Vitālijs Lozda

1958, 23. nov.: pirmā publikācija – dzejolis "Pavasara dienās" laikrakstā "Padomju Daugava".
1958–1984: dzejoļu publikācijas laikrakstā "Padomju Daugava", "Kaujas Postenī", "Darba Karogs", "Oktobra Karogs", "Literatūra un Māksla", "Skolotāju Avīze", žurnālā "Liesma", "Lauku Dzīve", "Skola un Ģimene", "Karogs".
1965: piedalījies jauno autoru seminārā.

Dzejoļu krājumi1978: dzejoļu kopkrājums "Acis" (līdzautors).
2015: "Satikšanās".

"Vitālijs bija dzejnieks pēc sirds aicinājuma un arī pēc būtības. Dažādu subjektīvu un objektīvu ieganstu dēļ viņa talants nepaguva pilnībā atraisīties."

Goba, Arturs. Miris Vitālijs Lozda. Karogs, 1984, Nr. 10, 188. lpp.
Par dzejoļu publikāciju kopkrājumā "Acis" (1978)"Jau pirmajā dzejolī Lozda uzsāk smagu cīņu ar tiem, kas stāsta, "ka es ar šļūdoņiem nācis". Nē, saka Lozda, "es piedzimu te". Varētu likties, ka sekos kolorīts, vismaz izvērsts, ja ne padziļināts pamatojums, bet diemžēl šo "te" Lozda mēģina atklāt ar visai viduvējiem žurnālistikas paņēmieniem: "Un iesākas maize/ no lauka, no arkla, no vārpas." – "Liels un bagāts paliek mūžs", bērzs "Kā skaistuma un darba mērs". Kaut kas no dzejas ieskanas dzejoļos "Trikāta", "Tev", "Ne zirgi pļavās – smilgas ganās..." – paša vērojums, siltāks tēlainības pavērsiens. Pavisam negaidīts vispārējības straumē ir astoņrindenis "Plēš spēlētāji melodiju": "Plēš spēlētāji melodiju,/ es līdzi dungoju pa trim/ no vecas, vecas tēvu rijas/ līdz jaunam, jaunam akmenim./ No dziju nītīm tavā rokā,/ no klusas, klusas zemes balss./ Es dungoju līdz tavām mokām,/ līdz ūdenim, kurš nesasals."

Čaklais, Māris. Nozagtā gliemežnīca. Rīga: Liesma, 1980, 111.–112. lpp.
"Stilistiski eklektiski dzejoļi ir Vitālijam Lozdam. Labāk padevušies tieši tie, kuros ieskanas citu dzejnieku balsis – "Atrast", "Plēš spēlētāji melodiju...", "Starp divām varbūtībām...". Darbi "Tev" un "Trikāta", kuros autors uzticējies pats savai rakstīt prasmei, kaut arī dabiskāki, bet jau profesionāli nevarīgāki. Pārējie Vitālija Lozdas dzejoļi līdzinās atreferējumiem un neko interesantu dot lasītājam nespēj."

Bražis, Edgars. Redzes robežas. Karogs, Nr. 9, 1979, 165. lpp.
"Mīlu dzeju, rakstu, kā man tas izdodas, lai spriež lasītāji. Rodas arī pārtraukumi, bet vienalga, pēc kāda laika ir jāatgriežas dzejas zemē, jo šī zeme ir mans sapnis un mana realitāte. Tur ir mans prieks, manas sāpes un mana vaina.""

Lozda, Vitālijs. No cikla "Maize". Darba Karogs, Nr. 131, 1971, 30. okt.

journalist
writer

Rimicānu septiņgadīgā skola
Rimeicāni

Vārkavas vidusskola
Vārkava

–1959
Višķi
Beidzis Višķu sovhoztehnikumu, specializējies agronomijā.

1968
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējis Juridiskajā fakultātē. Sakarā ar veselības pasliktināšanos un darbu milicijā studijas pārtraucis.

Pēc karadienesta bijis Rīgas rajona komjaunatnes komitejas instruktors.

Laikraksts "Darba Karogs"
Valka
Vairākus gadus strādājis Valkas rajona laikraksta "Darba Karogs" redakcijā.

1965
Valka
Strādājis Iekšlietu ministrijas sistēmā – iecirkņa pilnvarotais Valkā un Strenčos.

1965
Strenči
Strādājis Iekšlietu ministrijas sistēmā – iecirkņa pilnvarotais Valkā un Strenčos.

1978–1984
Valkas novadpētniecības muzejs
Rīgas iela 64, Valka

Soviet Army

Cimzes kapi