Anna Brigadere

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (4)

Vienības: Teicējs (4)

Darbi: Darba autors (192); Recepcijas persona (115)

Attēli: Persona attēlā(21)

VārdsAnna Brigadere
PseidonīmsMežmeita, Tezejs, Niekalbis, Ēvelētājs, Ziņotājs no Olimpa, Ziņotājs no Hadesa
KopsavilkumsRakstniece, dramaturģe un dzejniece Anna Brigadere (1861–1933), autobiogrāfiskās triloģijas "Dievs, daba, darbs" (1926), "Skarbos vējos" (1930), "Akmeņu sprostā" (1933) autore. Darbā psiholoģiski niansēti parādīta kalpu meitenes Anneles rakstura tapšana un apkārtējās pasaules izzināšana. Rakstījusi prozu, dzeju un dramaturģiju. Pasaku lugu "Sprīdītis", "Maija un Paija" u.c. autore. Rakstnieces literārās darbības ievirze un ētisko vērtību skatījums atspoguļo pārliecību, ka cilvēks var pārtapt sāpēs un ciešanās un ka darbs ir dzīves un paša cilvēka vērtības pamats. Brigaderes lugās īpaša misija piešķirta sievietei kā tautas morālā spēka sargātājai.
Personiska informācijaDzimusi kalpa ģimenē.
1874: zaudējusi tēvu.
1881: dzemdībās mirst māsa Līziņa.
1887: mātes nāve.
1896: vasarā ceļo.
1897: vasarā ceļo.
1898. gada oktobris – 1899. gada marts: ārzemju ceļojums un dzīve Davosā. lepazīšanās ar Dr. A. Langmeseru.
1899: iepazinusies ar Luīzi Strumbergu.

Profesionālā darbība1893: uzrakstījusi pirmo stāstiņu "Slimnīcā".
1896: vasarā ceļo. Ceļojot uzrakstījusi stāstu "Lūcija Dunkere".
1896: pirmais stāsts "Slimnīcā" (sacerēts ap 1893) publicēts laikraksta "Baltijas Vēstnesis" pielikumā (Nr. 290).
No 1897: nodevās galvenokārt literāram darbam.
Darbi publicēti "Berga bazāra kalendārā", "Austrumā" (no 1899. gada), žurnālā" Vērotājs", "Baltijas Vēstnesī" (no 1905. gada), žurnālā "Stari", laikrakstā "Latvija" un citos izdevumos.
1897: publicēta pirmā grāmata – stāsts "Vecā Karlīne".
1903. gada novembrī: pēc Rīgas Latviešu teātra direktora Jēkaba Dubura lūguma pārtulkot kādu bērnu lugu pēc pašas izvēles, nevarēdama atrast piemērotu lugu, īsā laikā saraksta savu pirmo pasaku lugu "Sprīdītis" (teātrī 1903. gadā, grāmatā 1904. gadā, ekranizēta 1985. gadā).
1915: bēgļu gaitās Maskavā sarakstījusi poēmu "Spēka dēls".
1916–1933: rediģē literārisko kalendāru "Daugavas Gada Grāmata".

Dzeja

Dzejas (1913)
Paisums (1922)
Spēka dēls (1927)
Kalngali (1934)


Proza

Vizbuļi (1906)
Agrā rasā (1911)
Dzelzs dūre (1917.–1918. gadu piezīmes) (1921)
Drebošas sirdis (1925)
Kvēlošā lokā (1928)
Dievs, Daba, Darbs (1927)
Skar
bos vējos (1931)
Akmens sprostā (1933)
Klusie varoņi (1933)

Dramaturģija

Atkalredzēšanās (1901)
Ausmā (1907)
Ceļa jūtīs (1907)
Čaukstenes (1907)
Pie latviešu miljonāra (1909)
Zvanīgs zvārgulīts (1909)
Raudupiete (1914)
Ilga (1920)
Aiz līdzcietības (1921)
Mazā māja (1921)

Hetēras mantojums (1923)
Sievu kari ar Belcebulu, Lielais loms (1925)
Dievišķā seja (1926)
Sniegputenī (1927)
Izredzētais (1928)
Kad sievas spēkojas (1929)
Šuvējas sapnis (1930)
Pastari (1931)
Karaliene Jāna (1932)


Pasaku lugas

Sprīdītis (1904)
Princese Gundega un karalis Brusubārda (1912)
Maija un Paija (1922)
Lolitas brīnumputns (1926)

Tulkojumi no vācu valodas

Ansītis un Grietiņa. Pasaka trīs tēlojumos (Valters un Rapa, 1913).
Citātu galerija

"Annas Brigaderes lirika iezīmējas ar vienkāršu formas uzbūvi un individuāliem pārdzīvojumiem, kas, jaunas atziņas meklējot, izplaukst gaišas ticības mirdzumā. Jūtu impulsus ierobežo asais prāts.
Annas Brigaderes proza sīki izstrādāta, galvenā kārtā uzsverot psiholoģisko momentu, valodā bagāta, skaidra un viegla, un tēlojumā uzskatāma. Tā vietām līdzinās Blaumaņa noskaņotam, reālistiskam stāstījumam, sevišķi stāstos un novelēs. (..) Plaša viņas tēloto varoņu galerija. Rakstniecei būtiski vistuvākās ideālās sievietes. Cīņā pēc skaidrības un mūžīgas mīlestības tās nepazīst atkāpšanās, izlīgšanas; lepnas un varonīgas, gatavas atsacīties un pat upurēties, visu ziedot un ciest, tikumiski skaidras un tomēr maigas, tās paceļas pāri sieviešu vairākumam. Pašas cildenas, tās arī vīrietī meklē cildeno, veido to. (..) Šīm ideālistēm pretim stādītas vieglas dzīves meklētājas, kas aiz ārējā pieglaudības slēpj garīgu tukšību vai naivitāti. Vīriešus A. Brigadere iedalījusi divās galvēnās grupās. Vieni ir godkārīgi, lepni, droši, bet bez dziļāk garīga pamata. Apbalvoti ar labu gribu, reizēm arī ar spējām, viņi tomēr nodomāto nespēj vest līdz galam: tos nomāc viņu kaislības un vājības. Otrā grupā ietverti vīrieši, kas lēnīgumā slēpj apzinīgumu, cildenumu, drošsirdību. Sevī nesdami dvēseles maigumu, tie ari sievietē meklē un saprot to un plaukst sāpju dziļuma. Visiem Brigaderes izredzētiem varoņiem raksturīgas divas īpašības — darba griba un skaidrības ilgas. Arī mazi darbi ir vērtīgi un nozīmīgi, sevišķi ikdienas dzīvē: tie audzina raksturu, gaišu dara prātu.
Anna Brigadere vispārākā tomēr kā dramatiska rakstniece. Ar drošu roku viņa zīmējusi latviskus tēlus, dzīves konfliktus. Viņas lugām visur vijas cauri ilgas pēc skaidrības, zemes spēks, ticība nākotnei. Viņas varoņi ir apgaroti cīnītāji. Brigaderes skatuves darbiem raksturīgs sīki izstrādāts dialogs, nepārtraukts darbības plūdums un straujš drāmatiskais kāpinājums."

Jānis Ķelpe. Sieviete latvju rakstniecībā. R.: 1936, 17.–20. lpp.
SaiknesJānis Rapa (1885–1941) - Brālēns
Jānis Brigaders (1856–1936) - Brālis
Maija Brigadere (1857–1940) - Svaine
Jānis Rapa (1938–2005) - Radinieks
Nodarbesrakstniece
politikas aktīviste
autore
Dzimšanas laiks/vieta01.10.1861
Vecbaļļas
"Vecbaļļas", Tērvetes pagasts, Dobeles novads, LV-3730
Dzimusi agrākā Kalnamuižas pagasta "Vecbaļļās".

Dzīvesvieta1874 – 1876
Jelgava
Jelgava

Pēc tēva nāves kopā ar māti pārcēlusies uz Jelgavu pie māsas Līzes, palīdzējusi māsai šuvējas darbā un turpinājusi izglītību pašmācības ceļā.


1877 – 1879
Ventspils
Ventspils

Kopā ar māsu un tās vīru pārceļas uz Ventspili. Ventspilī rodas izdevība iepazīties ar kādu plašāku privātu bibliotēku – Gētes, Šillera, Lesinga un citu klasiķu darbiem.


1879 – 1882
Rīga
Rīga
Dzīvojusi Rīgā pie brāļa. Strādājusi šuvējas darbu.

1882 – 1883 (Datums nav precīzs)
Maskava
Moscow, Russia

Audzinātāja fabrikanta Vēbera un skolotāja Vindta ģimenē Maskavā. Saslimusi ar tīfu.


1883 – 1884 (Datums nav precīzs)
Jaroslavļa
Yaroslavl, Yaroslavl Oblast, Russia
Mājskolotāja Jaroslavļā.

1884 – 1915
Rīga
Rīga

1915 – 1917
Maskava
Moscow, Russia

1917 – 1933
Rīga
Rīga

1920 – 1933
Brīvības iela 58, Rīga
Brīvības iela 58, Rīga, LV-1011

1922 – 1933
Sprīdīši
"Sprīdīši", Tērvete, Tērvetes pagasts, Dobeles novads, LV-3730
Pavadījusi vasaras "Sprīdīšos".
Izglītība1871 – 1872
Kalnamuižas pagastskola
Tērvete
Tērvete, Tērvetes pagasts, Dobeles novads

1872 – 1875
Auces pagastskola
Auce
Auce, Dobeles novads

1875
Jelgava
Jelgava

Turpinājusi izglītību pašmācības ceļā.


1885
Reinšes augstākā meiteņu skola
Rīga
Rīga

Beigusi viengadīgos pedagoģiskos kursus, iegūstot mājskolotājas tiesības.

Darbavieta1874
Jelgava
Jelgava

Palīdzējusi māsai Līzei šuvējas darbā.


1880 – 1882
Rīga
Rīga

Strādājusi šuvējas darbu. Strādājusi brāļa Jāņa veikalā par pārdevēju.


1882 – 1883
Maskava
Moscow, Russia

Audzinātāja vācu fabrikanta ģimenē.


1883 – 1884
Jaroslavļa
Yaroslavl, Yaroslavl Oblast, Russia

Mājskolotāja.


1886 – 1895 (Datums nav precīzs)
Rīga
Rīga

Mājskolotāja Gēlinku namā.


1895 – 1897
Mājskolotāja Oellriha ģimenē.

1905
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Rīga
Teātra kritiķe.

1906 – 1907
E. Šubes sieviešu proģimnāzija
Rīga
Rīga

Latviešu valodas skolotāja.


1908 – 1910
Laikraksts "Latvija" (1906–1915)
Rīga
Rīga

Vadījusi laikraksta "Latvija" literāro daļu un satīras pielikumu "Skaidiena".

Dalība organizācijāsStudenšu korporācija "Varavīksne"
Goda filistre

Studenšu korporācija "Daugaviete"
Goda filistre

Studenšu korporācija "Imeria"
Goda filistre

1920
Bezpartejisko pilsoņu kandidātu saraksts
Deputāta kandidāte Satversmes sapulces vēlēšanās
Emigrē1915 – 1917
Maskava
Moscow, Russia
Ceļojums1898 – 1899
Vācija
Germany

1898. gada nogalē līdz 1899. gada sākumam apceļo Vāciju, Šveici, Itāliju.


1898 – 1899
Šveice
Switzerland

1898. gada nogalē līdz 1899. gada sākumam apceļo Vāciju, Šveici, Itāliju.


1898 – 1899
Itālija
Italy
1898. gada nogalē līdz 1899. gada sākumam apceļo Vāciju, Šveici, Itāliju.

1924
Somija
Finland

1927
Karlovi Vari
Karlovy Vary, Czechia
Miršanas laiks/vieta25.06.1933
Tērvete
Tērvete, Tērvetes pagasts, Dobeles novads
Apglabāts28.06.1933
Rīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
Muzeji1933
Rakstnieces Annas Brigaderes muzejs "Sprīdīši"
Sprīdīši
"Sprīdīši", Tērvete, Tērvetes pagasts, Dobeles novads, LV-3730
ApbalvojumiRīgas Latviešu biedrības prēmija
1913

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere ar Domes 1926. gada 16. novembra lēmumu.
III šķira
1926

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par lugu "Lolitas brīnumputns".
Literatūra
1927

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par autobiogrāfiskās triloģijas otru daļu "Skarbos vējos".
Literatūra
1932

Kartes leģenda



















Tiek rādīti ieraksti 1-32 no 32.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Vecbaļļas
("Vecbaļļas", Tērvetes pagasts, Dobeles novads, LV-3730)
01.10.1861Dzimšanas laiks/vietaViensēta
2Jelgava
(Jelgava)
1874 - 1876DzīvesvietaPilsēta
3Rīga
(Rīga)
1879 - 1882DzīvesvietaPilsēta
4Maskava
(Moscow, Russia)
1882 - 1883DzīvesvietaPilsēta
5Jaroslavļa
(Yaroslavl, Yaroslavl Oblast, Russia)
1883 - 1884DzīvesvietaPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1884 - 1915DzīvesvietaPilsēta
7Maskava
(Moscow, Russia)
1915 - 1917DzīvesvietaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1917 - 1933DzīvesvietaPilsēta
9Sprīdīši
("Sprīdīši", Tērvete, Tērvetes pagasts, Dobeles novads, LV-3730)
1922 - 1933DzīvesvietaViensēta
10Ventspils
(Ventspils)
1877 - 1879DzīvesvietaPilsēta
11Brīvības iela 58, Rīga
(Brīvības iela 58, Rīga, LV-1011)
1920 - 1933DzīvesvietaĒka, māja
12Tērvete
(Tērvete, Tērvetes pagasts, Dobeles novads)
25.06.1933Miršanas laiks/vietaCiems
13Maskava
(Moscow, Russia)
1915 - 1917EmigrēPilsēta
14Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
28.06.1933ApglabātsKapsēta
15Tērvete
(Tērvete, Tērvetes pagasts, Dobeles novads)
1871 - 1872IzglītībaCiems
16Auce
(Auce, Dobeles novads)
1872 - 1875IzglītībaPilsēta
17Jelgava
(Jelgava)
1875IzglītībaPilsēta
18Rīga
(Rīga)
1885IzglītībaPilsēta
19Rīga
(Rīga)
1880 - 1882DarbavietaPilsēta
20Jelgava
(Jelgava)
1874DarbavietaPilsēta
21Maskava
(Moscow, Russia)
1882 - 1883DarbavietaPilsēta
22Jaroslavļa
(Yaroslavl, Yaroslavl Oblast, Russia)
1883 - 1884DarbavietaPilsēta
23Rīga
(Rīga)
1886 - 1895DarbavietaPilsēta
24Rīga
(Rīga)
1906 - 1907DarbavietaPilsēta
25Rīga
(Rīga)
1908 - 1910DarbavietaPilsēta
26Rīga
(Rīga)
1905DarbavietaPilsēta
27Vācija
(Germany)
1898 - 1899CeļojumsValsts
28Šveice
(Switzerland)
1898 - 1899CeļojumsValsts
29Itālija
(Italy)
1898 - 1899CeļojumsValsts
30Somija
(Finland)
1924CeļojumsValsts
31Karlovi Vari
(Karlovy Vary, Czechia)
1927CeļojumsPilsēta
32Sprīdīši
("Sprīdīši", Tērvete, Tērvetes pagasts, Dobeles novads, LV-3730)
1933MuzejiViensēta
Rakstniece Anna Brigadere (1861–1933), viena no pazīstamākajām rakstniecēm Latvijā, augstākās daiļrades virsotnes, kas reizē ir arī latviešu literatūras ieguvums, sasniedz prozā (triloģija “Dievs, daba, darbs”, 1926–1933) un drāmā (pasaku lugas “Sprīdītis”, 1903, “Princese Gundega un karalis Brusubārda”, 1912, “Maija un Paija”, 1921). Prozas un dramatikas paēnā palikusi viņas dzejas. Varbūt tas noticis tādēļ, ka dzejā risinātie jautājumi mākslinieciski spilgtāk, sazarotāk un dziļāk skarti jau minētajos literatūras veidos. Turklāt laikā, kad latviešu dzeja lauž jaunus ceļus izteiksmē un problemātikā, Anna Brigadere saglabā tradicionalitāti, viņai sveši un dažkārt pat nepieņemami ir modernie meklējumi. Taču viņas dzeja nebūtu piemirstama.

Vienkārt, Anna Brigadere izdzīvojusi smagu, sarežģītu vēsturisko laikmetu un atstājusi par to liecības literatūrā. Pirmā pasaules kara laikā pieredzējusi nebeidzamās Kurzemes bēgļu straumes, kad šo novadu okupē vācieši, no 1915. gada rudens līdz 1917. gada maijam arī pati devusies bēgļu gaitās svešumā uz Maskavu, tad atgriezusies Rīgā, piedzīvojusi Latvijas izlaupīšanu, aizejot krievu un ienākot vācu karaspēkam, bijusi aculieciniece Latvijas Republikas proklamēšanai, tad Pētera Stučkas varas pieciem mēnešiem 1919. gadā, bermontiādei, balto un sarkano asiņainajam teroram. Par šajā laikā pieredzēto runāts viņas dzejoļu krājumos “Paisums” (1921) un arī daļā no krājuma “Kalngali” (1935), bet arī tēlojumos, kas top 1918. gadā un vēlāk apkopoti grāmatā “Dzelzs dūre” (1921), un romānā “Kvēlošā lokā” (1928). Nosauktajos dzejoļu krājumos Brigadere poētiski pastarpināti, secīgi atveidojusi minētos vēsturiskos notikumus. Varētu šķist, ka šie patriotiskie dzejoļi ir vairs tikai literatūrvēsturiska vai kultūrvēsturiska liecība (gan arī ne bez nozīmes), jo neviens no tiem nesasniedz nedz Edvarta Virzas, nedz Jāņa Medeņa patriotiskās dzejas vareno spēku un mākslinieciski spoži iedzīvināto patosu. Taču laika attālums aktualizē Brigaderes dzejas ētisko virstoni – viņas patriotisms ir aktīvs, attieksme pret tautu, tās likteņiem ir dziļi tikumiska. Brigadere pati ar sirdi pieder tai un aicina arī pārējos tēvzemes un tautas labā ziedot pašu dārgāko – savas domas, jūtas, savu sirdi:

“Kur gūšu Latvijas spēku?”
– Pats viņas spēks, ja tiksi. –
“Kā celšu Latvijas ēku?”
– Sirdi ja pamatā liksi. –

Sevis ziedošanas ideja cieši saistīta ar sevis (savu individuālo, egoistisko iegribu) aizliegšanas domu.

Brigaderei dziļi sāp arī brāļu naids, kas Latvijas situācijā atkārtosies atkal Otrā pasaules kara laikā un arī padomju okupācijas piecos gadu desmitos kaut kādā mērā šķirs tautu. Viņas lielā cerība saistās ar tautas vienotību nākotnē, kad “brālis brāli vārdā sauks”. Brigaderes tautas vienotības ideja ir nacionāla atšķirībā no Raiņa internacionālās domas “ne tauta pret tautu tad karos, bet visas kopā pret tumsu”.

Pieminama arī Brigaderes intīmā lirika. Zināma mērā tā sevī ietver pretrunu – dzejniece drīzāk attēlo jūtas, nekā ļauj tai izlieties personiski intīmā straumē, savukārt žanrs it kā prasītu vairāk emociju, nevis savrupu, nedaudz attālinātu vērojumu. Acīmredzot šādu estētisko pozīciju viņai liek ieņemt attieksme pret savas personīgās dzīves publiskošanu – sevī dziļi slēptie pārdzīvojumi nav atklājami citiem, nedz arī tieši ienesami lirikā:

Kaut kādu attēlu no manis nes
Ikkurš, kas kādu reiz ar mani ticies [..].
Bet pazīt mani var tik tuvinieks,

Kas redzēj’s dvēs’li stundās izredzētās,
Kad aureoliem kronēja to prieks
Vai dragāta tā sirga dziļās rētās.

Man līdzi jūtot vienā skaņā, kas,
Ja drebējis kā aizlūgšanās svētās,
Tas mani zin un – varbūt ar’ ne tas.

Taču Brigaderes dzejoļu intimitāte neaprobežojas tikai ar mīlas liriku, tā ietver otru, tikpat personisku jomu kā cilvēka attiecības ar Dievu. Viņa neraksta reliģisku dzeju (tas it kā pretstatītu rakstītāju un “objektu”, par ko viņš raksta) – viņas cilvēciskā un radošā personība ir caurausta ar reliģiozu pārliecību un pārdzīvojumu. Viņa ne tikai vārdos apliecina bibliskos postulātus, bet īstenībā piepilda kristīgo dzīvesveidu, kas prasa stipru personību un cilvēku arī par tādu veido.
* * *
Anna Brigadere dzimusi Kalnamuižas, vēlākā Tērvetes pagasta Vecbaļļās 1861. gada 1. oktobrī. Mācījusies Kalnamuiža un Auces pagastskolā (1871 – 1875). Pēc tēva nāves (1874) ar māti pārcēlusies uz Jelgavu pie māsa Līziņas, palīdzējusi māsai šuvējas darbā un turpināja pašizglītošanos.Līdz ar māsa ģimeni dzīvojusi Ventspilī, ap 1880. gadu – uz Rīgu, kur brāļa Jāņa Brigadiera veikalā strādājusi par pārdevēju. No 1882. gada rudens dzīvojusi Maskavā, bijusi audzinātāja vācu fabrikanta ģimenē, tad mājskolotāja Jaroslavļā. 1884. gadā atgriezusies Rīgā un Reinšas augstākās meiteņu skolas pedagoģiskajos kursos ieguvusi mājskolotājas tiesības. Ilgus gadus bijusi mājskolotāja Rīgas vācu ģimenēs.

Pirmo stāstu “Slimnīcā” uzrakstījusi 1893. gadā, tas balstīts personīgajā pieredzē, slimojot ar tīfu Maskavā, un publicēts laikraksta “Baltijas Vēstnesis” pielikumā 1896. gadā (Nr. 290). 1897. gadā izdota Annas Brigaderes pirmā grāmata – stāsts “Vecā Karlīne”. 19. gadsimta pašā nogalē un 20. gadsimta pirmajos gados rakstītajos stāstos iezīmējas rakstnieces vērstība uz ētiskajām vērtībām.

1903. gadā Rīgas Latviešu teātra direktors Jēkabs Duburs lūdz Annu Brigaderi pārtulkot pēc viņas izvēles kādu bērnu lugu, un, nevarēdama neko piemērotu atrast, viņa uzraksta savu pasaku lugu “Sprīdītis” (teātri 1903, grāmatā – 1905, 1985. gadā režisors Gunārs Piesis uzņēmis spēlfilmu ar tādu pašu nosaukumu).

1906.–1907. gadā strādājusi E. Šubes sieviešu proģimnāzijā par latviešu valodas skolotāju, 1908.–1909. gadā pēc Rūdolfa Blaumaņa nāves vadījusi laikraksta “Latvija” literāro daļu un satīrisko pielikumu “Skaidena”, kur publicējusi satīriskus dzejoļu, sarakstījusi satīrisku viencēlienu “Čaukstenes” (1907).

1912. gadā tapusi luga “princese Gundega un karalis Brusubārda”, bet 1914. gadā, smeļot ierosmi Blaumaņa novelē “Raudupiete”, sarakstījusi lugu ar tādu pašu nosaukumu.

Par bēgļu gaitām Maskavā un atgriešanos 1917. gadā Rīgā jau daži vārdi teikti iepriekš. No 1922. gada vasaras pavadījusi savās mājās Tērvetes “Sprīdīšos”, kur pēc rakstnieces nāves atvērts muzejs.

20. gados tapušas pasaku lugas “Maija un Paija” (1921, Gunāra Pieša spēlfilma uzņemta 1990) un “Lolitas brīnumputns” (1926), arī lugas “Ilga” (1920), “Hetēras mantojums” (1924), “Sievu kari ar Belcebulu” (1925), “Sievas spēkojas” (1929), “Karaliene Jāna” (1932) un citas. Mūža pēdējā posmā tapušie stāsti apkopoti krājumā “Klusie varoņi” (1933).

Anna Brigadere mirusi 1933. gada 25. jūnijā Tērvetē, apbedīta Rīgas Meža kapos.

Ieva Kalniņa,01.10.2021.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.