PAR TAMĀRU ZĀLĪTIStudentu vidū Tamāras Zālītes personībai piemita zināms oreols: īsta angliete ar lēdijas manierēm, gudra, savās lekcijās neatzīmē iztrūkstošos studentus, dejojusi baletu (!). Kad Tamāra Zālīte sāka mūs iepazīstināt ar Šekspīru un 20. gadsimta literatūru, visas iepriekšminētās īpašības aizēnoja, viena – viņa lasīja ļoti interesantas lekcijas. Tās atšķirās no ikdienā dzirdamajām ar to, ka mēs bijām spiesti nevis dzirdēt, bet klausīties... un domāt. Tā bija diezgan neparasta parādība mūsu, studentu, dzīvē.
Lilita Kadaša. Veltījums skolotājai. Literatūra un Māksla, Nr. 7, 12.02.1988.
Daudzo publikāciju vidū (..) īpašu vietu ieņem divas tēmas: Viljama Šekspīra daiļrade un 20. gs. angļu literatūras problēmas. (..) Tamāru Zālīti kā personību raksturo principialitāte, neizsmeļama vitalitāte, dzīvīgums, mūžīga degsme. Viņa arvien ap sevi pulcējusi kuplu skaitu literātu, studentu un draugu, vienmēr izlīdzējusi kolēģiem gan ar padomu, gan ar nevienā Rīgas bibliotēkā neatrodamu grāmatu. Cieši sakari Tamārai Zālītei izveidojušies arī ar vairākām kaimiņu republikām – nolasīt lekcijas par mūsdienu angļu literatūru viņu aicina gan uz Tartu, gan Kauņu, tulkojumus piedāvā Tallinas un Viļņas izdevniecības. Andersone, Maija. Literatūrai veltīta dzīve. Karogs, Nr. 2, 1978.
"Tamāras Zālītes literatūrzinātnisko interešu centrā ir autora poētiskā pasaule, teksta analīzes un interpretācijas problēmas, ironijas, parodijas, tāpat citējumu un alūziju funkcionēšanas loma tekstā. Zālītes darbi rakstīti esejveida formā, literatūras problēmas tvertas kopsakarā ar filozofijas strāvojumiem un citu mākslu formām. Zālītes tulkojumiem raksturīga laba autores stila īpatnību izjūta un prasmīga atveide."Lilita Kadaša. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.