KNORIŅŠ Vilhelms Vilis (1890.29.VIII Skujenes pag. Cieļos - 1938.29.VII Maskavā ?) - literatūrkritiķis, publicists, vēst. z.d. (1935).
Dz. zemnieka (amatnieka) ģim. Māc. Paltmales pagastsk., Siguldas draudzes sk. Beidzis Valmieras skolotāju semināru (1910). Strād. par skolotāju Straupē un Rīgā, iesaistījies strādn. rev. kustībā, darbojies LSD org-jā Līgatnē un Rīgā. KP b. (1910).
Pirmā publikācija - raksts "Žūpība un strādnieki" laikr. "Vārpas" 1909.12./25.XII. Kā literatūrkritiķis K. guva ievērību ar problēmu rakstiem "Māksla un dialektika" ("Vārds", 1912, 1), "Saturs un forma" (turpat, 1913, 2) u.c., kuros, balstoties uz plašu teorētisko lit., īpaši G. Pļehanova darbiem, risināja jautājumus par mākslas relatīvo patstāvību un kopsakariem ar s-bu, kā arī uzsvēra mākslas darba satura un formas vienības nepieciešamību. K. recenzējis J. Raiņa, A. Upīša, V. Plūdoņa, A. Švābes, E. Birznieka-Upīša, J. Jaunsudrabiņa u.c. aut. darbus. K. izteiktie vērtējumi pārdomāti un argumentēti, gan raksturojot J. Raiņa, gan citu rakstn. darbus, turpretī F. Bārdas romant. dzeja palika nesaprasta. Konsekventi K. vērsās pret literāri vājiem sacerējumiem, akcentējot, ka rakstnieka idejiskie nolūki nevar kompensēt mākslin. trūkumus.
1914 K. mobilizēja cariskās Krievijas armijā. Pēc Februāra rev. (1917) K. bija Minskas strādn. un zaldātu dep. padomes sekretārs; Oktobra apvērsuma laikā Rietumu apg. un Frontes kara rev. komit. loceklis. 1928-35 K. bija Komun. (Trešās) Internacionāles Polit. sekretariāta loceklis, 1935-37 VK(b)P CK Propagandas un aģitācijas nod. vad. vietnieks, 1932-37 Sarkanās profesūras partijas inst. direktors, dažādu preses izd. redkolēģijas loceklis. Rediģējis grām. "Īsa VK(b)P vēsture" (kr. val. 1934, arī tulk. latv. val., 1935). Veicis priekšdarbus paplašinātas partijas vēstures sarakstīšanai. Bijis delegāts 10 KP kongresos. K. arestēts 1937 VI. Nošauts. Reabilitēts pēc nāves.
30. gados K. literatūrkrit. darbība vairs nebija tik sistemātiska kā pirms 1. pas. kara. Risinot teorēt. jaut. rakstā "Dialektiskā materiālisma metode mākslā un kritikā" (1924) un citos rakstos, K. nepietiekami ievēroja lit. un mākslas savdabību, par galv. lit. uzdevumu izvirzot prolet. ideoloģijas tiešu atklāsmi. Dažos rakstos K. vērsās pret pārspīlēti negatīvu lit. mantojuma vērtēšanu, turpretim citos lit. skatīja tikai kā šķiru interešu paudēju. Viņš izteica pārmetumus J. Rainim, paužot atšķirīgus vērtējumus nekā agrāk. 30. gadu 2. pusē vērojama K. lit. vērtēšanas principu stabilizācija, piem., rakstā "Rainis pieder darba tautai" ("Celtne", 1935, 9).
Daļa rakstu un recenziju sakopotas grām. "Literatūrkritiskie raksti" (1960). - Ps.: Proprium, Pr., Uģis, Sokoļiks u.c.
L. Knoriņa M. Viļa Knoriņa rakstu bibliogrāfija // Knoriņš V. Literatūrkritiskie raksti. R., 1960; Knope E. Vilis Knoriņš - literatūras kritiķis. R., 1970; Knoriņa M. Par Vili Knoriņu un dažiem citiem latviešu rakstniekiem // Varavīksne. 1990. R., 1990.
E.Knope