"Viņš ir Bīriņu pagasta Eikažu "Mežšautu" kalēja Brastiņa ģimenes jaunākais dēls, kas 1913. gadā, pārvarot sīvu sacensību – uz 7 brīvām vietām 113 kandidāti, uzsāk tēlniecības studijas Štiglica mākslas skolā Pēterpilī. Nodibinoties brīvai Latvijai, A. Brastiņš pārnāk dzimtenē, papriekšu Valmierā, vēlāk Rīgā, kur līdztekus skolotāja darbam studē LU architektūru, bet drīzi to pamet, lai atsāktu tēlniecības studijas Mākslas akadēmijā ko beidz 1932. g. Savos tēlniecības darbos Arvīds Brastiņš risina latviskas idejas un meklē latviskus izteiksmes līdzekļus. Jau Pēterpils laikā viņš sāk Publiskajā bibliotēkā izrakstīt dainas, kas viņu interesē. Veidojot iecerētos tēlus, cērtot tos kokā vai kaļot akmenī, mākslinieks arvienu vairāk iedziļinās senatnē un no saskares ar dainām rodās ierosme dot šiem tēliem kustību un valodu, kas vēlāk izpaužās mīklās, pasaku ludziņās, raidāmlugās no kurām 11 pārraidījis Rīgas radiofons. Atsevišķo A. Brastiņa sarakstīto, bieži paša ilustrēto, grāmatu skaits sasniedz 9. Reizē ar kārtējo darbu skolā, Arvīds Brastiņš ir iestudējis ap 80 savu īsludziņu, mīklu un krietnu skaitu citu autoru darbu, palīdzēdams tām sagatavot arī skatuvisko ietērpu. [..] Bieži A. Brastiņš rakstījis presē, it īpaši par dievestības dainu iztulkojumiem. Viņš ir arī dievturības cīnītājs un kopējs. Vadīdams rakstu krājumu "Labietis" viņš pauž ieskatu, ka latvietības ideja nav pilnībā iedzīvināma, atstājot ārpusē latvju dievestību."
J. Audriņš. Arvīdam Brastiņam 70 gadu. Laiks, Nr. 28 (06.04.1963)
"[..] latviskā dzīvesziņa, latviskās dievestības un kultūras aprises vada Arvīda Brastiņa dzīves gaitas jau no agras bērnības. Pirmajā vietā te jāmin latviešu dainu pētniecība. [..] latviešu dainām .. viņš palicis uzticīgs visu savu dzīves gaitu, un tās kļūst par viņa mūža darba lauku. Dainu pētniecības darbs, kam A. Brastiņš veltījis visu savu spēku un laiku, rezultātā devis daudzus apcerējumus un dainu sakārtojumus pa dažādiem tematiem, kas publicēti viņa grāmatās un periodikas izdevumos. [..] Vēl A. Brastiņš sarakstījis daudz lugu un mīkaļu, kas izdotas vairākās grāmatās."
"Skatuves māksla ir Arvīdu Brastiņu saistījusi visu mūžu. Jau [..] agrā jaunībā viņš piedalās sava pagasta teātra izrādēs. Pēterpilī viņš iesaistās par statistu Tautas nama operā, lai izjustu skatuves mākslas gaisotni. Bet vislielāko rosību šajā laukā viņš attīsta, atgriežoties Latvijā un darbojoties skolu teātru uzvedumos. Pavisam Arvīds Brastiņš sarakstījis kādas 50 jaunatnes lugas, kuru satura pamatā ir pasakas, teikas, dainas, teiksmes un brīvs sacerējums. Īpatnējs lugu veids ir mīkales, kuru pamatu veido dainu teksti. Visvairāk mīkaļu autors sarakstījis par gadskārtu tēmām. Vairums lugu izrādītas uz skatuves, citas – starp skatītājiem vai brīvā dabā. [..] A. Brastiņa spalvai pieder arī daudzi raksti par latviešu mākslu un māksliniekiem. Jau no 1918. gada viņš raksta kritikas. Viņš apskatījis tādus māksliniekus kā T. Zaļkalns, J. Audriņš, E. Dajevskis, E. Kivicks u. c. Rakstījis arī dzīves apceres par A. Švābi, J. Veseli, J. Rītiņu un daudziem citiem pazīstamiem kultūras un mākslas darbiniekiem."
Marģers Grīns. Arvīda Brastiņa piemiņai. Literatūra un Māksla, Nr. 19, 14.05.1993., 8. lpp.