Laima Akuratere

Dzimusi rakstnieka Jāņa Akuratera un viņa sievas Marijas ģimenē.
Mācījusies Olava komercskolā un Sprīvuļa pamatskolā.
Beigusi Rīgas 3. pilsētas ģimnāziju.
1930. gados: studējusi romāņu filoloģiju LU.
ledziļinādamās franču, itāļu, spāņu, angļu, vācu, vēlāk arī krievu valodā, viņa aizrautīgi studē arī mākslas vēsturi un ar teicamām sekmēm pie profesora Arveda Dauguļa mācās klavierspēli un mūzikas teoriju. Viņai ir iespējams apmeklēt visus ievērojamākos koncertus, izrādes un izstādes.
Kad nedziedināmi saslimst Jānis Akuraters, meitai daudz laika nākas pavadīt kopā ar tēvu, un viņa pamet studijas.
1937: pēc tēva nāves Laima Akuratere atgriežas universitātē, taču tur ir daudz viņai nepatīkamu pārmaiņu – Arnolds Spekke ir pārcelts diplomātiskajā dienestā, Mišels Žonvāls devies uz Franciju, vietā stājušies citi mācībspēki, un fakultāti, šķiet, apņēmis materiālisma un prakticisma gars. Saprazdama, ka piemērotu diplomdarbu vadītāju te neatrast, Laima Akuratere studijas vairs neturpina.
1938: laulības ar studentu, agronomu Frici Osi.
1940: piedzimst dēls Jānis Osis (1940–2000).
Pēckara laikā ļoti grūti materiālie apstākļi.
1950. gadu otrajā pusē: Laima Akuratere smagi saslimst.

1934: pirmā publikācija – dzejolis "Divi mūzas dēli pusmūžā" žurnāls "Piesaule" (Nr. 1). Apsveikuma dzejolītis, ko jaunā literāte Laima Akuratere 1934. gadā veltījusi Antonam Austriņam un Edvartam Virzam viņu 50. dzimšanas dienā.
Atdzejojusi no angļu, itāļu, franču, krievu valodas.
1940: sastādījusi "Angliski-latvisku vārdnīcu".
Pēckara laikā daži Laimas Akurāteres atdzejojumi ievietoti Rīgā izdotajās sveštautu dzejas antoloģijās, Laiku pa laikam radušies oriģināldzejoļi, no kuriem neviens nav publicēts.

Dzeja

"Dažas dziesmas" (1999, grāmata pamatos izveidota 1948. gadā)

Atdzeja

Frančesko Petrarka "Soneti madonnai Laurai" (1937)
Vera Inbere poēma "Pulkovas meridiāns" (1945)

"Angļu dzejas antoloģija" (1940) (vairāku atdzejotāju kopkrājums)
"Pasaules tautu lirika" (1959) (vairāku atdzejotāju kopkrājums)

Par dzejoļu krājumu "Dažas dziesmas" (1999)

1948. gadā Laima ir sakārtojusi savu dzejoļu krājumu, ko vēlākajā dzīves posmā papildinājusi ar dažiem jauniem dzejoļiem. 1999. gada nogalē tas ar Kultūrkapitāla atbalstu beidzot ir atradis ceļu pie lasītāja. "Dažas dziesmas" – tāds nepretenciozs nosaukums ir šim krājumam, kas izskan kā apliecinājums personības spējai saglabāt savu citādību pat tad, kad ir noziegums būt atšķirīgām, būt nepakļautam. Zinātāji varēs lasīt krājumu kā lirisko biogrāfiju, kas metaforiskā valodā glabā autores personiskos pārdzīvojumus, kuros nesaraujami savijušies vēstures notikumi ar ģimenes traģēdijām. Citi varēs ļauties 20. gadsimta pirmās puses labās latviskās dzejas tradīcijās veidotajai poētikas pasaulei. Intonācija, kas izskan cauri visam krājumam, slēpjas zem vārda "dziesma". Dziesma – tā krājumā ir simbols attieksmei pret apkārtējo pasauli, kas ikdienišķi notiekošo paceļ episki balādiskā vērienā."

Maira Valtere. "Draugs, tev par prieku dziesmu sacerēju..." Dziesmusvētki: Tautas māksla, kultūrvide, Nr. 1, 1.01.2000.


"Līdz šim Jāņa Akuratera meitu pazinām kā atdzejotāju. Tagad iepazīstam kādas smalkas, trauslas un stipras dvēseles ceļu milzu lūzumu laikmetā: no gaiša jaunības prieka – caur kara un pēckara bēdu melnumu – uz paļāvību Dievam – uz atdzimstošu ticību cilvēka iespējām. (..) Pamatos jūtama krietna Eiropas dzejas skola, bet dzejnieces mākslinieciskie paņēmieni ir savi, ik lappuse liekas personiski izsāpēta. Tātad – lirika. Te vietā vēlreiz atgādināt Jāņa Medeņa atziņu, ka poētiku nevar tulkot nocitas valodas. Ilgmūžīga poētika rodas tikai tad, ja dzejnieks dziļi izjutis savas tautas dzejas vēstures un poēzijas valodas radītās iespējas un raisāmos mezglus. Lieki te piebilst, ka cittautu dzejas pieredze te tāpat var būt palīdzīga. Šo savas poētikas izcīņu latviešu dzejas sakarībās interesanti vērot arī Laimas Akurateres krājumā. Eiropas viduslaiku un renesanses literatūras bagātīgie iespaidi nekādi neatsvešina šo dzeju no mūsu dainām, no latviešu valodas dabai atbilstošas vijīgas un precīzas izteiksmes."

Imants Auziņš. Atstarojums – atklājums. Literatūra un Māksla Latvijā, Nr.9 (02.03.2000)

Laima Agita Akuratere

L. Sēliete, Fainomens

Laima Ose