PAR VOLDEMĀRA RIHTERA DAIĻRADI
"V. Richters jau Latvija rakstīja lugas radiofonam un turpināja dramatiķa darbību arī trimdā, bet pēdējā sava mūža posmā pievērsies romāniem. Dzīves novērotāja spējas, atjautīgas sarunas un raita darbība parādījās Richtera lugās; šīs īpašība viņš izkopa arī epikā. [..] Richtera mākslā izpaužas zemgaliešu plašais vēriens, "pamatīgums" un zināma pārtikuša novada brammanība. Autora ir īsts zeltaino kviešu novada dēls (saimnieka dēls un saimnieks Glūdas pagastā, Jelgavas lauksaimniecības vidusskolas audzēknis). Viņa lugas, arī komēdijas, sacerētas latviešu tradicionālajai reālistiskajai skatuvei, un šo virzienu tas tālāk iekopis ari epikā."
Liepiņš, Oļģerts. Zemgalieši vēl turas.
Laiks, 1982, 2. janv.
"Sabiedriskās rosmes visvairāk parādās teātri, kur lugu vajadzība mudina arī pašam rakstīt. Richtera lugas visvairāk izrādītas uz lauku skatuvēm, jo kā saturā, tā personāžā un tehniskajā uzbūvē tām visvairāk piemērotas. [..]Kā rakstnieks Voldemārs Richters sevi apliecina par teicamu lauku dzīves un cilvēku pazinēju. Viņam mīļākie rakstnieki R. Blaumanis. J. Jaunsudrabiņš, J. Veselis. Anšlavs Eglītis. G. Janovskis un K. Hamsuns. "
Kalniņš, Nikolajs. Rakstnieks ar labestīgu smaidu.
Laiks, 1978, 18. nov.
PAR ROMĀNU "KLABATA" (1970)
"Romāns risinās Vācijas DP nometnē un dažs autora viennometnieks tur sazīmēs sevi un savus pazinās. Zināms, rakstnieki nedod īstenības foto, bet vairāk vai mazāk to pārveido. DP nometņu gadi ir visai īpatni. No ierastas dzīves ir izrauti dažādu aprindu, vecumu, profesiju, izglītības un dažuviet ari tautību cilvēki un sadzīti cieši kopā. Gribot negribot, kā saka, cits citam min uz varžacīm, dzird, redz un vēro, ko nevajadzētu. Tas rada neparastu vidi un apstākļus. Līdz ar to
Klabata ir nevien saistīgs romāns, bet arī krāsains kultūrvēsturisks dokuments, kas atspoguļo DP nometņu dzīvi."
Kreicers, Hermanis. Klabata.
Laiks, 1970, 20. jūn.
PAR ĪSPROZAS KRĀJUMU "VAKARDIENA" (1976)
"Vakardienā ievietoti 11 darbu, uzrakstīti laikā no 1956. līdz 1965. gadam. To darbība, atskaitot vienu, risinās Latvijā. [..] Richters nepārprotams vakardienas rakstnieks – reālists. No viņa tālab varam gaidīt zināmu loģisku sakarību notikumu tēlošanā un tā saucamo psicholoģisko segumu personu portretēšanā. Te viņš ari neklūp. [..] Vakardiena nav sensācija, bet laba gan. Varam pasmaidīt, papukoties un padomāt par vakardienu, kas dzīvo art šodienā."
Kreicers, Hermanis. Vakardiena šodienā. Laiks, 1976, 21. janv.
PAR ROMĀNU "UZ JELGAVAS PUSI" (1978)
"Uz Jelgavas pusi" darbība risinās brīvās Latvijas laika. Lasot šo grāmatu, gadi atkāpjas, un mēs atkal atrodamies uz Latvijas baltajiem lielceļiem, kas gar druvām un birzīm ieved latviešu sētās. Prāvs romāna personāžs, viņu raksturi tēloti dzīvi un spilgti, no tiem izaug romāna galvenie darbības pavedieni. [..] Jāteic, ka neviena no tēlotajām personām negarlaiko. Un ja vēl atceramies, ka rakstnieka valoda plūstin plūst, un katrs to runā savam raksturam atbilstoši, tad ir tiešām tā, ka grāmatu ātrāk nevar izlaist no rokām, kamēr tā nav izlasīta. Noliekot malā. paliek sajūta, ka esam ciemojušies "Jelgavas pusē" tais dienās, kad bijām brīvi."
Kalniņš, Nikolajs. Uz Jelgavas pusi.
Laiks, 1978, 30. sept.
PAR ROMĀNU "ZEMGALIEŠI VĒL TURAS" (1981)
""Zemgalieši vēl turas" ir vielā bagāts darbs, viena no tā zīmīgākajām īpašībām ir nobriedis, bezilūziju dzīves un cilvēku vērojums. Briedumam un pieredzei te turklāt ir jūtama skepse un pesimisma nokrāsa. Grāmata tāpēc nav drūma, gluži otrādi, to lasot var krietni izsmieties, bet smiekli kādreiz arī apraujas, komisko izdarību attēlojumos samanot autora rūgto pilienu piedevu. Teicamais novērotājs Voldemārs Richters savā veida apliecina, ka joki patiesībā ir nopietna lieta. Romāna pamatā ir satīriski tverta latviešu sabiedrības dzīve kādā Amerikas pilsētā, kur daži simti tautiešu un divas draudzes. [..] Zemgalieši trimda nav visuma nekādi sērīgie sēdētāji zem vītoliem. Viņi lepojas ar savu materiālo labklājību, bauda pensijas gadu brīvību un labprāt pulcējas plaša mēroga svinībās, kuru attēlojumi grāmatā ir reizē spilgti krāsaini un ļoti reālistiski. Viņiem gribētos gan vēl uzkāpt uz Latvijas zemes, bet ilgas vairs nededzina– viss apaug ar zāli."
Lasmanis, Mārtiņš. Zemgalieši trimdā.
Latvija, 1982, 28. jūn.
"Richters ieinteresē ar veiklu kompozīciju, saviem mērķiem izvēlēdamies spilgtus cilvēkus, kas kaut kādā veidā atšķiras no parasti vidusmēra. "Zemgaliešos" gaisotni nosaka un darbību virza divas ģimenes - atraitnis Sukums ar savu dēlu Ivaru un draudzeni Margu un Tumulis, latgalis, kas uzstrādājies no lauku gājēja par saimnieku, ar savu sievu Evu. [..] romāns izvairās no smagiem konfliktiem, aprobežojoties ar satini par latviešu pārāk materiālistiski ievirzīto dzīvi."
Liepiņš, Oļģerts. Zemgalieši vēl turas.
Laiks, 1982, 2. janv.