VALDIS RŪMNIEKS PAR LATVIEŠU DZEJAS ANTOLOĢIJAS "PĻAVĀS KAILĀM KĀJĀM" TAPŠANU
"Roze Marija uz mūsu Dzejas dienām pirmo reizi atbrauca pirms trim gadiem. Un uzreiz iemīlējās Latvijā. Toreiz Beļģijā tikko bija iznākusi austriešu dzejas antoloģija. Un viņa apņēmīgi teica – tādu vajag arī latviešu dzejai! Kad viešņa aizbrauca mājās, sākās intensīva sarakste. Saņēmām Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Viesturs Vecgrāvis ķērās pie dzejoļu atlases, tulkotāja Inta Geile-Sīpolniece gatavoja parindeņus. Un antoloģija ir tapusi! Latviešu dzeja Beļģijā – man liekas, tas ir kaut kas nebijis."
Rozeniece, Aina. Raidot un uzņemot vārda enerģiju. Latvijas Vēstnesis, nr. 133, 18.09.2002.
ROZE MARIJA FRANSUĀ PAR SAISTĪBU AR LATVIJU"Vispirms iemīlēju latviešu valodu, pēc tam Latvijas dabu, ainavu. Par to visu es stāstu grāmatā “Kurzemes princis”, ko jūsu brīnišķīgā dzejniece un atdzejotāja Dagnija Dreika apņēmusies pārtulkot latviski. Kādā žanrā tā rakstīta? — Kritiķi saka, ka tas esot dzejnieces romāns. Es dzīvoju Ardenā, kādus divdesmit kilometrus no Ljēžas, un esmu Ljēžas universitātes profesore, vadu seminārus tulkošanā no vācu uz franču valodu. Piedaloties Sokrata programmā, mēs sadarbojamies ar Latvijas Universitāti, un es te ierodos kā vieslektore atdzejošanas specialitātē. Tā iznāk, ka man Latvijā ir vismaz trīs lomas: es te esmu dzejniece kopā ar latviešu dzejniekiem, profesore studentu priekšā un skolniece, kas cītīgi mācās latviešu valodu. Šodien ar publisko dzejas lasīšanu mazliet iemēģinājos aktrises lomā, bet 18.septembrī man Žurnālistu namā Vecrīgā paredzēts īsts dzejas teātris kopā ar mūziku. Pati es pārāk labi nedziedu un nevienu instrumentu nespēlēju. Mana mūzika ir valodas mūzika."
Rozeniece, Aina. Raidot un uzņemot vārda enerģiju. Latvijas Vēstnesis, nr. 133, 18.09.2002.