LITERĀRĀ DARBĪBA
1936:
pirmā publikācija apraksts par Berlīnes kinoteātriem "Stāt! Sarkana spuldze deg!" laikrakstā "Rīts" 17 novembrī. Dzīvodams trimdā, publicējis virkni rakstu latviešu trimdas periodikā.
TEĀTRA AKTIERIS UN REŽISORS
Teātri spēlējis vietējā Liezēres amatierteātrī un ģimnāzijas gados skolas teātrī pie režisora Kristapa Lindes.
Darbojies kā režisors Valmierā un Smiltenē, piedalījies Ziemeļblāzmas teātra izrādēs.
1933–1934: aktieris Nacionālajā teātrī.
1942–1944: izveidojis un vadījis Tautas teātri un Drāmas kursu studiju.
Iestudējis vairākas savas lugas Rīgas radiofonā.
20. gs. 40. gados: bēgļu nometnē Blombergā izveidoja Latviešu mākslas centru.
Sarakstījis scenārijus un vadījis režiju populārzinātniskām filmām "Zem baltzaļā karoga" (1936), "Tēvzemei un brīvībai" (1937), "Brauciens pa ziedošo Zemgali", filmai par dziesmu svētkiem "Kam drosme ir" un "Minox" (visas 1938).
Strādājis arī Vācijas filmrūpniecībā par režisora asistentu un režisoru. Pēc Viļa Lapenieka scenārija uzņemtas vācu filmas "Der letzte Hammerschlag" ("Pēdējais āmura klaudziens") un "Wachtmeister" ("Sardzes priekšnieks").
Nonācis Losandželosā, iestudējis vairākus klasiķu darbus: Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos", Annas Brigaderes "Princese Gundega un karalis Brusubārda", Raiņa "Jāzeps un viņa brāļi", Mārtiņa Zīverta "Minhauzena precības" un citas.
Trimdā piedalījies Losandželosas Latviešu amatieru teātra iestudējumos, bijis arī režisors.
1955: režisors Mārtiņa Zīverta komēdijas iestudējumam Losandželosas Latviešu amatieru teātrī.
Kā aktieris un režisora palīgs piedalījies amerikāņu filmu industrijā.
KINO REŽISORS
1939: filmas "Zvejnieka dēls" scenārija autors un režisors.
1940– 1941: Latvijas Filmu uzņēmuma režisors, šai laikā papildinājis zināšanas pie Sergeja Eizenšteina Maskavā. 1947: Blombergā scenārija autors un režisors par latviešu bēgļu dzīvi "Who were are?" ("Kas mēs esam un ko mēs spējam").
1949–1950: Blombergā uzņēmis filmu"Zaļais zelts" par latviešu mežinieku darbu un mākslas filmu pēc Mārtiņa Zīverta lugas motīviem filma "Kāds, kura nav" (1949).
Amerikas Latviešu Apvienības uzdevumā uzņēmis dokumentālās filmas:
1972: "Mēs –latvieši brīvajā pasaulē".
1974: "Tauta tuvumā –tauta tālumā".
1975: "Kā es māku, tā es maunu", vairākas īsfilmas, kā arī filmas par latviešu salidojumiem Tobago salā.
1978: "Tobago".
Uzņēmis dokumentālu filmu "Latvieši Venecuēlā".
1953: Holivudā atvēris savu fotostudiju, foto laboratoriju un veikalu.
SABIEDRISKĀ DARBĪBA
1953: Dienvidkalifornijas latviešu biedrības sarīkojumu, kultūras un skolu sekcijas vadītājs.
Amerikas Latviešu apvienības (ALA) Filmu nozares vadītājs.
1998: Latvijā muzejā "Dauderi" –izstāde "Dullais Dauka no Liezēres līdz Holivudai".
Par Vili Lapenieku uzņemta dokumentāla filma "Vilis Lapenieks (1988) ciklā "Kinogadsimts Latvijā", scenārija autors Agris Redovičs, režisore Dzintra Geka.
Papildus informāciju skatīt: Vilis Lapenieks - Nacionālā enciklopēdija (enciklopedija.lv)