Rita Luginska

27.06.1933 – 02.10.2005

Rita Luginska (1933–2005) – rakstniece, tulkotāja. Stāstu krājumu "Neej man garām" (1969), "Menuets un cūkpupas" (1979), humora un satīras grāmatas "Šodien galdā gabaliņi iz dzīves ironijas mērcē" (1970), ceļojuma iespaidu apraksta "Polonēze pa Poliju" (1973) autore. Tulkojusi poļu literatūru latviešu valodā. Viena no "Poļu–latviešu vārdnīcas" (1970) sastādītājām. Rakstījusi Polijas periodiskajos izdevumos par latviešu literatūru.

Author (17)

Translator (2)

Compiler (2)

Author of the comment (1)

Person of reception (7)

Birth time/place

27.06.1933
Daugavpils

Place/time of death

02.10.2005

Personal information

Mācījusies Tukuma pamatskolā.
1952: beigusi Rīgas 5. vidusskolu.
1957: beigusi LVU Bioloģijas fakultāti.
Strādājusi ZA Organiskās sintēzes institūtā, Latvijas radio.
1975: par latviešu literatūras popularizēšanu Polijā un poļu literatūras tulkošanu latviski saņēmusi Polijas Nopelniem bagātās kultūras darbinieces goda nosaukumu.

Professional activity

1958: pirmā publikācija – skice "Guntiņas iepazīšanās ar pavasari" žurnālā "Padomju Latvijas Sieviete" (5. nr.) ar parakstu R. Kreice-Sargova.
1970: viena no "Poļu-latviešu vārdnīcas" sastādītājām.
Rakstījusi Polijas periodiskajos izdevumos par latviešu literatūru. Periodikā publicējusi aprakstus, recenzijas, problēmrakstus. Tulkojusi lugas Latvijas teātriem.

1971: latviskojusi poļu dzeju antoloģijā "Kamēr mēs vēl dzīvi". Tulkojumi publicēti arī izdevumos "Pasaules bērni" un "Divpadsmit mēneši".

STĀSTI

1969: "Neej man garām" (Rīga: Liesma)
1979: "Menuets un cūkpupas" (Rīga: Liesma)

HUMORS UN SATĪRA

1970: "Šodien galdā gabaliņi iz dzīves ironijas mērcē" (ar pseidonīmu Eulālija Dorika) (Rīga: Liesma)

CEĻOJUMU APRAKSTS

1973: "Polonēze pa Poliju" (Rīga: Liesma)

DZEJA, ESEJAS

2004: "Vēl ziedēs" (Sol Vita)

TULKOJUMI

1960: Edmunds Ņizjurskis "Grāmata par resgaļiem" (Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība)
1961: Semjons Garins "Par drosmīgiem ļaudīm un dzelzs kalnu" (Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība)
1961: Ādams Bagdajs "0:1 pirmajā puslaikā" (Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība)
1962: Arkādijs Strugackis "Ugunīgo mākoņu valstība" (Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība)
1963: Boļeslavs Pruss "Lelle" (Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība)
1964: Jans Bžehva "Pana Klekša piedzīvojumi" (Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība)
1967: Hanna Ožogovska "Puisītis Ačgārnītis jeb no neveiksmīgā Jaceka dienasgrāmatas" (Rīga: Liesma)
1967: Jaroslavs Ivaškevičs "Meitene un baloži" (stāstu izlase) (Rīga: Liesma)
1972: Janušs Pšimanovskis "Četri tankisti un suns" (Rīga: Liesma)
1975: Ludviks Ježijs Kerns "Ferdinands Lieliskais" (Rīga: Liesma)
1977: Edmunds Ņizjurskis "Mareka Vasarraibumiņa neticamās dēkas" (Rīga: Liesma)
1978: "Saulgrieze" (poļu noveļu izlase) (Rīga: Liesma)
1980: Česlavs Jančarskis "Lācīša Ļekausīša burvju ripa" (Rīga: Liesma)
1981: Elīza Ožeškova "Pēdējā mīlestība" (Rīga: Liesma)
1985: Marija Kovnacka "Viņpus dzīvžoga" (Rīga: Liesma)
1989: Ježijs Glovackis "Valdnieces Nofretetes testaments" (Rīga: Liesma)
1989: Ādams Bagdajs "Ūsainītis" (Rīga: Liesma)
1989: Staņislavs Lems "Pasaules gals pulksten astoņos vakarā" (Rīga: Liesma)

Quotes

PAR STĀSTU KRĀJUMU "NEEJ MAN GARĀM" (1969)

"Ritas Luginskas prozai iezīmīga liriski intīma vēstījuma maniere ar noslieci uz pārdomām, pašanalīzi, apceri. Stāstu varoņi netiek rādīti plašās sabiedriskās sakarībās, taču tie nav arī no dzīves atrauti īpatņi, kas gremdējas sevī, lai nodotos pseidodziļdomīgām savu "smalko jušanu" analīzēm. (..) liela loma psiholoģiski patiesai detaļai, niansēm. Lietotas ar mēru, tās palīdz izgaismot varoņu iekšējo pasauli, atklāt viņu domu gaitu."

Antons Broks. Vēlēšanās teikt patiesību. Karogs, Nr. 10, 1.10.1969.

"Rita Luginska parāda sevi kā vērīgu psiholoģi, kas prot ieskatīties mūsu prozā samērā maz cilātās problēmās (cilvēka vecums, vientulība, nāve) un šo problēmu izpausmē konkrētu cilvēku raksturā. (..) Vērīgi ielūkoties cilvēka dvēselē – tādu uzdevumu sev izvirzījusi Rita Luginska savos pirmajos stāstos. Tas akcentēts gan grāmatas nosaukumā, gan arī par moto liktajā Albēra Kamī aforismā par nemitīgajām slāpēm pēc cilvēku iejūtības. Prozaiķe šo uzdevumu veikusi lielā mērā. Viņas stāsti saista ar iedziļināšanos mūsdienu cilvēka iekšējā pasaulē, psiholoģijā, apslēptajos konfliktos. Cilvēki, par kuriem stāsta Rita Luginska, un veids, kā viņa to dara, ir ticami, pārliecinoši. No šāgada debitantiem prozalķtem viņa, liekas, ir autore ar visspilgtāko talantu."

Jānis Čākurs. Pieci Ritas Luginskas stāsti. Literatūra un Māksla, Nr. 40, 04.10.1969.

PAR STĀSTU KRĀJUMU "MENUETS UN CŪKUPUPAS" (1979)

"R. Luginska ir laba stāstītāja, jēdzieni ņirbēt ņirb viņas vēstījumā, vietām ar filozofisku ievirzi, vietām rotaļīgi viegli un ironiski. Nereti vēstījums ir bez sižeta virzības un organizētības, bet tas netraucē pateikt iecerēto. Autore devīgi glezno tēlojamo vidi, brīžiem dialogs ieilgst, nenesot vēlamo attīstību domai un darbībai (..) Rita Luginska aizstāv mūsdienu sievieti, liek aizdomāties par to, kā atvieglināt sievietes dzīvi mūsu sabiedrībā. Protams ar aizdomāšanos nekas vēl nav panākts, tomēr turpmākā rīcība sākas ar uzmanības pievēršanu noteiktai problēmai. Autore stāstu nobeidz pārāk maigi, tas mazina jautājuma sociālo skanējumu, tomēr stāsta objektīvais materiāls runā savu valodu."

Atis Skalbergs. Rakstnieka misiju apzinoties. Karogs, Nr. 9, 01.09.1981.

PAR RITU LUGINSKU

"Kā redzam, tad auglīgākie bijuši septiņdesmitie gadi, īsteni – to pirmā puse. Pēdējā laikā daudz uzmanības un spēka paņem "sirds klātesamības" pienākumi pret tuvu cilvēku sakarā ar viņa slimību. Ir rakstnieki, kuri uzskata, ka viņa pirmais un augstākais pienākums ir kalpot literatūrai, nerēķinoties ne ar ko. Jubilāre tā neuzskata. Katrs brīvi izlemj pats, kā viņš šādos apstākļos rīkojas."

Jezups Laganovskis. Laiks iepazīties tuvāk. Karogs, Nr. 6, 01.06.1983.