Meklēt

Voldemārs Rihters

1 bilde
Voldemārs Rihters
Avots: Mūsu Ceļš, 1958, Nr. 19.
Lomas: rakstnieks

22.11.1908 – 20.10.1980

Voldemārs Rihters (1908–1980) – rakstnieks, dzimis Glūdas pagasta Slaveru mājās. Izglītību ieguvis Glūdā un Jelgavā. Skolas laikā rakstījis dzejoļus, tie publicēti skolas literārajā žurnālā, aizrāvies ar teātra mākslu, gribējis mācīties par aktieri, apmeklējis Teodora Lejas-Krūmiņa vadītos īsos lauku teātra kursus, kas ietekmēja viņa pievēršanos lugu rakstniecībai. 1932. gadā tapusi pirmā luga. Latvijā sarakstījis virkni lugu, kas kļuva populāras latviešu amatieru trupās. 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1950. gadā izceļoja uz ASV, dzīvoja Linkolnā, kur līdztekus ikdienas darbam vadīja Linkolnas Latviešu teātra kopu. Trimdā līdzās lugu rakstniecībai pievērsies arī prozai – izdotas četras prozas grāmatas.

  • Darba autors (24)
  • Recepcijas persona (6)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    22.11.1908
    Glūdas

    Miršanas laiks/vieta

    20.10.1980
    Linkolna
    Pārpelnots, urna apbedīta Brāļu kapos Rota.

    Personiska informācija

    Dzimis Glūdas pagasta "Slāveros" lauksaimnieka ģimenē. Tēva mājas atradās Tērvetes upes krastā. Pirmā pasaules kara laikā vecāki atrod patvērumu Raunā, Vidzemē, taču 1918. gadā visa ģimene atkal atgriežas Slāveros. Mājvārdu izmantojis kā pseidonīmu – Slavers.

    Profesionālā darbība

    LITERĀRĀ DARBĪBA

    Skolas laikā mēģinājis rakstīt dzejoļus, tie publicēti skolas literārajā žurnālā, aizrāvies ar teātra mākslu, gribējis mācīties par aktieri, bet, paklausīdams tēva gribai, uzsācis studijas LU, taču tās nebeidzis, vienlaikus apmeklējis Teodora Lejas-Krūmiņa vad. īsos lauku teātra kursus.
    Literatūrai pievērsies jau apmeklēdams lauksaimniecības vidusskolu Jelgavā. Uz to viņu pamudina paša lielā interese par teātri.
    1932: pirmā luga "Apsauļošanās".

    LITERĀRIE DARBI

    Lugas

    1937: Apsauļošanās: komēdija 3 cēlienos (Jelgava: Jelgavas Ziņas)
    1937: Jaunie arāji: jaunatnes un mazpulku luga 3 cēlienos (Rīga: Latvija)
    1937: Līdums: luga 4 cēlienos (Jelgava: Jelgavas Ziņas)
    1939: Nebēdnieki: komēdija 3 cēlienos (Rīga: Grāmatrūpnieks)
    1951: Trakie: komēdija 3 cēlienos (Nebraska: autorizdevums)
    1956: Atgriešanās: spēle vienā cēlienā (Nebraska: Vaidava)
    1956: Laimīga ģimenes dzīve: komēdija vienā cēlienā ((Linkolna: Vaidava)
    1956: Meistardarbs: komēdija 1 cēlienā (Linkolna: Vaidava)

    Romāni

    1970: Klabata (Linkolna: Vaidava)
    1978: Uz Jelgavas pusi (Bruklina: Grāmatu Draugs)
    1981: Zemgalieši vēl turas (Bruklina: Grāmatu Draugs)

    Atmiņu tēlojumi

    1975: Vakardiena: stāsti un atmiņu tēlojumi (Linkolna: Vaidava)

    LUGAS MANUSKRIPTOS


    1937: Lauksaimniecības kameras izsludinātajā Mazpulku raidlugu konkursā 2. vietu ieguva luga "Jaunie arāji".
    1939: luga "Līdums".

    Latvijas laikā lugas izrādītas uz latviešu amatieru teātru skatuvēm.

    Vēl komēdija "Jurģu diena", drāma "Vecie un jaunie" un "Sudrabota gaisma lēca".

    Trimdā atjaunoja lugas "Nebēdnieki" un "Laimīgā ģimenes dzīve".
    Uzrakstīja jaunas lugas: viencēliena komēdiju "Meistardarbs" un "Atgriešanās".
    Dzīvodams Linkolnā, sarakstījis lugas – komēdijas "Trakie", "Pīlēns" un "Pavasaŗa vēji", "Pēteris pārveido pasauli", "Draudzenes" – brīvajā laikā vadīja Linkolnas latviešu dramatisko kopu, darbojās arī kā režisors.


    LUGU IESTUDĒJUMI

    1932: komēdija "Apsauļošanās", iestudēta Glūdas pagasta teātrī.
    1934: viencēliena raidluga "Uzgrieznis" – Radiofonā Ernesta Feldmaņa režijā.
    1934: viencēliena luga "Laimīgā ģimenes dzīve" – Radiofonā Ernesta Feldmaņa režijā.
    1935: komēdija "Es par bēdu nebēdāju" iestudēta Rēzeknes teātrī Gustava Amola režijā; luga 1936. gadā pārstrādāta ar nosaukumu "Nebēdnieki".
    1939: komēdija "Es par bēdu nebēdāju" Latgales teātrī Rēzeknē (27. aug.).
    1940: komēdija "Es par bēdu nebēdāju" Ventspils dramatiskajā teātrī (25. martā).
    1944: komēdija "Apsauļošanās" Latgales teātrī Rēzeknē (15. janv.).
    1946: komēdija "Nebēdnieki" Darmštates (Vācija) latviešu teātra kopa.
    1947: komēdija "Nebēdnieki" Fuldas (Vācija)latviešu nometnes dramatiskā kopa.
    1947: komēdija "Nebēdnieki" Memmingenes (Vācija) dramatiskā kopa.
    1947: komēdija "Ēzelis" Memmingenes dramatiskā kopa; [kā lugas autors minēts V. Slavērs].
    1947: komēdija "Nebēdnieki" Kaseles-Bētenhauzenes (Vācija) latviešu nometnes dramatiskā kopa.
    1947: komēdija "Nebēdnieki" Mīldorfas (Vācija) latviešu nometnes dramatiskā kopa.
    1947: komēdija "Nebēdnieki" Rēgensburgas (Vācija) latviešu nometnes dramatiskā kopa.
    1948: komēdija "Nebēdnieki" Kleinkecas (Vācija) latviešu nometnes dramatiskā kopa.
    1948: komēdija "Nebēdnieki" Latviešu teātra kopa Dānijā.
    1949: komēdija "Nebēdnieki" Zengvardenas (Vācija) JKS nodaļas dramatiskā kopa.
    1950: komēdija "Laimīgā ģimenes dzīve" Latviešu teātra kopa Dānijā; [kā lugas autors minēts V. Slavērs].
    1950: komēdija "Nebēdnieki" Sietlas (ASV) Latviešu teātra kopa.
    1950: komēdija "Ēzelis" Latviešu teātra kopa Dānijā; [kā lugas autors minēts V. Slavērs].
    1950: komēdija"Cūkas laime" Latviešu teātra kopa Dānijā; [ka lugas autors minēts V. Slavērs].
    1951: komēdija "Nebēdnieki" Lesteras (Anglija) Daugavas Vanagu dramatiskā kopa.
    1951: komēdija "Nebēdnieki" Burosas (Zviedrija) dramatiskā kopa.
    1952: komēdija "Nebēdnieki" Memmingenes latviešu teātra kopa.
    1952: komēdija "Trakie" Indianapoles (ASV) latviešu dramatiskais ansamblis.
    1952: komēdija "Nebēdnieki" Adelaides (Austrālija) Latviešu teātra ansamblis.
    1953: komēdija "Nebēdnieki" Linkolnas (ASV) Latviešu teātra kopa.
    1953: komēdija "Pīlēns" Sūfolsas (ASV) Latviešu biedrības dramatiskā kopa.
    1954: komēdija "Nebēdnieki" Daugavas vanagu Brisbenas (Austrālija) nodaļas dramatiskā kopa.
    1954: komēdija "Nebēdnieki" Klīvlendas (ASV) Latviešu biedrības dramatiskā kopa.
    1954: komēdija "Nebēdnieki" Ziemeļkalifornijas (ASV) Latviešu biedrības teātra kopa.
    1954: komēdija "Trakie" Ročestras (ASV) Daugavas Vanagu apvienības dramatiskais ansamblis.
    1954: komēdija "Nebēdnieki" (izrādīta ar nosaukumu "Jautrie") Toronto (Kanāda) Latviešu Nacionālais teātris.
    1954: komēdija "Trakie" Hamiltonas (Kanāda) Daugavas Vanagu drāmas ansamblis.
    1954: komēdija "Trakie" Kičeneras-Vaterlo (Kanāda) Daugavas Vanagu dramatiskā kopa.
    1955: komēdija "Nebēdnieki" Bredfordas (Anglija) Daugavas Vanagu dramatiskā kopa.
    1956: komēdija "Laimīgā ģimenes dzīve" Linkolnas Latviešu teātra kopa.
    1957: komēdija "Trakie" Bredfordas Daugavas Vanagu dramatiskā kopa.
    1957: komēdija "Nebēdnieki" Minesotas (ASV) Latviešu teātris.
    1957: komēdija "Pavasara vēji" Milvoku (ASV) aktieru kopa.
    1957: komēdija "Pavasara vēji" Sūfolsas Latviešu biedrības dramatiskā kopa.
    1958: komēdija "Pavasara vēji" Stokportas (Anglija) Daugavas Vanagu dramatiskā kopa.
    1958: komēdija "Pavasara vēji" Vilimantikas (ASV) latviešu dramatiskā kopa.
    1958: komēdija "Trakie" Linkolnas Latviešu teātra kopa.
    1959: komēdija "Nebēdnieki" Hamburgas (Vācija) Latviešu biedrības drāmas ansamblis.
    1959: komēdija "Nebēdnieki" Indianapoles latviešu dramatiskais ansamblis; [kā lugas autors minēts V. Slavērs].
    1961: komēdija "Pīlēns" Denveras (ASV) Latviešu kluba dramatiskā kopa.
    1967: komēdija "Laimīga ģimenes dzīve" Linkolnas Latviešu teātra kopa.
    1968: komēdija "Pēteris pārveido pasauli" Linkolnas Latviešu teātra kopa.
    1970: komēdija "Nebēdnieki" Bredfordas Daugavas Vanagu dramatiskā kopa.
    1973: luga "Pēteris pārveido pasauli" Minesotas (ASV) Daugavas Vanagu apvienības teātris.
    1973: luga ".. vai tagad pie mums ir citādi?" Ziemeļkalifornijas Latviesu biedrības teātra kopa.
    1974: komēdija "Pēteris pārveido pasauli" Melburnas (Austrālija) Latviešu teātris.
    1976: komēdija "Nebēdnieki" Linkolnas Latviešu teātra kopa.
    1977: komēdija "Pīlēns" Toronto (Kanāda) Latviešu ģimnāzijas teātris.
    1978: komēdija "Nebēdnieki" Toronto Latviešu ģimnāzijas teātris.
    1980: komēdija "Meistardarbs" Linkolnas Latviešu teātra kopa.
    1980: komēdija "Draudzenes" Linkolnas Latviešu teāra kopa.
    1982: komēdija "Pīlēns" Adelaides Latviešu teātra ansamblis.
    1990: komēdija "Nebēdnieki" Grand Rapidu (ASV) dramatiskā kopa.

    Publicējies laikrakstā "Daugavas Vēstnesis" (Daugavpils).
    Žurnāla "Mūsu Ceļš" līdzstrādnieks.
    1950: izceļojis uz ASV, apmeties Linkolnā, Nebraskā, strādājis galdnieku darbnīcā, brīvajā laikā vadīja Linkolnas latviešu teātra ansambli, kurā iestudētas astoņas Voldemāra Rihtera lugas.

    1959–1962: žurnālā "Skatuve un Dzīve" publicējis rakstu kopu "Pazīstamas sejas" par amatieru teātru rosmēm Vācijas bēgļu nometņu laikā.

    Īsprozas publikācijas izdevumos "Mūsu Ceļš", "Laika Mēnešraksts".

    Citātu galerija

    PAR VOLDEMĀRA RIHTERA DAIĻRADI

    "V. Richters jau Latvija rakstīja lugas radiofonam un turpināja dramatiķa darbību arī trimdā, bet pēdējā sava mūža posmā pievērsies romāniem. Dzīves novērotāja spējas, atjautīgas sarunas un raita darbība parādījās Richtera lugās; šīs īpašība viņš izkopa arī epikā. [..] Richtera mākslā izpaužas zemgaliešu plašais vēriens, "pamatīgums" un zināma pārtikuša novada brammanība. Autora ir īsts zeltaino kviešu novada dēls (saimnieka dēls un saimnieks Glūdas pagastā, Jelgavas lauksaimniecības vidusskolas audzēknis). Viņa lugas, arī komēdijas, sacerētas latviešu tradicionālajai reālistiskajai skatuvei, un šo virzienu tas tālāk iekopis ari epikā."

    Liepiņš, Oļģerts. Zemgalieši vēl turas. Laiks, 1982, 2. janv.

    "Sabiedriskās rosmes visvairāk parādās teātri, kur lugu vajadzība mudina arī pašam rakstīt. Richtera lugas visvairāk izrādītas uz lauku skatuvēm, jo kā saturā, tā personāžā un tehniskajā uzbūvē tām visvairāk piemērotas. [..]Kā rakstnieks Voldemārs Richters sevi apliecina par teicamu lauku dzīves un cilvēku pazinēju. Viņam mīļākie rakstnieki R. Blaumanis. J. Jaunsudrabiņš, J. Veselis. Anšlavs Eglītis. G. Janovskis un K. Hamsuns. "

    Kalniņš, Nikolajs. Rakstnieks ar labestīgu smaidu. Laiks, 1978, 18. nov.

    PAR ROMĀNU "KLABATA" (1970)

    "Romāns risinās Vācijas DP nometnē un dažs autora viennometnieks tur sazīmēs sevi un savus pazinās. Zināms, rakstnieki nedod īstenības foto, bet vairāk vai mazāk to pārveido. DP nometņu gadi ir visai īpatni. No ierastas dzīves ir izrauti dažādu aprindu, vecumu, profesiju, izglītības un dažuviet ari tautību cilvēki un sadzīti cieši kopā. Gribot negribot, kā saka, cits citam min uz varžacīm, dzird, redz un vēro, ko nevajadzētu. Tas rada neparastu vidi un apstākļus. Līdz ar to Klabata ir nevien saistīgs romāns, bet arī krāsains kultūrvēsturisks dokuments, kas atspoguļo DP nometņu dzīvi."

    Kreicers, Hermanis. Klabata. Laiks, 1970, 20. jūn.PAR ĪSPROZAS KRĀJUMU "VAKARDIENA" (1976)


    "Vakardienā ievietoti 11 darbu, uzrakstīti laikā no 1956. līdz 1965. gadam. To darbība, atskaitot vienu, risinās Latvijā. [..] Richters nepārprotams vakardienas rakstnieks – reālists. No viņa tālab varam gaidīt zināmu loģisku sakarību notikumu tēlošanā un tā saucamo psicholoģisko segumu personu portretēšanā. Te viņš ari neklūp. [..] Vakardiena nav sensācija, bet laba gan. Varam pasmaidīt, papukoties un padomāt par vakardienu, kas dzīvo art šodienā."

    Kreicers, Hermanis. Vakardiena šodienā. Laiks, 1976, 21. janv.

    PAR ROMĀNU "UZ JELGAVAS PUSI" (1978)

    "Uz Jelgavas pusi" darbība risinās brīvās Latvijas laika. Lasot šo grāmatu, gadi atkāpjas, un mēs atkal atrodamies uz Latvijas baltajiem lielceļiem, kas gar druvām un birzīm ieved latviešu sētās. Prāvs romāna personāžs, viņu raksturi tēloti dzīvi un spilgti, no tiem izaug romāna galvenie darbības pavedieni. [..] Jāteic, ka neviena no tēlotajām personām negarlaiko. Un ja vēl atceramies, ka rakstnieka valoda plūstin plūst, un katrs to runā savam raksturam atbilstoši, tad ir tiešām tā, ka grāmatu ātrāk nevar izlaist no rokām, kamēr tā nav izlasīta. Noliekot malā. paliek sajūta, ka esam ciemojušies "Jelgavas pusē" tais dienās, kad bijām brīvi."

    Kalniņš, Nikolajs. Uz Jelgavas pusi. Laiks, 1978, 30. sept.



    PAR ROMĀNU "ZEMGALIEŠI VĒL TURAS" (1981)

    ""Zemgalieši vēl turas" ir vielā bagāts darbs, viena no tā zīmīgākajām īpašībām ir nobriedis, bezilūziju dzīves un cilvēku vērojums. Briedumam un pieredzei te turklāt ir jūtama skepse un pesimisma nokrāsa. Grāmata tāpēc nav drūma, gluži otrādi, to lasot var krietni izsmieties, bet smiekli kādreiz arī apraujas, komisko izdarību attēlojumos samanot autora rūgto pilienu piedevu. Teicamais novērotājs Voldemārs Richters savā veida apliecina, ka joki patiesībā ir nopietna lieta. Romāna pamatā ir satīriski tverta latviešu sabiedrības dzīve kādā Amerikas pilsētā, kur daži simti tautiešu un divas draudzes. [..] Zemgalieši trimda nav visuma nekādi sērīgie sēdētāji zem vītoliem. Viņi lepojas ar savu materiālo labklājību, bauda pensijas gadu brīvību un labprāt pulcējas plaša mēroga svinībās, kuru attēlojumi grāmatā ir reizē spilgti krāsaini un ļoti reālistiski. Viņiem gribētos gan vēl uzkāpt uz Latvijas zemes, bet ilgas vairs nededzina– viss apaug ar zāli."


    Lasmanis, Mārtiņš. Zemgalieši trimdā. Latvija, 1982, 28. jūn.

    "Richters ieinteresē ar veiklu kompozīciju, saviem mērķiem izvēlēdamies spilgtus cilvēkus, kas kaut kādā veidā atšķiras no parasti vidusmēra. "Zemgaliešos" gaisotni nosaka un darbību virza divas ģimenes - atraitnis Sukums ar savu dēlu Ivaru un draudzeni Margu un Tumulis, latgalis, kas uzstrādājies no lauku gājēja par saimnieku, ar savu sievu Evu. [..] romāns izvairās no smagiem konfliktiem, aprobežojoties ar satini par latviešu pārāk materiālistiski ievirzīto dzīvi."

    Liepiņš, Oļģerts. Zemgalieši vēl turas. Laiks, 1982, 2. janv.

    Nodarbes

    rakstnieks

    Pseidonīms

    Slāvers

    Izglītība

    –1928
    Jelgavas lauksaimniecības vidusskola
    Jelgava
    Beidza mācības.

    Latvijas Universitāte
    Rīga
    Studijas nav pabeidzis.

    Apmeklējis Teodora Lejas-Krūmiņa vadītos īsos lauku teātra kursus.

    1918
    Glūdas
    Mācījies Glūdas četrgadīgajā skolā.

    1969
    Beidzis ainavu glezniecības kursus.

    Darbavieta

    Linkolna
    Strādāja galdnieka darbnīcā.

    1938
    Laikraksts "Zemgales Balss"
    Jelgava
    Tiesas sēžu referents.

    1939
    Krustpils
    Strādāja par inspektoru Krustpils Cukurfabrikā.

    Emigrē

    1944
    Vācija

    11.1949
    Amerikas Savienotās Valstis

    Dzīvesvieta

    1945–1950
    Memmingene

    1950–1980
    Linkolna