Search

Valdemārs Ģinters

1 picture
Valdemārs Ģinters

Avots: Latvijas Vēstnesis, Nr. 404-405, 07.12.1999.

Roles: archeologist, historian

27.11.1899 – 24.07.1979

Valdemārs Ģinters (arī Valdis; 1899–1979) – arheologs, vēsturnieks. Arheologa pieredze populārzinātniskā izklāstā atklājas grāmatā "Senlatviešu pils" (1937). Rakstus par arheoloģiju publicējis rakstu krājumos, žurnālos "Senatne un Māksla", "Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls" u.c. Grāmatā publicējis apcerējumu "Karogi senajā Latvijā" (Stokholma, 1966). Kopā ar Andreju Eglīti sarakstījis grāmatu "Latvijas 30 gadi" (Stokholma, 1948). Kopā ar citiem sastādījis rakstu krājumu "Norītis" (kopā ar M. Gopperu, A. Norīti; Stokholma, 1952) u.c.

  • Author (6)

    • Birth time/place

    27.11.1899
    Rīga

    Place/time of death

    24.07.1979
    Stokholma

    Personal information

    Dzimis lauksaimnieka ģimenē. 
    Beidzis Latviešu izglītības biedrības reālskolu. 
    Piedalījies Brīvības cīņās Kalpaka bataljonā un 3. Jelgavas kājnieku rotā. 
    No 1920: studējis vēsturi Latvijas Universitātē.
    1924–27: studējis vēsturi Karalauču universitātē. Karalaučos ieguvis Dr. phil. (1927) un LU mag. hist. (1931) grādu. 
    1926–30: līdztekus studijām bijis subasistents Latvijas Universitātē.
    1925–27: piedalījies arheoloģiskajos izrakumos Austrumprūsijā.
    1930–40: piedalījies arheoloģiskajos izrakumos Daugmalē un Mežotnē.
    1930–33: bijis Valsts vēstures muzeja preparators.
    1934–41: bijis Valsts vēstures muzeja direktors.
    1933–34: bijis Pieminekļu valdes vecākais inspektors. 
    1935–40: docējis etnogrāfijas kursu Mākslas akadēmijā.
    1940–44: docējis etnogrāfijas kursu Latvijas Universitātē. 
    Bijis viens no LCP locekļiem. 
    1944. gada oktobrī: nonācis Liepājā, kur piedalījies laivu organizēšanā braucieniem uz Zviedriju (segvārds Dakters, Dārznieks). 
    1945. gada 8. maijā: emigrējis uz Zviedriju.
    1945–54: strādājis Valsts vēstures muzejā Stokholmā, vēlāk Valsts antikvāra iestādē Helgē salas pētniecības nodaļā Stokholmas tuvumā. Vadījis un piedalījies arheoloģiskajos izrajumos Vidus- un Dienvidzviedrijā, Gotlandē, Norvēģijā. 
    1949–79: bijis Nacionālā fonda Skandināvijā valdes priekšsēdis. 

    Professional activity

    1936: kopā ar A. Dzērvīti rediģējis izdevumu "Latviešu tautas tērpi" (I-II, 1936). 
    Rakstus par arheoloģiju publicējis rakstu krājumos, žurnālos "Senatne un Māksla", "Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls" u.c.
    1952: kopā ar citiem sastādījis rakstu krājumu "Norītis" (kopā ar M. Gopperu, A. Norīti; Stokholma) u.c.


    GRĀMATAS
    1937: "Senlatviešu pils" (atklāta arheologa pieredze populārzinātniskā izklāstā)
    1948: "Latvijas 30 gadi" (kopā ar A. Eglīti) (Stokholma)
    1966: "Karogi senajā Latvijā" (Stokholma)


    Occupations

    archeologist
    historian

    Education

    Latvian Education Society Boys' Real School
    Tērbatas iela 15/17, Rīga

    1920–1932
    University of Latvia
    Rīga

    1924–1927
    Kaļiņingrada
    Studējis vēsturi Karalauču universitātē (arī: Kēnigsbergas Universitāte).

    Participation in organisations

    Zviedrija
    Zviedru arheologu biedrība.

    Bonna
    Baltijas pētniecības institūta Bonnā biedrs.

    1934
    Korporācija Philyronia goda filistrs.

    Awards

    The Order of Three Stars
    Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar 1930. gada 18. augusta lēmumu.
    V šķira
    1930

    Krišjāņa Barona prēmija
    Prēmija piešķirta par rakstu "Studien zur Vorromischen Eisenzeit Lettlands".
    1932

    The Order of Three Stars
    Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1935. gada 15. novembra lēmumu.
    IV šķira
    1935

    Krišjāņa Barona prēmija
    Prēmija par rakstu "Latviešu tautas tērpu aizvēsture".
    1937

    Krišjāņa Barona prēmija
    Prēmija par rakstu "Kāds vidējā dzelzs laikmeta latviešu ornaments".
    1938

    Kultūras fonda prēmija
    Prēmija piešķirta par darbu "Senā Mežotne".
    Zinātne
    1940