Edvards Treimanis-Zvārgulis
02.10.1866 – 08.04.1950
Edvards Treimanis-Zvārgulis (1866–1950) – dzejnieks, aktieris. Viens no vispopulārākajiem satīriskās un humoristiskās dzejas autoriem 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Rakstījis arī lugas un sacerējumus prozā. 1907. gadā bijis Krievijas impērijas Otrās Valsts domes deputāts, īsajā laikā līdz Domes atlaišanai vairākkārt ziņojis par nežēlīgo 1905. gada revolūcijas apspiešanu Latvijā. Bijis pirmais dzejnieka Eduarda Veidenbauma kopotu rakstu (1907–1907) sastādītājs un pirmās biogrāfiskās apceres autors, izdevis arī Veidenbauma ekonomiski politisko sacerējumu "Gabals iz tautsaimniecības" (1908), par ko izcietis cietumsodu. Sabiedrībā zināms bija dzejnieka izdotais satīriskais periodiskais izdevums "Zvārguļa Zobgala kalendārs" (1901–1913). Vairākas Edvarda Treimaņa-Zvārguļa dziesmas komponētas 80. gados, to vidū pazīstamākās ir Ērika Ķiģeļa dziesma "Zīlīte" un Jāņa Lūsēna "Taisnība". Dzejnieka tekstus komponējis arī Juris Kulakovs un Haralds Sīmanis.
Dzimšanas laiks/vieta
02.10.1866
Rauguļi
Dzimis Priekuļu pagasta Rauguļos.
Miršanas laiks/vieta
08.04.1950
Leukādijas
Personiska informācija
Dzimis krodzinieka ģimenē, vēlāk viņa tēvs Jānis Treimanis kļuva par Zvārģu māju saimnieku.
1905. gada 25. novembrī apprecējies ar Mariju Elizabeti Kēzi (1881–1973). Laulībā divi bērni, Nora (1907–1983) un Normunds (1918–1987).
Profesionālā darbība
Pirmā literārā publikācija
1890: pirmais publicētais dzejolis "Tikai zāles, smildziņas..." laikraksta "Baltijas Vēstnesis" pielikumā 7./19. jūlijā.Dzeja
Īpaši pievērsies satīriskajai un humoristiskajai dzejai, bet darbojies arī citos literatūras žanros, rakstījis lugas un sacerējumus prozā. Treimanis sastādījis "Zvārguļa Zobgala kalendāru" (1901–1913), piesaistīja tam talantīgus latviešu rakstniekus, un kalendārs ieguva lielu popularitāti.1896: "Sāpēs un smaidos" I (Rīga, autora izdevumā)
1897: "Sāpēs un smaidos" II (Rīga, Pūcīšu Ģederta apgāds)
1899: "Grēcinieka sirds" (Cēsis, J. Ozola apgāds; otrs papildināts izd. 1905)
1900: deklamācija "Jaunais gadu simtenis" (Pēterburga, autora izdevums)
1903: "Ardievas jaunībai" (Skrīveri, M. Freibergs)
1904: "Uz karstiem ķieģeļiem" (Rīga, D. Zeltiņš)
1905: "Vientulība" (Cēsis, J. Ozols)
1906: "Epigramas" (Rīga, D. Zeltiņš)
1906: izlase "Sirdsbērni" (Pēterburga, A. Gulbis)
1906: "Akoti" (Cēsis, J. Ozols)
1908: "Pēcskaņas" (Rīga, D. Zeltiņš)
1909: "Gaujmalas smildziņas" (Rīga, A. Golts)
1911: "Cietuma rozes" (Cēsis, K. Priedītis)
1920: "Svešumā" (Cēsis; Valmiera, K. Dūnis)
1930–1931: vēsturiskām personībām veltīts odu un poēmu krājums "Raksturu galerija" (autora izdevums)
Vēlāk izdotās izlases un krājumi
1959: izlase "Dziesminieka sirds" (Rīga, Latvijas Valsts izdevniecība)1978: izlase "Kur Gauja ar Raunu tiekas" (Rīga, Liesma)
2016: "150 epitafu jeb kapuzrakstu") (Rīga, LU LFMI)
2021: "Sarkanā paradīzē" (Rīga, LU LFMI)
Dramaturģija
1905: luga "Svešinieki" (Rīga, D. Zeltiņš)1909: dramatisks dzejojums "Milda" (Cēsis, autora izdevums)
Kopoti raksti
1924–1925: "Kopoti raksti" 5 sējumos (Cēsis; Rīga, O. Jēpes izdevniecība)Sastādītie izdevumi
1897: antoloģija "Dzejas pūrs" (Cēsis, J. Ozola apgāds)1901: almanahs "Burtnieks" (P. Bērziņa apgādībā Rīgā)
1907–1909: Eduarda Veidenbauma "Kopoti raksti" 5 sējumos
1909: antoloģija "Jūtu pasaule" (Rīga, E. Zirģeļa apg.)
1931: Lettische Poesie (vācu val., autora izdevums)
Cittautu rakstnieku darbu tulkojumi
1900: Henriks Ibsens, luga "Nora"1900: Augusts fon Kocebū "Nemierīga māja" (brīvā attēlojumā no E. Treimaņa)
1902: Rudžero Leonkavallo "Pajaci"
1905: M. L. Gerbanovskis "Pirmā prāva"
1908: Gerhards Hauptmans, luga "Vientuļi cilvēki"
1910: Beatrise Haredena, romāns "Kuģi, kas satiekas naktī"
1911: Ludvigs Tomā, luga "Morāle"
Atdzejojis galvenokārt no vācu valodas. Tulkoto autoru vidū Heinrihs Heine, Šillers, ungāru dzejnieks Šāndors Petēfi u. c.
Citātu galerija
"Kā dzejnieks ir Treumans viens no naturālistiskā virziena galvenajiem priekšstāvjiem mūsu lirikā. Kā skarba disonanse skan viņa dzeja tautisko epigoņu salkanajā orķestrī. Tā nav izaugusi no 70. gadu romantiski tautiskajiem sapņiem, bet no patiesās reālās dzīves. Šai cīņā Treumaņa dzeja stāv tuvāk pirmā ievērojamākā latviešu dziesminieka Līventāla, nekā tautisko romantiķu un epigoņu dzejai. Līdzīgi Līventālam, Treumanis dzied par dzīves pabērniem un grūtdieņiem, par apspiestiem un cietējiem. Bet kamēr Līventāla dziesmās rit bezspēcīgas asaras, Treumaņa dzejoļos vāras žults un asinis."
Vilis Plūdons. Edvards Treumanis. Latvju rakstnieki. Daiļliteratūras hrestomātija skolām un pašizglītībai. Rīga: A. Golta apgādība, 1911, 310. lpp.
''Treumanis smej skarbus smieklus, bet šajos smieklos ir daudz, daudz sāpīga rūgtuma un daudz nopietnas ironijas. [..] Treumaņa dzeja arvien ir bijusi cīņas dzeja.''
Jānis Tormanis
Saiknes
Andrejs Mezītis - Skolas biedrs
Antons Salums - Domubiedrs
Eduards Veidenbaums - Skolas biedrs
Kārlis Veidenbaums - Skolas biedrs
Oskars Treimanis - Mazmazdēls
Pērsietis - Domubiedrs
Pseidonīms
Zvārgulis, Zvārguļu Edvards, Jukums, Zobgals
Papildu vārdi
Edvards Treimanis-Zvārgulis, Treumans
Izglītība
Cēsu draudzes skola
Cēsis
Cēsu apriņķa skola
Lielā Skolas iela 6, Cēsis
1920
Rīgas apgabaltiesa
1920. gada sākumā Rīgas apgabaltiesā nolicis privātadvokāta eksāmenu.
Darbavieta
Cēsis
Ierēdnis (norakstītājs) dažādās iestādēs
Cēsis
Aktieris un kupletists Labdarības biedrības teātrī
Rīga
Aktieris un kupletists
1890
Rīgas apgabaltiesa
Rīga
Arhivāra palīgs Rīgas apgabaltiesā
1902–1903
Laikraksts "Pēterburgas Avīzes"
Sanktpēterburga
Laikraksta "Pēterburgas Avīžu" satīras nodaļas "Purva malā" vadītājs
1909
Cēsis
1909. gadā Treimanis atvēris grāmatu veikalu Cēsīs, bet neveiksmīgās tirdzniecības dēļ to drīz pārdevis.
Dzīvesvieta
1890–1900
Rīga
1900–1950
Leukādijas
1900. gadā Treimanis kopā ar Kārli Veidenbaumu pie Raunas ietekas Gaujā uzcēla māju "Leukādija" ("Villa Leukadia"). Šeit Treimanis-Zvārgulis pavadījis mūža lielāko daļu, nododamies literāram darbam.
Ceļojums
1900
Vācija
1900. gadā apceļo Vāciju, Franciju, Šveici un Itāliju.
1900
Francija
1900. gadā apceļo Vāciju, Franciju, Šveici un Itāliju.
1900
Šveice
1900. gadā apceļo Vāciju, Franciju, Šveici un Itāliju.
1900
Itālija
1900. gadā apceļo Vāciju, Franciju, Šveici un Itāliju.
Dalība organizācijās
06.02.1907–03.06.1907
Sanktpēterburga
Krievijas impērijas Otrās Valsts domes deputātsNo maija līdz Valsts Domes atlaišanai jūnijā Treimanis strādāja Konstitucionāli demokrātiskās frakcijas autonomistu grupas latviešu kopā, komisijā par personas neaizskaramības jautājumiem. Treimanim izdevās vairākkārt ziņot par nežēlīgo 1905. gada revolūcijas apspiešanu Latvijā, uzstājoties debatēs par lauku kara tiesām un palīdzību bezdarbniekiem.
1941
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Latvijas Padomju Rakstnieku savienības biedrs
Apcietinājums
10.1910–04.1911
Par Eduarda Veidenbauma ekonomiski politiskā sacerējuma "Gabals iz tautsaimniecības" publicēšanu (1908) Treimanim tika piespriests sešu mēnešu cietumsods, ko viņš izcieta no 1910. gada oktobra līdz 1911. gada aprīlim; šajā laikā top arī liriskā dienasgrāmata “Cietuma rozes” (1911).
Emigrē
1915–1917
Kaukāzs
Pirmā pasaules kara gados uzturējies Krievijā Saratovā un Kaukāzā. Latvijā atgriezies 1917. gada jūnijā.
1915–1917
Saratova
Pirmā pasaules kara gados uzturējies Krievijā Saratovā un Kaukāzā. Latvijā atgriezies 1917. gada jūnijā.
Apglabāts
Leukādijas
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1927. gada 28. aprīļa lēmumu.
III šķira
1927