Pēteris Laizāns par Staņislavu Ladusānu un viņa nozīmi filozofijā"Ja latviešu akadēmisko katoļu filosofiju ir izveidojis
profesors Pēteris Strods, tad viņa skolnieka Staņislava Ladusāna pētījumi ir
ieguvuši starptautisku atzinību un vērtību. Viņa filosofiskais mantojums pieder
ne tikai starptautiskajai filosofiskajai domai (savas grāmatas viņš publicējis
galvenokārt portugāļu valodā), bet arī latviešu kultūrai. Viņš ir augstākās
latgaliešu kultūras balvas – bīskapa Jāzepa Rancāna fonda – laureāts (1987).
Arī citās valodās publicēto grāmatu moto, kur sniegti lielās filosofijas
klasiķu izteikumi, vienmēr tiek doti arī latviešu valodā. [..] Staņislavs
Ladusāns bija ne tikai pasaules kultūras pārstāvis, bet arī savas dzimtenes
patriots, viņš bija humānists un kultūras cilvēks, ikdienā optimists, sevišķi
labsirdīgs, izpalīdzīgs, iejūtīgs, vienmēr pilns ar jaunām idejām un iecerēm,
kuras centās arī realizēt, viņš bija apveltīts ar milzīgām darba spējām. Viņa
dzīve bija kalpošana filosofijai, patiesībai un kultūrai, jo "laimīga dzīve ir
prieks, kas izriet no patiesības" (Sv. Augustīns)."
Laizāns, Pēteris. Atvadu vārdi profesoram Dr. Staņislavam Ladusānam. Literatūra
un Māksla, 1993, Nr. 36, 8. lpp.
Eduards Upenieks par Staņislavu Ladusānu"Tēvs Ladusāns bija laikmeta veidotājs ne tā sekotājs, ne
veco ideju vērtētājs, bet jauno ideju radītājs. Viņš bija 20. gadsimteņa
latviešu lielākais kristīgais domātājs, filozofs, kas meklēja lietu patiesību.
[..] Kaut Tēvs Ladusāns ir jau mūžīgās dzīves sfairās, viņa idejas caur
neskaitāmām lekcijām studentiem, publikācijām presē un vairākām grāmatām būs kā
auglīga sēkla jaunā augsnē un nesīs augļus paaudžu paaudzēs. To bagātīgi viņš
sējis svešās zemēs, Dievs viņam ļāva to darīt arī savā dzimtenē, piepildot kā
pēdējo savas dzīves pienākumu."
Upenieks, Eduards. Ardievas labdarim. Latvija Amerikā,
1993, Nr. 37, 12. lpp.