Ceļi tāli, ceļi tuvi

Tie ir tāli ceļi, pa kuriem Arturs Voitkus izvada sava jaunā romāna varoņus. Lielai daļai lasītāju tie būs ne tikai tāli, bet arī tuvi ceļi, pašu kādreiz pārstaigāti un atsauks vēlreiz atmiņā agrāk pārdzīvoto: Vispirms pavasarīgo ģimnāzistu romantiku. Romānā tā ir parādīta uz Zemgales metropoles Jelgavas fona, kur daža radusies jaunības mīlestība kļūst liktenīga visam tālākajam mūžam. Tad studiju gadus Rīgā, kuru notēlojumā rakstnieks cita starpā iepazīstina lasītājus ar studentu korporāciju sadzīves tradīcijām, neaizmirstot ari divkaujas. Tālāk gar lasītāja gara acīm aizslīd brīvās valsts skaistie rosmes gadi, kam seko neatkarības zaudēšana, karš un bēgļu gadi. Cauri šiem mums visiem labi pazīstamiem laika posmietm rakstnieks izvadā sava romāna varoņus no Jelgavas līdz Kanādai, kur tie atkal nejauši satiekas vienā pilsētā. Visu vielas bagātību autors spējis ietvert vienā grāmatā, tikai patēlojot pašu galveno, tā ka notikumi un Artura Voitkus darbiem raksturīgie dramatiskie sarežģījumi seko tādā secībā, ka ne brīdi neļauj atslābt lasītāja interesei, izsekojot vairāku cilvēku likteņiem no skolas sola līdz mūža otrai pusei trimdā.
Romāna centrā ir skaista, bet citādi ļoti nepievilcīga sieviete Ilga, kuras dēļ iet bojā vairāki vīrieši, un tikai vienam, ģimnāzijas skolasbiedram, kam Ilga bijusi pirmā jaunības mīlestība, izdodas izrauties no savas apsēstības, pārceļoties ar ģimeni uz citu Kanādas pilsētu.