1919: pirmās publikācijas – Jāņa Akurātera stāsta "Mana vismīļā" tulkojums vācu valodā laikrakstā "Libausche Zeitung".
1922: recenzija par Jāņa Akurātera grāmatu "Klusums un gaisma" laikrakstā "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" (3. nr).
1924: sacerējusi ludziņas bērniem, kuras publicējusi ar pseidonīmu Amenta Zīra – "Feja, velns un ragana", "Kur laime mīt?", "Ziemassvētku zvaigzne" (visas publicētas 1924. gadā).
1929: dibinājusi literāro studiju.
Trimdas gados lasījusi lekciju ciklus Vācijas, Šveices, Itālijas u.c. Eiropas valstu pilsētās.
Apceres un pētījumi par rakstniekiem
1928: "Daži pamata motīvi Raiņa mākslā" (A. Gulbis).
1929: "Jānis Poruks un romantisms" (J. Roze)
1933: "Dostojevskis: viņa personība, mūžs un pasaules uzskats" (Grāmatu Draugs). Publicēta vācu valodā
"Dostojewskij. Menschengestalter und Gottsucher" ("Dostojevskis. Cilvēciskuma un Dieva meklētājs, 1952), krievu valodā (1934), angļu valodā (1936), zviedru valodā (1951).
1935: "Baltais ceļš: studija par Annu Brigaderi" (Valters un Rapa).
1937: "Dante tagadnes cilvēka skatījumā" (Valters un Rapa)
1938: "Friča Bārdas pasaules uzskats" (Valters un Rapa). Doktora distertācija.
1938: "Saules meklētāji" (Literatura).
Eseju krājumi
1934: "Pārdomas un ieceres" (Valters un Rapa).
1936: "Dzīves apliecinātāji" (Valters un Rapa).
1938: "Grāmata par cilvēkiem un lietām" (Valters un Rapa).
1939: "Ziemeļu tēmas un variācijas" (Valters un Rapa).
1943: "Prometeja gaismā" (K. Rasiņa apgāds).
1944: "Kultūras saknes" (K. Rasiņa apgāds).
1947: "Tilti" (A. Dravnieka apgāds).
1947: "Sirds mozaīka" (K. Rasiņa apgāds).
1949: "Spīts" (Daugavas Vanagi).
1951: "Uguns gari" (Druva).
1952: "Sāpju noslēpums" (Dzintars).
1953: "Latviešu esejas" (Dzintars).
1954: "Traģiskais skaistums" (Alfrēda Kalnāja apgāds).
1955: "Cilvēces sargi" (Astra).
1962: "Apnicība un steiga" (Grāmatu Draugs).
1964: "Par mīlestību un nāvi" (Grāmatu Draugs). Vācu valodā
"Über Liebe und Tod" (Maximilian Dietrich Verlag, 1960).
1977: "Zemes dziesma" (Grāmatu Draugs).
Autobiogrāfiski darbi
1955;1958;1960: Autobiogrāfiska triloģija trīs daļās: "Tālā gaita" (Astras apgāds); "Iedrīkstēties ir skaisti" (Astras apgāds); "Dzelzs aizbīdņi lūzt" (Astras apgāds). "Dzelzs aizbīdņi lūzt" sarakstīta un izdota vācu valodā 1957. gadā, autores tulkota latviski 1960. gadā.
1965; 1968: "Zviedrijas dienasgrāmata: Trimdas traģika:"; "Zviedrijas dienasgrāmata: Pasaules vārtos" (Grāmatu Draugs). 1965., 1966. gadā piešķirta Ziemeļamerikas Latviešu Kultūras fonda balva.
1980: autobiogtāfiskas esejas "Manas saknes ir debesīs" (Grāmatu Draugs).
Romāni
1941: "Dzīves vilcienā" (Latvju grāmata).
1946: "Trīs brāļi" (Latviešu apgāds).
1952: "Frančeska" (Grāmatu Draugs).
1971: romāns un stāsti "Bērza tāss" (Grāmatu Draugs).
Stāsti
1940: "Neaizsūtītā vēstule" (Grāmatu Draugs).
1957: "Septiņi viesi" (Grāmatu Draugs).
1965: "Sākumā bija prieks" (Grāmatu Draugs).
1971: romāns un stāsti "Bērza tāss" (Grāmatu Draugs).
1975: "Dzintargraudi" (Grāmatu Draugs).
Tulkojumi
1930–1931: Sigrīda Unsete (
Sigrida Undset) "Kristīne Lavrana meita" (
"Kristin Lavransdatter") (Grāmatu Draugs).
1933: Sigrīda Unsete (
Sigrida Undset) "Olavs Auduna dēls" (
"Olav Audunssøn") (Grāmatu Draugs).
1932: Romēns Rolāns
(Romain Rolland) "Bethovens" (
Beethioven) (Grāmatu Draugs).
1934: Romēns Rolāns
(Romain Rolland) "Mikel-Andželo" (
"Vie de Michel-Ange") (Grāmatu Draugs).
1935: Tomass Hārdijs (
Thomas Hardy) "Skaidra sieviete; Tesa d’Erberville" (Grāmatu draugs).
1936: Tomass Kārlails (
Thomas Carlyle) "Par varoņiem, varoņu godināšanu un varonīgumu vēsturē" (
"On heroes, hero-worship and the heroic in history") (Valters un Rapa).
1937: Fjodors Dostojevskis "Idiots".
1940–1941: Romēns Rolāns
(Romain Rolland) "Žans Kristofs" (
"Jean Christophe") (VAPP).
1941: Aleksandrs Roskins (
Александр Роскин) "Maksims Gorkijs" (
"Максим Горький") (VAPP Jaunatnes rakstu apgāds).
1952: Albērs Kamī (
Albert Camus) "Mēris" (
"Peste") (Druva). Tulkots ar autora atļauju no franču valodas; sērija "Tagadnes ievērojamie autori Zentas Mauriņas izvēlē"
.Minsteres latviešu centrā (Vācijā) iekārtota Mauriņas piemiņas ekspozīcija.
1982: pēdējā Mauriņas dzīvesvietā Krocingenē atklāta laukakmenī iestiprināta metāla piemiņas plāksne.
1997: uzņemta dokumentālā filma par Zentu Mauriņu "Baltā spīts" (režisors R. Rikards).
Atsevišķi darbi uzvesti teātros, radiofonā, televīzijā.
Kopoti raksti 2 sējumos (1939-40)
Raksti 15 sējumos (1-7, 1996-2003)
Izlase "Uzdrīkstēšanās" (1990)
Vairākas grāmatas Mauriņa sarakstījusi vācu valodā:
"Die Aufgabe des Dichters in unserer Zeit" ("Dzejnieka uzdevums mūsu laikā", 1965)
"Portrats russischer Schriftsteller" ("Krievu rakstnieku portreti", 1968)
"Kleines Orchester der Hoffnung" ("Mazs cerību orķestris"; 1974 – par Austrumu un Rietumu rakstniekiem).
Divas grāmatas veltītas Konstantīnam Raudivem:
1975: Konstantin Raudive zum Gedachtnis
1978: Konstantin Raudives Persönlichkeit un WerkTrimdā piešķirtās godalgas
1960: Karaļa Gustava Zviedru Kultūras godalga
1966, jūlijs: Šongaua balva un "Académie d'Alsace Colmar" goda biedra tituls
1968: Vācijas Federācijas 1. šķiras Nopelnu Krusts
1969: Trimdas Tautas balva (PBLA balva)
1971, aprīlis: Vācijas fonda Konrada Adenauera balva
1973: Andreja Grifiusa balvas goda velte no Eslingenas māks. gil
1975: Brīvo latviešu balva un "Sachpreis für die Literatur" MEMENTO balva literatūrā
1977: Šveices "Brīvības un Cilvēktiesību Fonda" balva, pasniegta Bernes pilsētas namā 29. oktobrī
1977: Bonas Austrumu-rietumu Kultūras Institūta zelta medaļa "Pro humanitate", pasniegta Bad Krocingas atpūtas namā 1977. gada 15. decembrī
1978: Psihologu apvienība /G. f. P/ uzņem Zentu Mauriņu apvienībā. Kļūst par godabiedri parapsihologu apvienībā Freiburgā.