SKALBE Arvīds (dz. 1922.1.III Abrenē - 2002. 21.V Maskavā, Krievijā, kremēts) - dzejnieks.
Dz. dzelzceļnieka ģim. Māc. Daugavpils valsts psk. un skolotāju inst. izmēģinājuma psk. (beidzis 1934), Daugavpils skolotāju inst. (1934-40). Beidzis Rēzeknes skolotāju inst. (1941). 2. pas. kara gados strād. par skolotāju Rubenes psk., pēc kara Rīgas 47. septiņg. skolā. Bijis t-ra inspektors Mākslas lietu pārvaldē (1948-50), Radiokomit. Lit. raidījumu red. līdzstr. (1950-53). 1953-96 strād. žurn. "Karogs", kopš 1966 - žurn. dzejas nod. vadītājs. RS b. (1956). LPSR N.b.k.d. (1973).
Dzejošanai pievērsies 1947, kad piedalījies dziesmu svētku tekstu konkursā. Konkursam iesūtītais godalgotais teksts "Dziesmai šodien liela diena" ar P. Barisona mūziku kļuva par himnisku ievaddziesmu dziesmu svētkiem. Pirmā publikācija - dzejolis "Skani, dziesma, skani!" laikr. "Cīņa" 1948.23.V. Dzejoļu grām. "Atlido dzērves" (1956), "Sūrābele" (1959), "Medus stunda" (1961, bērniem), "Kalums" (1963), "Atskalas" (1967), "Skandīne" (1970), "Tēva dubļi sudraboti" (1972, LPSR Valsts prēm. 1974), "Mūžam saule debesīs" (1981), "No divām sakrustotām ēnām" (1994), "Mans grēks ir nemirstīgs" (1997, RS Dzejas balva), "Atskārsme" (2000); izlases "Vientuļi vārdi" (1983, izlase), "Gaismiņa" (1985, izlase), "Ar svētītu vilni" (1992). S. dzeja liriska, emocionāla, koncentrēta, jūtu izpausmē apvaldīta, ar izteiktu latv. specifiku, tai raksturīgs bagātīgs dabas tēlu izlietojums, sakņojums tautas mentalitātē, estēt. uzskatos. Daudz uzmanības pievērsts vārsmu melodiskumam, skaniskai organizācijai. Galv. tēma - tēvzemes dabā, tautas likteņgaitās sakņota dzimtenes mīlestība, kas saplūst ar domu par viscilvēces sadraudzību. 60. gadu 2. pusē S. dzejā mazinās personisko motīvu īpatsvars, pastiprinās aforistiskums, filozofiskums, sasniedzot maksimālu koncentrētību, tēlainās domas precizitāti. Rakstījis arī aforismus - krāj. "Abrakši" (1977), "Garoziņa" (1994), pārdomas izteicienos "Juceklības" (1998). S. dzeja rosinājusi komponistus sacerēt oratorijas, kora un solo dziesmas ar viņa tekstiem; atdzejojis arī vairāk nekā 30 cittautu dziesmu tekstus. Atdzejošanai pievērsies kopš rakstn. gaitu sākuma. Latviskojis daudz dažādu tautu autoru dzejas darbus. Pēdējos mūža gadus dzīv. Maskavā. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni (2001).
L. Čākurs J. Silueti. R., 1976; Kubuliņa A. Esmu pienākuma cilvēks jeb "Mūžam dzīvā mātes balss" // Kritikas gadagrām., 1980, 8; Ķikāns V. Pieci. R., 1980; Ābola M. Skaņu, domu un jūtu harmonija // Karogs, 1982, 3; Minhauzens, Dzejnieku Iemānītājs, Muļķa Āksts, Grēku Nožēlotājs un Meistars: [Saruna ar A.S] / Pierakst. N.Ikstena // Izgl. un Kultūra, 1996, 29.VIII; Ramba J. Puķes Arvīdam Skalbem // Karogs, 1996, 11; Izkapts tiem kokiem neko vairs nevar padarīt: [Saruna ar A.S] / Pierakst. M.Čaklais // Karogs, 2002, 3; Auziņš I. Staltais latvietis, kurš aizņēmis vismazāk vietas // Karogs, 2002, 3; Kubuliņa A. Kontūras. R., 1981.
M. Ābola