņā kā apburts nepieejams noslēpums. Viņš savienots ar atmiņu par dziesmām, kuras jaunībā tur skanēja gandrīz bez klusēšanas, sevišķi vasarās ar līgo, kad dziedāja ļaudis milzīgos pulkos, tāpat talkās un pēc pabeigtiem darbiem."Akuraters, Jānis. Dienu atspīdumi. Atziņas. 2. daļa. Cēsis, Rīga: O. Jēpes apgāds, 1924. 167. lpp.
Izglītība
citi izglītības veidinolicis skolotāja eksāmenus
mācījiesBiržu pagastskolā
mācījiesJēkabpils pilsētas skolā
1894
mācījies1894 devies uz Krieviju (Tulas gub.) mācīties mežkopību
1903
citi izglītības veidibijis Maskavas universitātes Juridiskās fakultātes brīvklausītājs
Muzeji
Jāņa Akuratera muzejs
Ojāra Vācieša iela 6A, Rīga
Darbavieta
1922–1936
Laikraksts "Jaunākās Ziņas" (1911–1940)
Rīga
Redakcijas loceklis ar pārtraukumiem.
Dalība organizācijās
1922–1937
Latvju mākslas aģentūra
Biedrs
Piemiņas vietas
19.05.1989
Jaunzemi
1989. gadā ar Jēkabpils Vēstures muzeja direktora Valentīna Cirša iniciatīvu tapa piemineklis Jānim Akurateram viņa dzimtajās mājās "Jaunzemjos". Pieminekli atklāja 1989. gada 19. maijā.
Apglabāts
Rīgas Pirmie Meža kapi
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1926. gada 16. novembra lēmumu. No ordeņa atteicies.
III šķira
1926
Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par stāstu krājumu "Sapņotāji".
Literatūra
1928
Tēvzemes balva
1937