Mācījies Līksnas, Vaboles pamatskolā, Rīgas 1. ģimnāzijā. Beidzis Aglonas ģimnāziju (1939), LU Filoloģijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļu (1944). Darbojies vairāku latgaliešu laikrakstu un žurnālu redakcijās, rakstījis dažādus apcerējumus, recenzijas, stāstus.
Pirmās publikācijas laikrakstā "Latgolas Vords" 1939. gadā bez paraksta.
Viktors Vonogs darbojies gan literatūrvēstures jomā, gan beletristikā. No Vonoga pētījumiem nozīmīgs ir raksts "Latgaļu rakstnīceibas sōkumi" grāmatā "Rokstu krōjums latgaļu drukas aizlīguma atceļšonas 40 godu atcerei" (Daugavpilī 1944), plašs apcerējums – "Literaturas kritika" ("Olūts", 1943, 5). Pētījis senākos latgaliešu rakstus un vācis materiālus par Latgales folkloras krājējiem.
40. gadu latgaliešu periodiskajos izdevumos iespiesti Vonoga stāsti – liriski, gaiša optimisma caurstrāvoti. Nozīmīgākais ir "Ave Maria" ("Olūts", 1943, 1).
Pēc 2. pasaules kara Vonogs bija aspirants, pēc tam docētājs LVU Filoloģijas fakultātē, skolotājs, Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja zinātniskais līdzstrādnieks (1959–1964), rakstīja par kritikas problēmām un latgaliešu literatūras vēstures jautājumiem, piedalījās "Latviešu literatūras vēstures" (2, 1963) sagatavošanā. Rediģējis pēdējo padomju laikā izdoto latgaliešu grāmatu "Kolhoznīku kalendars 1960. godam" un pēc garā latgaliešu drukas pārtraukuma pirmo latgaliešu orģinālliteratūras grāmatu – Ontona Kūkoja dzejoļu krājumu "Sovā saimē" (1990).
Kopš 1989. gada latgaliešu periodiskajos izdevumos Vonogs atkal publicēja latgaliešu valodas un literatūras vēstures problēmām veltītus rakstus. Kopš 1991. gada piedalījies "Tāvu zemes kalendara" sastādīšanā vai rediģēšanā. Slimības dēļ nepabeigts palicis darbs "Latgalīšu volūdas pareizraksteibas konspekts".