Voldemārs Branks

Dzimis strādnieku ģimenē.

Rakstniecība līdz pat mūža galam bijusi Voldemāra Branka brīvā laika nodarbošanās, jo viņa iztikas avots līdz aiziešanai pensijā bijis darbs zeltkaļa un pulksteņmeistara specialitātē.

Literārā darbība Pirmā publikācija
1927: dzejolis "Mets" laikraksta "Sociāldemokrāts" pielikumā "Literatūra un dzīve" (25.09.)

Dzejoļu krājumi
1928: "Zelta važas"

Stāstu krājumi
1932: "Gājiens pret nāvi"
1971: "Perekopa velns"

Stāsti
1938: "Mazais cilvēks uz lielā ceļa" (atkārtoti izdevumi 1960. un 1967. gadā)
1938: "Strēlnieki un viņu suns"
1948: "Partizāna mazie draugi"
1958: "Kara cepure"
1962: "Kaujinieka dēls"
1970: "Slēpnī pie upes"
1973: "Puiku gadi Alūksnē"

Romāni
1936: "Kauju negaisos" (atkārtots izdevums 1958. gadā, papildināts izdevums 1964. gadā)
1969: "Ar lodi sirdī"

Par Voldemāra Branka daiļradi:"Lai arī Voldemārs Branks nav smalks stilists, taču daiļrades pamatos labs reālists gan. Savu varoņu gaitas viņš izstāsta veiklā, grodā valodā, prot virzīt darbību uz mērķi, bez sāņus atkāpēm un vaļīgi piediegtām blakus epizodēm, veiksmīgi iekļaujot atsevišķas situācijas galvenajā līnijā. Piedzīvojumu literatūras novads mūsu prozā vēl vāji izkopts, tajā pagaidām vairāk vai mazāk sekmīgi darbojas tikai Anatols Imermanis un Gunārs Cīrulis. Voldemārs Branks gan nav šī žanra tīra veida pārstāvis, taču dominējošais elements viņa daiļradē ir piedzīvojums, saistošs notikums."
Damburs, Edgars. Tā izauga leģendārie vīri. Literatūra un Māksla, Nr. 38, 22.09.1962.
"Pa lielākajai daļai Voldemāra Branka stāstu varoņi izauguši kopā ar viņu vai viņa acu priekšā. Kad lasām grāmatas "Mazais cilvēks uz lielā cela", "Kara cepure", "Kaujinieka dēls", "Puiku gadi Alūksnē", ik lappusē jūtam – tie ir paša autora staigātie ceļi, viņa prieki un bēdas. "Kauju negaisos", romānā "Ar lodi sirdī", stāstu krājumā "Perekopa velns" dzirdam latviešu strēlnieka Voldemāra Branka soļus."
Celmiņa, Anna. Voldemāru Branku atceroties. Oktobra Karogs, Nr. 13, 02.02.1982.
"Voldemārs Branks nepieder pie mūsu literatūras virsotnēm. Viņš ir viens no tiem rakstniekiem, par kuriem saka – neizkopts talants, jo maizes darbs un citi apstākļi viņu kavējuši nodoties vienīgi literatūrai. To, ko mums pastāsta Branks, kāds cits autors ar vairāk izkoptu talantu droši vien izstāstītu veiklāk, iespaidīgāk, meistarīgāk. Tādā stāstījumā būtu vairāk mākslas. Branka darbos savukārt ir vairāk tiešuma. Viņš nav tik daudz mākslinieks, cik aculiecinieks.
Bet vai tad nav vajadzīgi arī laikmeta aculiecinieki un viņu liecības? Atminos, 40. gadu otrajā un 50. gadu pirmajā pusē (tai laikā strādāju skolā par bibliotekāru) Branka grāmatas piederēja pie visvairāk lasītajām. Sevišķi viņu bija iecienījuši zēni. Un laikam jau visvairāk taisni tāpēc, ka viņi juta – te ir rakstnieks, kas runā par to, ko pats savām acīm redzējis."
Ancītis, Valdemārs. Strēlnieks no Alūksnes. Pionieris, Nr. 11–12, 06.02.1987.

author

Rakstnieku grupa "Signāls"
Rīga
Biedrs.

1929
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Biedrs. No 1929. gada līdz 1933. gadam darbojies kultūras lietu komisijā.

1950
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs.

Mārupes kapi

1908–1911
Alūksne Parish School
Alūksne

1924
Rīgas Tautas augstskola
Rīga
Apmeklējis literāro studiju.

1912–1915
Alūksne
Pulksteņmeistara māceklis.

1922–1934
Rīga
Zeltkalis juvelieru veikalā.

1928–1930
Žurnāls "Signāls"
Rīga
Redaktors un redakcijas kolēģijas loceklis.

1931–1932
Laikraksts "Literatūras Avīze" (1931–1932)
Rīga
Redaktors un izdevējs.

1931–1932
Rīgas Tautas augstskola
Rīga
Lasījis lekcijas par literatūru.

1934–1941
Rīgas pilsētas lombards
Rīga
Dārglietu vērtētājs.

1945–1957
Pulksteņmeistars un dārglietu vērtētājs.

1915–1918
Latviešu strēlnieku pulka vada komandieris.

1918–1919
Sarkanā armija
1919. gada aprīlī ievainots. Apbalvots ar pilnu Svētā Jura krusta komplektu.

06.1919–03.1921
Latvian Army

12.1941–04.1942
Rīgas Centrālcietums
Mazā Matīsa iela 3, Rīga
Vācu okupācijas laikā kā kreisi noskaņots no darba atlaists, arestēts un atradies apcietinājumā.

1942
Talsi
Pēc apcietinājuma nelegāli dzīvojis Talsos.

Raiņa kapi
Sākotnēji apglabāts Raiņa kapos, pēcāk pārapbedīts.