Valters Zirnītis

Septiņu gadu vecumā uzsācis gana gaitas, četrus gadus vēlāk — citus lauku darbus.

1932: salaulājās ar Mirdzu Rihteri.

1944: septembrī nosūtīts uz Tornu lidlauku apsardzībai, vēlāk nonācis gūstā Putlosā. Pēc gūsta dzīvojis dažādās bēgļu nometnēs Bavārijā: Švarchofenā, Bambergā un Vircburgā.
1949: 23. septembrī ar sievu Mirdzu un meitu Līgu (precējusies Ruperte, dzimusi 1933) ieceļoja ASV, sākumā dzīvoja austrumu piekrastē Merilandē, Norfolkā, Virdžinijā, strādāja fermā lauku darbus, kopš 1951: dzīvoja Grand Radipos. Sākumā strādājaYMCA par masieri, vēlāk citās darba
vietās un 62 gadu vecumā pensionējies.

DARBĪBA ŽURNĀLISTIKĀ

Avīžnieka gaitas sācis jau ģimnāzijā, sūtot korespondences vairākiem galvaspilsētas un provinces laikrakstiem. Pēc Kara skolas beigšanas rakstījis par militāriem, sporta un jaunatnes audzināšanas jautājumiem.
Kopš 1922: pie vēršas arī žurnālistikai, publicēdamies periodiskajos izdevumos"Brīvā Zemē", "Latvis", "Daugavas Vēstnesis", "Aizsargs", "Kadets", "Fiziskā kultūra un sports" un citos.
Pēc Otrā pasaules kara Vācijā turpināja darbu kā žurnālists, kādu laiku vadīja karavīru izdevumus "Rīga Dimd" un "Trimdinieka Gaitas".ASV aktīvi publicējās izdevumos "Laiks", "Latvija Amerikā" un "Daugavas Vanagu Mēnešraksts".

1927: Latviešu Folkloras krātuvei no Mazsalacas iesūtījis folkloras materiālus.

MILITĀRĀ KARJERA

1927: paaugstināts par leitnantu, iedalīts 10. Aizputes kājnieku pulkā Daugavpilī, kur bijis tieslietu darbvedis, pulka fiziskās audzināšanas instruktors, vingrošanas un militārās mācības skolotājs, kā arī vadījis apmācības vairākos aizsargu pulkos.
1930: paaugstināts par virsleitnantu. Apmācījis arī aizsargus Daugavpils, Jēkabpils un Ilūkstes aizsargu pulkos.
Dienesta laikā beidzis vairākus speciālus armijas militārus kursus Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Alūksnē.

1940. gadā, kad Padomju Savienība okupēja Latviju, Latvijas armija tika likvidēta. 10. Aizputes kājnieku pulks, kura sastāvā bija
Valters Zirnītis, kopā ar 7. Siguldas kājnieku pulku tika iedalīts Teritoriālā korpusa 285. strēlnieku pulkā, kas tika izvietots Cēsīs un 1941. gada pavasarī Litenes nometnē.
Otrā pasaules kara izskaņā iestājās Latviešu leģionā, darbojās policijas būvbataljonā, 1944: nosūtīts uz Tornu lidlauku apsardzībai, vēlāk bija gūstā.

Bijis militārās apmācības un vingrošanas skolotājs vietējās skolās.
Sevišķi rūpēja jaunatnes audzināšana. 1986: ar naudas ziedojumu ierosināja nodibināt Raimunda Čaka piemiņas fondu pie Latviešu preses biedrības. No šī fonda ik gadus tiek piešķirta naudas balva izciliem latviešu jauniešiem.

APBALVOJUMI

1934: Triju zvaigžņu ordeņa V šķira.
Latvijas Vanagu Nopelnu zīmes I, II un III.

PAR DZĪVI SVEŠUMĀ

"Dzīvodami svešumā, ar katru dienu mēs nāksim skaidrāk atzīt, ka mūsu dzimteni un lautu var karsti mīlēt ne tikai dzīvojot Latvijā, bet arī ārpus tās. Jo vairāk mēs kļūsim līdzīgi tiem, kas sen ārpus tēvu zemes robežām, jo vairāk mēs sapratīsim, ka visdziļāk mūsu sirdīs slēpjas vesels un nebojāts latvieša kodols, šis kodols — nacionāla dzīvība. Labvēlīgos apstākļos tā plauks un sazels krāšņā latvietības apziņā. Mums, jaunatbraucējiem, jāsagādā piemērota augsna nacionālajiem dīgļiem, kas neiedragāti un dzīvīgi glabājas veco latviešu sirdis visā pasaulē. [..] Arī svešumā dzīvojot, neaizmirsīsim, ka esam savas brīvās nākotnes kaldinātāji, ne bēgļi, bet cīnītāji, kas kopā pulcējušies vairāk veiks." Latvija Amerikā, Nr.4 (17.10.1951)

Līga Ruperte - Meita

PBLA Krišjāņa Barona prēmija
Preses nozarē
1980