LITERĀRĀ DARBĪBA
Pirmā publikācija
1944: dzejolis "Ērgļu dzīsme" laikrakstā "Latgolas Bolss" (16.02.)
Citas publikācijas
1944: stāsts "Trejs sasatikšanos" ("Olūts", nr. 6)
1954: bērnu ludziņa "Pasaka par Gailīti Pēcīti un Kaķīti Jēcīti" ("Bērnība", nr. 4)
1970: dzejolis "Pirmais sniegs" ("Padomju Latvijas Sieviete", nr. 12)
1989: bērnības atmiņu skice "Sirdsapziņas izmeklēšana" ("Katōļu Dzeive", nr. 5)
1990: pastāsts "Happy end" ("Katoļu Dzeive", nr. 6).
1994: tēlojums "Baltās dūjas pieskāriens" ("Katōļu Dzeive", nr. 5)
1995: stāsts "Mājas miers" ("Kara Invalīds", nr. 40)
Studiju laikā publicējusies avīzē "Padomju Students". Tur atrodami vairāki V. Zepas informatīva rakstura rakstI, kā arī stāsts "Mēs veco pasauli aparsim", kas studentu literāro darbu konkursā ieguvis godalgu un ticis publicēts laikrakstā.
20. gadsimta 50. gadu pirmajā pusē apmeklējusi Rakstnieku savienības organizētos jauno autoru seminārus, vienīgā darbojusies bērnu dramaturģijā.
Padomju laikā publikāciju maz. Daži dzejoļi ("Jaunā māte", "Pirmais sniegs", "Pazemotā") iespiesti žurnālā "Padomju Latvijas Sieviete". Dzejolis "Lynu zemes orōji" – izdevumā "Kolhoznīku kalendars 1960".
Kopš 1989. gada V. Zepas darbi gan latviešu literārajā valodā, gan latgaliski bieži parādījušies žurnālā "Katōļu Dzeive" un tā literārajos pielikumos, Vācijā iznākošajā žurnālā "Kaŗa Invalids", kā arī "Katōļu kalendārā", "Tāvu zemes kalendarā", Preiļu novada kalendārā un citos periodiskajos izdevumos.
Žurnālā "Katōļu Dzeive" un tā pielikumā publicēti V. Zepas veiktie M. Andžānes, J. Klīdzēja un Z. Mauriņas darbu dramatizējumi bērnu un jaunatnes uzvedumiem, kas daudzkārt izrādīti skolu, muzeju u.tml. sarīkojumos.
Publicistikā pausta kristīga, katoliska pasaules izjūta un pārliecība, akcentēts kristīgās kultūras spēks, pretstatot to sabiedrībā sastopamajai vaļībai un pat visatļautībai. Īsprozas darbiem raksturīgs atmiņu tiešums un detaļu konkrētība.
Dzejoļu krājums
1998: "Gaismas ceļš"
Veneranda Zepa rakstījusi abās latviešu valodas tradīcijās. Brieduma gadu dzejas leksika un semantika apzināti senatnīga, pat senlatviska. V. Zepa kopusi savu latviešu dzīves ziņu un to ieviesusi dzejā, kur sastopama Mīļā Māra, Baltais Tēvs, svētceļnieki, vecmāmiņas pūra lāde ar veco lūgšanu grāmatu, krustmātes ceptais plācenis, sarkanbaltais āboliņš un deviņrindu vārpa. Katoliskā pasaules izjūta sakņojas senlatviskajā. Dzejai piemīt dainu leksika, taču ne ritms un pantmērs, tajā rodami skaisti liroepikas paraugi.
Atmiņu tēlojumi
2007: "Paradīzes ābelīte"
TULKOJUMI UN ATDZEJOJUMI
Latgaliski
1992: Z. Mauriņas stāsta "Kristusbērns jūras dzelmē" tulkojums un dramatizējums (žurnālā "Katōļu Dzeive", nr. 11)
V. Haufa "Pasaka par rūķi Gardeguni" tulkojums un dramatizējums palicis rokrakstā, tas tiks publicēts topošajā V. Zepas darbu izlasē "Ķīvītes balss / Kīvistes bolss".
Atdzejojusi dziesmu tekstus no vācu un krievu valodas, ar parindeņu palīdzību arī no citām valodām. Ir ziņas par aptuveni 60 dziesmu tekstu atdzejojumiem, bet to patiesais skaits varētu būt lielāks, jo daļa dziesmu tekstu atdzejoti tieši Valsts akadēmiskā kora vajadzībām, izpildīšanai atsevišķos koncertos. Dziesmu tekstu atdzejojumi nošu izdevumos publicēti ar V. Vanagas vārdu (piemēram, "Dziesmas jauktajiem koriem. PSRS tautu kora dziesmas", "Draugu dziesma. Tautas demokrātijas valstu komponistu kora dziesmas jauktam korim", "Saule spulgo. Dziesmas jauktam korim", "Dziesmas jauktajiem koriem").
APBALVOJUMI
LPSR Augstākās Padomes prezidija Goda raksts par piedalīšanos latviešu mākslas un literatūras dekādē Maskavā 1955. gadā.
Trīs Kultūras ministrijas Goda raksti sakarā ar Valsts akadēmiskā kora 20, 25 un 30 gadu jubileju.
Divi Kultūras ministrijas Goda raksti par korī nostrādātajiem 20 un 25 darba gadiem.
Valsts Filharmonijas Goda raksts par ilggadīgu un priekšzīmīgu darbu sakarā ar 25 gadu darba jubileju.