Ernests Brastiņš
19.03.1892 – 28.01.1942
Ernests Brastiņš (1892–1942) – rakstnieks, publicists, gleznotājs. Dzīves laikā pievērsies folklorai, jo īpaši dievturībai. Šie motīvi ieraugāmi Ernesta Brasliņa gleznās, dievturības tēmai veltītas vairākas grāmatas un daudzi raksti periodikā. Strādājis Latvijas Folkloras krātuvē, laikrakstos "Tēvijas Sargs", "Rīts" un "Brīvā Zeme". 1926. gadā izveidojis Dievturu draudzi. Bijis mākslinieku biedrības "Neatkarīgo mākslinieku vienība" vadītājs un Ziemeļvidzemes mākslinieku biedrības "Baltā vārna" dalībneks.
Dzimšanas laiks/vieta
19.03.1892
Lapaiņi
Miršanas laiks/vieta
28.01.1942
Astrahaņa
Personiska informācija
Tēvs – kalējs Augusts Brastiņš, māte – saimnieka meita Hermīne Brastiņa (dzimusi Zeibota). Brālis – tēlnieks un rakstnieks Arvīds Brastiņš, kurš pēc Ernesta Brastiņa nāves turpinājis kopīgi iesākto darbu pie dievturības popularizēšanas.
Profesionālā darbība
Kultūrvēsturiski darbi
1922: "Glezniecības pastardienas" (Vālodze). Atkārtots izdevums: 1985.1923–1930: "Latvijas pilskalni" 4 sējumi(Pieminekļu valdes izdevums).
1923: "Latviešu ornamentika" (Vālodze). Atkārtots izdevums: 1986; 2017.
1925: "Latvju raksta kompozīcija" (Neatkarīgo mākslinieku vienība). Atkārtots izdevums: 1950; 1978; 2018.
1926: "Daiļā sēta" (Zemnieka Domas). Atkārtots izdevums: 2005.
1927: "Beverīnas pilsvieta" (b.i.). Atkārtots izdevums: 1992; 2005.
1929: "Latvju tikumu dziesmas" (Latvju Dievturu draudze). Atkārtots izdevums: 1976; 1990; 1996; 1997; 2017.
1929: "Latviešu tautasdziesmu tikumi" (Latvju Dievturu draudze).
1931: "Latvija, viņas dzīve un kultūra" (Grāmatu Draugs). Atkārtots izdevums: 2007.
1932: "Dievtuŗu cerokslis jeb teoforu katķisms, tas ir senlatviešu dievestības apcerējums" (Latvijas dievturu sadraudze). Atkārtots izdevums: 1967; 2015.
1935: "Latviskās Latvijas labad" (Zemnieka Domas). Atkārtots izdevums: 1950; 1994.
1936: "Tautības mācība" (Zemnieka Domas).
1936: "Mūsu dievestības tūkstošgadīgā apkaŗošana" (Labietis). Atkārtots izdevums: 1950; 1986; 1994; 2004; 2013.
1938: "Samulsuma pārspēšana" (Zemnieka Domas).
1947: "Latviešu Dieva dziesmas" (E. Krastkalns). Atkārtots izdevums: 1970.
1993: Ernesta Brasliņa rakstu izlase "Tautai, Dievam, Tēvzemei" (Zvaigzne).
Citātu galerija
Par filozofisko apceri "Samulsuma pārspēšana" (Zemnieka Domas, 1938)
"Viņš pieder pie tiem auglīgajiem domātājiem, kam dots allaž teikt ko jaunu, vēl nedzirdētu un vienreizēju, kas iespaido visu domājošo sabiedrību. "Samulsuma pārspēšana", ar pusotra simta lapaspusēm, ir viena no apmēra ziņā mazākām Brastiņa grāmatām, bet koncentrētā, precizētā filozofisko problēmu bagātības ziņā un mākslinieciski slīpētā, īpatnēji spilgtā stila labad tiešām uzskatama par autora dziļāko un skaistāko grāmatu. [..] Pats viņš grib dot, līdzīgi senatnē Platonam, vai vēlāk Kantam, dažus iespējamās sintezēs jeb viengabalīgas pasaules uztveres pamatus, atrazdams tādus tieši latviešu tautas gara mantās, kur Dievs ir gara jeb logoja, bet Māra — matērijas jeb biosa iemiesojums, pie kam šīs divas it kā nesavienojamās psichofiziskās paralēles savieno pats indivīds, kura mūžu lemj Laima, izmantodama laimīgu apstākļu sagadīšanos, kad matērijas sedlos var ieklupt gars ar savas brīvās griba iniciatīvu, to sev pārkārtojot un pakalpinot. Liekas, autors šādu iespēju pārdzīvojis pats sevi dziļi psicholoģiski, pirms to atradis par iespējamu arī kosmoloģiskā plāksnē. Un taisni šī, kā liekas, nesamierināmo pretrunu atrisināšanas iespēja Brastiņam kā filozofam, ļauj uzbūvēt pareizības filozofijas pamatdomas jeb samulsuma pārspēšanu. Še viņš atrod atslēgu ari indivīda nemirstīgā Es problēmas atrisināšanai, ap kuru pašlaik valda vislielākais samulsums [..]."Eglītis, Viktors. Samulsuma pārspēšana. Brīvā zeme, 24.12.1938.
Saiknes
Arvīds Brastiņš - Brālis
Dzintars Sodums - Māsasdēls
Hermīne Brastiņa - Māte
Milda Brastiņa - Svaine
Velta Medaine - Sieva
Dzīvesvieta
Strēlnieku iela 2, Rīga
Brāļi Brastiņi ar ģimenēm 20. gados kādu laiku dzīvojuši Rīgā, Strēlnieku ielā 2.
Izglītība
Jonatāna biedrības skola
Mārtiņa iela, Rīga
1906
Valmieras pilsētas skola
Valmiera
1911–1916
Sanktpēterburga
Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola
1916
Sanktpēterburga
Karaskola (Paula junkuru skola)Ieguvis virsnieka pakāpi.
Darbavieta
Kaucmindes mājturības skola
Rundāles pagasts
Piedalījies skolas statūtu izstrādāšanā.Lasījis lekcijas par tautisko mākslu.
Rīga
Rīgas pilsētas amatnieku skola-tehnikumsPasniedzis estētiku, latvju tautas mākslu un tēlojošo ģeometriju. Vadījis galdniecības nodaļu.
Latviešu folkloras krātuve
Rīga
Laikraksts "Rīts" (1934–1940)
Rīga
Rakstījis ievadvārdus un strādājis pie grafiskā noformējuma.
Laikraksts "Brīvā Zeme" (1919–1940)
Rīga
Tehniskais direktors.
1921
Rīga
Kara muzejsMuzeja vadītājs.
Dalība organizācijās
Piemiņas vietas
Jaunie kapi
Skrīveru Jaunajos kapos uzstādīts piemiņas kapakmens Ernestam Brastiņam un viņa ģimenei.
28.10.2006
Kronvalda parks
Piemineklis Ernestam Brastiņam.
Apcietinājums
24.05.1941–28.01.1942
Astrahaņa
Astrahaņas hanu pils cietumsApsūdzēts par pretpadomju darbību un sadarbību ar grupējumu "Pērkoņkrusts".Piespriests augstākais sods – nošaušana. Ieslodzījuma laikā lasījis lekcijas citiem ieslodzītajiem par vēsturi, mākslu, atbrīvošanas cīņām un dievturību.
Apbalvojumi
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatām "Beverīnas pilsvieta", "Latvju pilskalni".
1927
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar 1929. gada 13. novembra lēmumu.
V šķira
1929