Roze Marija Fransuā
Roze Marija Fransuā (1939) – Beļģijas franču kopienas dzejniece, filoloģe, tulkotāja, atdzejotāja. Studējusi ģermānistiku, pasniegusi vācu valodu un veidojusi tulkošanas darbnīcas. Darbojusies kā pasniedzēja Ljēžas Universitātē, Lundas Universitātē un Latvijas Universitātē. Vairāku Beļģijā, Francijā, Kvebekā, Latvijā, Vācijā, Austrijā, Lielbritānijā, Rumānijā, Bulgārijā un citās valstīs izdotu grāmatu autore un līdzautore. Franču valodā tulkojusi latviešu autoru darbus, tostarp pirmo bilingvālo latviešu-franču dzejas antoloģiju "Pļavās kailām kājām" (Pieds nus dans l’herbe, 2002). Latvijas Universitātes goda biedre.
Dzimšanas laiks/vieta
31.10.1939
Beļģija
Profesionālā darbība
LATVIEŠU AUTORU DARBU TULKOJUMI
Franču valodā
2002: dzejas antoloģija "Pļavās kailām kājām" (Pieds nus dans l'herbe)
2004: dzejas kopa "Trīspadsmit mūsdienu latviešu dzejnieki" (Treize poètes lettons d'aujourd'hui)
2007: Andreja Eglīša "Dievs, tava zeme deg!" (Mon Dieu, ta terre brule; kopā ar Astru Skrābani)
2008: Dagnijas Dreikas "Atainojumi" (Miroitements)
2008: Gundara Ignata "Pēdējais lietus" (La dernière pluie; kopā ar Astru Skrābani)
2008: Liānas Langas dzeja (De l'essence des droits; ; kopā ar Astru Skrābani)
2008: Jāņa Akuratera "Kalpa zēna vasara" (kopā ar Astru Skrābani)
2009: Māras Zālītes dzeja (Le vent cherche son repaire; kopā ar Astru Skrābani)
2011: Māras Zālītes "Viss reizē zied" (Et soudain tout fleurit; kopā ar Astru Skrābani)
Citātu galerija
VALDIS RŪMNIEKS PAR LATVIEŠU DZEJAS ANTOLOĢIJAS "PĻAVĀS KAILĀM KĀJĀM" TAPŠANU
"Roze Marija uz mūsu Dzejas dienām pirmo reizi atbrauca pirms trim gadiem. Un uzreiz iemīlējās Latvijā. Toreiz Beļģijā tikko bija iznākusi austriešu dzejas antoloģija. Un viņa apņēmīgi teica – tādu vajag arī latviešu dzejai! Kad viešņa aizbrauca mājās, sākās intensīva sarakste. Saņēmām Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Viesturs Vecgrāvis ķērās pie dzejoļu atlases, tulkotāja Inta Geile-Sīpolniece gatavoja parindeņus. Un antoloģija ir tapusi! Latviešu dzeja Beļģijā – man liekas, tas ir kaut kas nebijis."
Rozeniece, Aina. Raidot un uzņemot vārda enerģiju. Latvijas Vēstnesis, nr. 133, 18.09.2002.
ROZE MARIJA FRANSUĀ PAR SAISTĪBU AR LATVIJU"Vispirms iemīlēju latviešu valodu, pēc tam Latvijas dabu, ainavu. Par to visu es stāstu grāmatā “Kurzemes princis”, ko jūsu brīnišķīgā dzejniece un atdzejotāja Dagnija Dreika apņēmusies pārtulkot latviski. Kādā žanrā tā rakstīta? — Kritiķi saka, ka tas esot dzejnieces romāns. Es dzīvoju Ardenā, kādus divdesmit kilometrus no Ljēžas, un esmu Ljēžas universitātes profesore, vadu seminārus tulkošanā no vācu uz franču valodu. Piedaloties Sokrata programmā, mēs sadarbojamies ar Latvijas Universitāti, un es te ierodos kā vieslektore atdzejošanas specialitātē. Tā iznāk, ka man Latvijā ir vismaz trīs lomas: es te esmu dzejniece kopā ar latviešu dzejniekiem, profesore studentu priekšā un skolniece, kas cītīgi mācās latviešu valodu. Šodien ar publisko dzejas lasīšanu mazliet iemēģinājos aktrises lomā, bet 18.septembrī man Žurnālistu namā Vecrīgā paredzēts īsts dzejas teātris kopā ar mūziku. Pati es pārāk labi nedziedu un nevienu instrumentu nespēlēju. Mana mūzika ir valodas mūzika."
Rozeniece, Aina. Raidot un uzņemot vārda enerģiju. Latvijas Vēstnesis, nr. 133, 18.09.2002.
Papildu vārdi
Rose-Marie François
Darbavieta
Ljēža
Pasniedzēja Ljēžas Universitātē.
Lundas Universitāte
Lunda
Pasniedzēja.
Latvijas Universitāte
Rīga
Pasniedzēja.
Dalība organizācijās
2003
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Goda biedre.