Staņislavs Ladusāns

Audzis zemnieku Konstantīna un Agates ģimenē. Vecvecāki – Aloizs un Roze. Tēva brālis – Antons. Brāļi – Hieronīms un Jāzeps.
Agrārās reformas rezultātā Staņislava tēvs
ieguva 14 ha lielu jaunsaimniecību, kas tika atšķelta no Lozdovas
lielsaimniecības
1949: vecākus izsūta uz Sibīriju, kur abi mirst.

Ģimnāzijas gados darbojies skolēnu literārajā pulciņā, ģimnāzistu rakstu krājumā "Vita nostra" un Jāņa Trukupoļa krājumā "Olūts". Studējot Rīgas Romas katoļu teoloģijas augstskolā līdzdarbojies žurnālā "Katōļu Dzeive", taču raksti tur ievietoti bez paraksta. Studējot Romā iesūtījis dažādus rakstus žurnāliem "Zīdūnis" un "Straume".

Trimdā organizējis aptuveni 23 starptautiskās filozofu konferences, 4 starptautiskos filozofu kongresus – Meksikā, Ekvadorā, Argentīnā un Peru.

Portugāļu valodā sarakstījis un izdevis 8 grāmatas filozofijā, viņa raksti publicēti dažādos starptautiskos zinātniskos izdevumos. Daudz publicējies trimdas latviešu presē – "Dzimtenes Balss", "Montreālas Latviešu Biedrības Ziņotājs", "Latgolas Bolss", "Dzeive" u.c.

Viens no studentu korporācijas "Lacuania" darbības atjaunotājiem trimdā, kā arī korporācijas goda filistrs. Goda filistrs Latviešu Katoļu studentu apvienībā "Dzintars".

1933: iestājies jezuītu ordenī.
1938: iegūst 1. vietu Pontifikālās filozofijas akadēmijas rīkotajā starptautiskajā filozofu sacensībā par tēmu "De principi causalitatis origine et veritate" ("Cēlonības principa ģenēze un patiesība").
1941: iesvētīts par priesteri Romas Sv. Ignacija Lojolas baznīcā.
1967: Latviešu preses biedrības biedrs.
1970–1974: dibina Brazīlijas Katoļu filozofu biedrību, kļūst par tās pirmo prezidentu un vairākas reizes atkārtoti ievēlēts amatā.
1972–1974: dibina Dienvidamerikas Katoļu filozofu biedrību, vairākkārt tiek ievēlēts par tās priekšsēdētāju.
1974–1993: dibina un vada Sanpaulu Filozofiskās pētniecības institūtu (CONPEFIL).
1977–1993: Dienvidamerikas Latviešu apvienības (DALA) priekšsēdētājs.
1982: dibina Visamerikas Kristīgo filozofu apvienību, vairākkārt tiek ievēlēts par tās prezidentu.
1986: Redžiomontānas Universitātes goda doktorants filozofijā.
1986: J. Rancāna fonda laureāts (darbu kristīgās filozofijas laukā, kā arī par kristīgo kongresu rīkošanu un vadīšanu).
1987: Pontifikālās Sv. Akvīnas Toma zinātņu akadēmijas pilntiesīgais loceklis.
1988: Peru Universitātes (UNIFE) goda doktorants filozofijā.
1990: dibina Vienoto kristīgās filozofijas biedrību.
1992: Latvijas Zinātņu akadēmijas Ārzemju loceklis.

Pirmā publikācija
1934: pirmā publikācija ar parakstu – "Alkohola aizlīguma sekas" žurnāla "Katōļu Dzeive" 4, numurā.

Periodiskie izdevumi
1975: dibinājis un vadījis zinātnisko laikrakstu "Presença Filosófica" (latviski: "Filozofiskā Klātbūtne").
1977: dibinājis un vadījis zinātnisko periodisko izdevumu "Filosofar Cristiano" (latviski: "Kristīgā Filozofija")

Raksti un pētījumi filozofijā
1974: Humanismo pluridimensional (latviski: Daudzpusīgais humānisms).
1976: Rumos da filosofia atual no Brasil (Aktuālie filozofijas virzieni Brazīlijā).
1977: Pensamento parcial e total (latviski: Daļēja un pilnīga domāšana).
1982: Gnosiologia pluridimensional (latviski: Daudzpusīgā gnozeoloģija).
1982: Criatividade filosófico-cristã hoje (latviski: Kristīgi filozofiskā jaunrade šodien).
1984: Originalidade cristã da filosofia (latviski: Kristīgās filozofijas oriģinalitāte).
1986: Verdade e certeza (latviski: Patiesība un pārliecība).
1988: A análise social filosófico-cristã (latviski: Kristīgi filozofiskā sociālā analīze).
1990: Questões atuais de bioética (latviski: Bioētikas aktuālie jautājumi).
1994: Daudzpusīgā gnozeoloģija.
1996: Reliģijas filozofija.

Pēteris Laizāns par Staņislavu Ladusānu un viņa nozīmi filozofijā
"Ja latviešu akadēmisko katoļu filosofiju ir izveidojis
profesors Pēteris Strods, tad viņa skolnieka Staņislava Ladusāna pētījumi ir
ieguvuši starptautisku atzinību un vērtību. Viņa filosofiskais mantojums pieder
ne tikai starptautiskajai filosofiskajai domai (savas grāmatas viņš publicējis
galvenokārt portugāļu valodā), bet arī latviešu kultūrai. Viņš ir augstākās
latgaliešu kultūras balvas – bīskapa Jāzepa Rancāna fonda – laureāts (1987).
Arī citās valodās publicēto grāmatu moto, kur sniegti lielās filosofijas
klasiķu izteikumi, vienmēr tiek doti arī latviešu valodā. [..] Staņislavs
Ladusāns bija ne tikai pasaules kultūras pārstāvis, bet arī savas dzimtenes
patriots, viņš bija humānists un kultūras cilvēks, ikdienā optimists, sevišķi
labsirdīgs, izpalīdzīgs, iejūtīgs, vienmēr pilns ar jaunām idejām un iecerēm,
kuras centās arī realizēt, viņš bija apveltīts ar milzīgām darba spējām. Viņa
dzīve bija kalpošana filosofijai, patiesībai un kultūrai, jo "laimīga dzīve ir
prieks, kas izriet no patiesības" (Sv. Augustīns)."


Laizāns, Pēteris. Atvadu vārdi profesoram Dr. Staņislavam Ladusānam. Literatūra
un Māksla, 1993, Nr. 36, 8. lpp.


Eduards Upenieks par Staņislavu Ladusānu
"Tēvs Ladusāns bija laikmeta veidotājs ne tā sekotājs, ne
veco ideju vērtētājs, bet jauno ideju radītājs. Viņš bija 20. gadsimteņa
latviešu lielākais kristīgais domātājs, filozofs, kas meklēja lietu patiesību.
[..] Kaut Tēvs Ladusāns ir jau mūžīgās dzīves sfairās, viņa idejas caur
neskaitāmām lekcijām studentiem, publikācijām presē un vairākām grāmatām būs kā
auglīga sēkla jaunā augsnē un nesīs augļus paaudžu paaudzēs. To bagātīgi viņš
sējis svešās zemēs, Dievs viņam ļāva to darīt arī savā dzimtenē, piepildot kā
pēdējo savas dzīves pienākumu."


Upenieks, Eduards. Ardievas labdarim. Latvija Amerikā,
1993, Nr. 37, 12. lpp.

filozofs
garīdznieks
teologs

1912–1927
Zvirgzdenes pagasts
Sākotnēji dzīvoja Rudzeišos, vēlāk Lozdovā.

1927–1931
Ludza

1931–1933
Rīga

1933–1934
Staravieša (Starawieś)

1934–1936
Krakova

1936–1947
Roma

1947–1966
Jaunfriburga (Nova Friburgo)

1966–1983
Sanpaulu

1983–1993
Riodežaneiro

1922–1927
Zvirgzdenes 6-klašu pamatskola
Zviergzdine

1927–1931
Ludzas Valsts ģimnāzija
Ludza
Paralēli mācībām strādājis par matemātikas un latviešu valodas privātskolotāju, lai palīdzētu vecākiem nodrošināt brāļu izglītību.

1931–1933
Rīgas Garīgais seminārs
Rīga

1934–1936
Krakova
Studējis filozofiju Krakovas Jezuītu universitātes Filozofijas fakultātē.

1936–1938
Roma
Pabeidzis studijas Pontifikālajā Gregora universitātes Filozofijas fakultātē un ieguvis zinātniskā licenciāta grādu filozofijā.

1936–1938
Roma
Pabeidzis studijas Pontifikālajā Sv. Toma akadēmijā.

1938–1942
Roma
Pabeidzis teoloģijas studijas Pontifikālajā Gregora universitātē, ieguvis zinātniskā licenciāta grādu teoloģijā.

1943–1946
Roma
Pabeidzis filozofijas doktorantūras programmu Pontifikālajā Gregora universitātē. Aizstāvējis darbu "Prāta un jūtu sakarības meklējumi pirmajos Kanta un Akvīnas Toma darbos" un ieguvis doktora grādu filozofijā.

1946–1983
Jaunfriburga (Nova Friburgo)
Jaunfriburgas Jezuītu universitātē lasījis lekcijas filozofijā, filozofijas vēsturē, zinātniskā darba metodoloģijā, kā arī speckursus par Aristoteli, Akvīnas Tomu. Ieņēmis filozofijas profesora, universitātes vicerektora (1954–1973) un Filozofijas fakultātes dekāna amatu.1966. gadā universitāte un tās struktūrvienības pārceļas uz jaunām un plašākām ēkām Sanpaulu.

1983–1993
Riodežaneiro
Vadījis pētniecības darbus Riodežaneiro Katoļu pontifikālās universitātes Filozofijas fakultātē, lasījis lekcijas Pāvesta Pāvila II universitātes Filozofijas fakultātē.

1970
Studentu korporācija "Lacuania"
Korporācijas goda filistrs.

1992–1993
Rīgas Garīgais seminārs
Rīga
Lasījis lekcijas filozofijā.