Arvīds Skalbe

SKALBE Arvīds (dz. 1922.1.III Abrenē - 2002. 21.V Maskavā, Krievijā, kremēts) - dzejnieks.
Dz. dzelzceļnieka ģim. Māc. Daugavpils valsts psk. un skolotāju inst. izmēģinājuma psk. (beidzis 1934), Daugavpils skolotāju inst. (1934-40). Beidzis Rēzeknes skolotāju inst. (1941). 2. pas. kara gados strād. par skolotāju Rubenes psk., pēc kara Rīgas 47. septiņg. skolā. Bijis t-ra inspektors Mākslas lietu pārvaldē (1948-50), Radiokomit. Lit. raidījumu red. līdzstr. (1950-53). 1953-96 strād. žurn. "Karogs", kopš 1966 - žurn. dzejas nod. vadītājs. RS b. (1956). LPSR N.b.k.d. (1973).
Dzejošanai pievērsies 1947, kad piedalījies dziesmu svētku tekstu konkursā. Konkursam iesūtītais godalgotais teksts "Dziesmai šodien liela diena" ar P. Barisona mūziku kļuva par himnisku ievaddziesmu dziesmu svētkiem. Pirmā publikācija - dzejolis "Skani, dziesma, skani!" laikr. "Cīņa" 1948.23.V. Dzejoļu grām. "Atlido dzērves" (1956), "Sūrābele" (1959), "Medus stunda" (1961, bērniem), "Kalums" (1963), "Atskalas" (1967), "Skandīne" (1970), "Tēva dubļi sudraboti" (1972, LPSR Valsts prēm. 1974), "Mūžam saule debesīs" (1981), "No divām sakrustotām ēnām" (1994), "Mans grēks ir nemirstīgs" (1997, RS Dzejas balva), "Atskārsme" (2000); izlases "Vientuļi vārdi" (1983, izlase), "Gaismiņa" (1985, izlase), "Ar svētītu vilni" (1992). S. dzeja liriska, emocionāla, koncentrēta, jūtu izpausmē apvaldīta, ar izteiktu latv. specifiku, tai raksturīgs bagātīgs dabas tēlu izlietojums, sakņojums tautas mentalitātē, estēt. uzskatos. Daudz uzmanības pievērsts vārsmu melodiskumam, skaniskai organizācijai. Galv. tēma - tēvzemes dabā, tautas likteņgaitās sakņota dzimtenes mīlestība, kas saplūst ar domu par viscilvēces sadraudzību. 60. gadu 2. pusē S. dzejā mazinās personisko motīvu īpatsvars, pastiprinās aforistiskums, filozofiskums, sasniedzot maksimālu koncentrētību, tēlainās domas precizitāti. Rakstījis arī aforismus - krāj. "Abrakši" (1977), "Garoziņa" (1994), pārdomas izteicienos "Juceklības" (1998). S. dzeja rosinājusi komponistus sacerēt oratorijas, kora un solo dziesmas ar viņa tekstiem; atdzejojis arī vairāk nekā 30 cittautu dziesmu tekstus. Atdzejošanai pievērsies kopš rakstn. gaitu sākuma. Latviskojis daudz dažādu tautu autoru dzejas darbus. Pēdējos mūža gadus dzīv. Maskavā. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni (2001).
L. Čākurs J. Silueti. R., 1976; Kubuliņa A. Esmu pienākuma cilvēks jeb "Mūžam dzīvā mātes balss" // Kritikas gadagrām., 1980, 8; Ķikāns V. Pieci. R., 1980; Ābola M. Skaņu, domu un jūtu harmonija // Karogs, 1982, 3; Minhauzens, Dzejnieku Iemānītājs, Muļķa Āksts, Grēku Nožēlotājs un Meistars: [Saruna ar A.S] / Pierakst. N.Ikstena // Izgl. un Kultūra, 1996, 29.VIII; Ramba J. Puķes Arvīdam Skalbem // Karogs, 1996, 11; Izkapts tiem kokiem neko vairs nevar padarīt: [Saruna ar A.S] / Pierakst. M.Čaklais // Karogs, 2002, 3; Auziņš I. Staltais latvietis, kurš aizņēmis vismazāk vietas // Karogs, 2002, 3; Kubuliņa A. Kontūras. R., 1981.
M. Ābola

1947: piedalījies Dziesmu svētku tekstu konkursā. Konkursam iesūtītais godalgotais teksts "Dziesmai šodien liela diena" ar Pētera Barisona mūziku kļuva par himnisku ievaddziesmu Dziesmu svētkiem.
1948: pirmā publikācija – dzejolis "Skani, dziesma, skani!" laikrakstā "Cīņa" 23. maijā.

Dzejoļu krājumi
1956: Atlido dzērves
1959: Sūrābele
1963: Kalums
1967: Atskalas
1970: Skandīne
1972: Tēva dubļi sudraboti (Latvijas PSR Valsts prēmija, 1974)
1981: Mūžam saule debesīs
1994: No divām sakrustotām ēnām
1997: Mans grēks ir nemirstīgs (Rakstnieku savienības Dzejas dienu balva)
2000: Atskārsme

Izlases
1983: Vientuļi vārdi
1985: Gaismiņa
1992: Ar svētītu vilni

Dzeja bērniem
1961: Medus stunda

Aforismu krājumi
1977: Abrkaši
1994: Garoziņa
1998: Juceklības

Atdzejojumi no krievu valodas
1959: Eminesku, Mihails. Dzeja. (Kopā ar Jāni Plotnieku.) Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1966: Popova, Ludmila. Apasionāta. Rīga: Liesma.
1968: Svetlovs, Mihails. Pēdējo gadu dzeja. (Kopā ar Montu Kromu, Jānis Sirmbārdi, Andri Vējānu, Imantu Ziedoni.) Rīga: Liesma.
2009: Rustaveli, Šota. Bruņinieks tīģera ādā. (Atdzejojis arī Jēkabs Jansons-Saiva.) Rīga: Poligrāfijas infocentrs.

Arvīda Skalbes dzejas recepcija mūzikā
Dziesmas ar Arvīda Skalbes tekstiem komponējuši Pēteris Barisons, Mendelis Bašs, Georgs Dovgjallo, Maija Einfelde, Lūcija Garūta, Oļģerts Grāvītis, Romualds Jermaks, Aldonis Kalniņš, Romualds Kalsons, Valters Kaminskis, Juris Karlsons, Alfons Krūmiņš, Jānis Ķepītis, Jānis Līcītis, Jānis Logins, Jāzeps Mediņš, Jēkabs Mediņš, Ringolds Ore, Jānis Ozoliņš, Raimonds Pauls, Jānis Porietis, Ģederts Ramans, Valentīns Utkins, Jānis Veismanis, Nikolajs Zolotonoss, Arvīds Žilinskis.

dzejnieks

–1941
studējisbeidz Rēzeknes skolotāju institūtu

1930–1932
1. Daugavpils valsts pamatskola
Daugavpils

1932–1934
Daugavpils Valsts skolotāju institūta pamatskola
Daugavpils

1934–1940
Daugavpils Valsts skolotāju institūts
Daugavpils

1941
Rēzeknes Valsts skolotāju institūts
Rēzekne

1941–1942
Rubenes pamatskola
Rubenes pagasts
Skolotājs

1945–1948
Rīgas 47. pamatskola
Visbijas prospekts 5, Rīga
Skolotājs

1956–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs

1990–2002
Latvijas Rakstnieku savienība
Citadeles iela 2, Rīga
Biedrs

1972
Rostoka

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1973

Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu izlasi "Tēva dubļi sudraboti".
Literatūrā
1974

Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par krājumu "Mūžam saule debesīs".
Dzeja
1982

Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par krājumu "Mans grēks ir nemirstīgs".
Dzeja
1997

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 2001. gada 10. oktobra lēmumu.
IV šķira
2001