Valdemārs Ģinters
27.11.1899 – 24.07.1979
Valdemārs Ģinters (arī Valdis; 1899–1979) – arheologs, vēsturnieks. Arheologa pieredze populārzinātniskā izklāstā atklājas grāmatā "Senlatviešu pils" (1937). Rakstus par arheoloģiju publicējis rakstu krājumos, žurnālos "Senatne un Māksla", "Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls" u.c. Grāmatā publicējis apcerējumu "Karogi senajā Latvijā" (Stokholma, 1966). Kopā ar Andreju Eglīti sarakstījis grāmatu "Latvijas 30 gadi" (Stokholma, 1948). Kopā ar citiem sastādījis rakstu krājumu "Norītis" (kopā ar M. Gopperu, A. Norīti; Stokholma, 1952) u.c.
Dzimšanas laiks/vieta
27.11.1899
Rīga
Miršanas laiks/vieta
24.07.1979
Stokholma
Personiska informācija
Dzimis lauksaimnieka ģimenē.
Beidzis Latviešu izglītības biedrības reālskolu.
Piedalījies Brīvības cīņās Kalpaka bataljonā un 3. Jelgavas kājnieku rotā.
No 1920: studējis vēsturi Latvijas Universitātē.
1924–27: studējis vēsturi Karalauču universitātē. Karalaučos ieguvis Dr. phil. (1927) un LU mag. hist. (1931) grādu.
1926–30: līdztekus studijām bijis subasistents Latvijas Universitātē.
1925–27: piedalījies arheoloģiskajos izrakumos Austrumprūsijā.
1930–40: piedalījies arheoloģiskajos izrakumos Daugmalē un Mežotnē.
1930–33: bijis Valsts vēstures muzeja preparators.
1934–41: bijis Valsts vēstures muzeja direktors.
1933–34: bijis Pieminekļu valdes vecākais inspektors.
1935–40: docējis etnogrāfijas kursu Mākslas akadēmijā.
1940–44: docējis etnogrāfijas kursu Latvijas Universitātē.
Bijis viens no LCP locekļiem.
1944. gada oktobrī: nonācis Liepājā, kur piedalījies laivu organizēšanā braucieniem uz Zviedriju (segvārds Dakters, Dārznieks).
1945. gada 8. maijā: emigrējis uz Zviedriju.
1945–54: strādājis Valsts vēstures muzejā Stokholmā, vēlāk Valsts antikvāra iestādē Helgē salas pētniecības nodaļā Stokholmas tuvumā. Vadījis un piedalījies arheoloģiskajos izrajumos Vidus- un Dienvidzviedrijā, Gotlandē, Norvēģijā.
1949–79: bijis Nacionālā fonda Skandināvijā valdes priekšsēdis.
Profesionālā darbība
1936: kopā ar A. Dzērvīti rediģējis izdevumu "Latviešu tautas tērpi" (I-II, 1936).
Rakstus par arheoloģiju publicējis rakstu krājumos, žurnālos "Senatne un Māksla", "Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls" u.c.
1952: kopā ar citiem sastādījis rakstu krājumu "Norītis" (kopā ar M. Gopperu, A. Norīti; Stokholma) u.c.
GRĀMATAS
1937: "Senlatviešu pils" (atklāta arheologa pieredze populārzinātniskā izklāstā)
1948: "Latvijas 30 gadi" (kopā ar A. Eglīti) (Stokholma)
1966: "Karogi senajā Latvijā" (Stokholma)
Nodarbes
Izglītība
Latviešu Izglītības biedrības zēnu reālskola
Tērbatas iela 15/17, Rīga
1920–1932
Latvijas Universitāte
Rīga
1924–1927
Kaļiņingrada
Studējis vēsturi Karalauču universitātē (arī: Kēnigsbergas Universitāte).
Dalība organizācijās
Zviedrija
Zviedru arheologu biedrība.
Bonna
Baltijas pētniecības institūta Bonnā biedrs.
1934
Korporācija Philyronia goda filistrs.
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar 1930. gada 18. augusta lēmumu.
V šķira
1930
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par rakstu "Studien zur Vorromischen Eisenzeit Lettlands".
1932
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1935. gada 15. novembra lēmumu.
IV šķira
1935
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija par rakstu "Latviešu tautas tērpu aizvēsture".
1937
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija par rakstu "Kāds vidējā dzelzs laikmeta latviešu ornaments".
1938
Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "Senā Mežotne".
Zinātne
1940