DARBĪBA ŽURNĀLISTIKĀ
Avīžnieka gaitas sācis jau ģimnāzijā, sūtot korespondences vairākiem galvaspilsētas un provinces laikrakstiem. Pēc Kara skolas beigšanas rakstījis par militāriem, sporta un jaunatnes audzināšanas jautājumiem.
Kopš
1922: pie vēršas arī žurnālistikai, publicēdamies periodiskajos izdevumos"Brīvā Zemē", "Latvis", "Daugavas Vēstnesis", "Aizsargs", "Kadets", "Fiziskā kultūra un sports" un citos.
Pēc Otrā pasaules kara Vācijā turpināja darbu kā žurnālists, kādu laiku vadīja karavīru izdevumus "Rīga Dimd" un "Trimdinieka Gaitas".ASV aktīvi publicējās izdevumos "Laiks", "Latvija Amerikā" un "Daugavas Vanagu Mēnešraksts".
1927: Latviešu Folkloras krātuvei no Mazsalacas iesūtījis folkloras materiālus.
MILITĀRĀ KARJERA
1927: paaugstināts par leitnantu, iedalīts 10. Aizputes kājnieku pulkā Daugavpilī, kur bijis tieslietu darbvedis, pulka fiziskās audzināšanas instruktors, vingrošanas un militārās mācības skolotājs, kā arī vadījis apmācības vairākos aizsargu pulkos.
1930: paaugstināts par virsleitnantu. Apmācījis arī aizsargus Daugavpils, Jēkabpils un Ilūkstes aizsargu pulkos.
Dienesta laikā beidzis vairākus speciālus armijas militārus kursus Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Alūksnē.
1940. gadā, kad Padomju Savienība okupēja Latviju, Latvijas armija tika likvidēta. 10. Aizputes kājnieku pulks, kura sastāvā bija
Valters Zirnītis, kopā ar 7. Siguldas kājnieku pulku tika iedalīts Teritoriālā korpusa 285. strēlnieku pulkā, kas tika izvietots Cēsīs un 1941. gada pavasarī Litenes nometnē.
Otrā pasaules kara izskaņā iestājās Latviešu leģionā, darbojās policijas būvbataljonā, 1944: nosūtīts uz Tornu lidlauku apsardzībai, vēlāk bija gūstā.
Bijis militārās apmācības un vingrošanas skolotājs vietējās skolās.
Sevišķi rūpēja jaunatnes audzināšana.
1986: ar naudas ziedojumu ierosināja nodibināt Raimunda Čaka piemiņas fondu pie Latviešu preses biedrības. No šī fonda ik gadus tiek piešķirta naudas balva izciliem latviešu jauniešiem.
APBALVOJUMI
1934: Triju zvaigžņu ordeņa V šķira.
Latvijas Vanagu Nopelnu zīmes I, II un III.