Viņpus Alpiem

Pilns nosaukums: Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni.

Publicitātes informācija
2015. gads reanimēja XXI gs. latvieša interesi par abiem nacionālās literatūras klasiķiem. Šī grāmata ir aicinājums turpināt Raiņa un Aspazijas dzīves un darba izzināšanu.
Kāpēc Kastaņola? Politiskās emigrācijas laiks brīvajā Šveicē ir visnepilnīgāk izpētītais posms Raiņa un Aspazijas paralēlajās biogrāfijās. Bet tieši tur un tolaik Rainis sarakstīja lielu daļu no savām literāri augstvērtīgākajām lugām un dzejoļu krājumiem. Un tieši tur un tolaik, apgūstot Šveices demokrātijas pieredzi un Aspazijai līdzdomājot, Rainis kļuva par latviešu nacionālo centienu dziļākās ideoloģiskās jēgas plānotāju. Un vēl. Kastaņola nes duālu nozīmi. Rainim, kā zināms, tā kļuva par otro dzimteni un ar laiku — arī par mūžīgās atjaunotnes simbolu. Turpretī Aspazijai "saulainais stūrītis" atnesa depresiju, slimības un radošu apsīkumu.

Dr. h. c. philol. Gundega Grīnuma (1948) ir literatūrzinātniece, kuras līdzdalībā un vadībā 20. gs. 80.—90. gados Raiņa un Aspazijas daiļrades izpēte jeb t.s. rainoloģija kļuva par nozīmīgu pētniecības virzienu. Viņa pētījusi Raiņa nepabeigtās un aizsāktās lugas, to ieceres, vēstules, Raiņa un Aspazijas, viņu laikabiedru biogrāfijas. Piedalījusies Raiņa Kopotu rakstu zinātniskā izdevuma sagatavošanā un tekstu komentēšanā. Sarakstījusi grāmatas "Rainis. Dzīves un darba gaita" (1991), "Piemiņas paradoksi. Raiņa un Aspazijas atcere Kastanjolā" (2009), sagatavojusi Raiņa atmiņu grāmatas "Kastaņola" jaunu zinātnisku redakciju (2011), kā arī publicējusi vairākus desmitus Raiņa un Aspazijas arhīva materiālu un daudzus rakstus par Raini zinātniskos izdevumos un žurnālos. Gundega Grīnuma saņēmusi Latvijas Republikas Ministru kabineta balvu par mūža ieguldījumu Raiņa un Aspazijas daiļrades pētniecībā, kā arī par ieguldījumu Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gada sekmīgā norisē (2015); Starptautiskās Gētes biedrības Veimārā goda biedre (2009).

"Darbs "Viņpus Alpiem" ir nopietns pienesums ne tikai Raiņa un Aspazijas, bet arī Latvijas kultūras un vēstures pētniecībai. Reizē tas dod Latvijas lasītājam priekšstatu par to Šveici, kurā ne tikai Rainis un Aspazija, bet arī vesela Latvijas ideālistu paaudze dzīvoja starp 1905. gadu un Pirmā pasaules kara beigām."
Vita Matīsa

"Rainis un Aspazija, bez šaubām, kļuvuši par latviešu pašapziņas, pašidentifikācijas zīmi. Un šodien neviens cilvēks visā baltā pasaulē nezina par "dzejniekpāri" vairāk kā Gundega Grīnuma. Nē, "zināšana" nav tas vārds. Nenogurdināmi faktu, notikumu, dokumentu, to īstās jēgas meklējumi, pētnieka azarts, pat kaisle, — un ar visu to Gundega Grīnuma izšķērdīgi dalās ar mums. Ar jums, lasītāj."
Roalds Dobrovenskis