Literārā darbībaRakstīšanai pievērsies skolas gados, studiju gados rakstīja baznīcas laikrakstā "Svētdienas rīts", bet ap 1939. gadu mācītāja G. Šauruma rediģētā rakstu krājamā iznākusi viņa Ziemassvētku ieskaņu grāmatiņa. Tai pašā parādās pa rakstam arī laikrakstos "Zemgales Balss" un "Rīts".
Literārie darbi
1946: īsprozas krājums "Stāsti par mīlestību".
1955: īsprozas krājums "Aproce".
1962: humoresku krājums "Spogulis".
1968: īsprozas krājums "Dzīvais cilvēks".
Romāni
1961: "Bet es jums saku..."
1964: "Tev nebūs..."
1965: "Aiz rožainiem mākoņiem".
1966: "Mēs gribam būt mājās", 1969: Andris Valdmanis romānu pārstrādāja lugā ar nosaukumu "Dēla noziegums".
1968: "Dzīvais cilvēks".
1970: "Ceļi tāli, ceļi tuvi".
1972: "Četri simti".
1972: "Sudraba un zelta man nav".
1975: "Dod man savu sirdi".
1977: "Svešinieki un piedzīvotāji"
1977: "Vēja nestas lapas".
1978: "Ogles pelnos".
1979: "Redzi mēs dzīvojam".
1980: "Zaudētie gadi".
1981: "Liekie".
1987: "Par vēlu" (laikrakstā "Laiks").
Sarakstījis drāmas – "Jūdass", "Liekie", "Cilvēks vārtos", "Zīmes smiltīs", "Soģis" (1968: godalgota ALA lugu sacensībā), "Zvaigznes", komēdiju "Krāpnieks", komēdija "Skaistuma sacensības". Lugas iestudētas latviešu trimdas teātros un dramatiskās kopās.
Rakstījis arī kultas dziesmas, publicētas svētrunas, ievadraksti; rakstījis par trimdas problēmām. Publicētas grāmatas: Ziemsvētku laiks.
Mācītāja gaitas1932: rudenī kā kandidāts sāka praktiskā darbā Vienības draudzē Jelgavā, mācītāja Oļģerta Krauļa vadībā.
1935: 9. jūnijā ordinēts mācītāja amatā, kandidāta gadu nokalpojis Jelgavas pilsētas draudzē kā Jelgavas iecirkņa vikārs.
1936–1940: decembrī apstiprināts par Zaļās ev.-lut. draudzes mācītāju Zaļeniekos, līdzās šiem pienākumiem 1940: maijā kļuva arī Glūdas draudzes vikāru.
Vācijā aprūpējis latviešu bēgļu grupas Greicā, Ansbahā un Vircburgā.
1951: maijā sāka strādāt Hamiltonā, kanādiešu St. Paulu draudzē, pie kuras bijusi arī latviešu grupa, no kuras tika dibināta patstāvīga latviešu draudze ar Arturu Voitku kā mācītāju.
1954: kļuva par mācītāju Hamiltonas Kristus ev.-lut. latviešu draudzei.
1956: pārgāja darbā uz Toronto, bet aprūpē palikusi arī latviešu draudze Kičinerā.
1958–1985: kalpoja Monreālas latviešu draudzē, vēlāk dzīvoja Otavā.
1972: ievēlēts LELDAA pārvaldē.
1975: ievēlēts par LELDAA Kanādas apgabala garīgo vadītāju un Baznīcas Virsvalde iecēla par prāvestu.
Baznīcas Virsvaldes viceprezidents un Kanādas apgabala prāvests.
Kalpojot Jelgavā, bijis arī Jelgavas izglītības biedrības ģimnāzijas pieaugušiem, Jelgavas 2. pilsētas ģimnāzijas un vienu ziemu arī
Jelgavas Skolotāju institūta reliģijas skolotājs.
Skolotāja darbu turpinājis Monrealā, Latviešu skolā un vasaras nometnē.
Sabiedriskā darbā Kanādā bijis DV Hamiltonas nodaļas priekšnieks un kopš 1956: Latviešu nacionālās apvienības Kanādā padomes loceklis.
LNAK kultūras un izglītības nozares vadītājs.
1933–1937: aktīvi darbojās jaunatnes apvienībā "Viestura Savienība", bijis tās valdes priekšsēža biedrs un faktiskais vadītājs.
Žurnāla "Ceļa Biedrs" (no 1985) un izdevuma "Baznīcas gadagrāmata" redaktors (no 1987).
1969: kopā ar sievu Margrietu Voitkus no angļu valodas tulkojis apgādā "Grāmatu Draugs" izdoto Koberta K. Masija grāmatu "Nikolajs un Aleksandra".