Rihards Rudzītis

Dzimis zemnieku Jēkaba Rudzīša un Katrīnas (arī Katrīnes), dzimušas Amakaras, ģimenē kā trešais bērns. Vectēvs Pēteris bija pārnācis no Salas pagasta Lielupes ielokā.1926. gada novembrī apprecējies ar tobrīd Liepājas, vēlāk Nacionālā teātra aktrisei Ellu Rudzīti. Ģimenē trīs meitas.

DzejaPirmā publikācija
1916: dzejolis "Mūžīgā jaunība" laikrakstā "Jaunais Vārds" (27.11.)Dzejoļu krājumi
1922: "Cilvēka dziesmas"
1933: "Daiļajai dvēselei"Dzejas izlase
1995: "Sirds, steidzies pret rītu" (pamatā iepriekš nepublicētie krājumi "Uguns spārni" (1942) un "Likteņa kalnā" (1949–1950))Esejistika un rakstiEsejas
1923: eseja par Rabindranatu Tagori "Saules kultūra"
1935: eseju krājums "Atzinēji un cīnītāji"
1936: eseja "Daiļuma apziņa pestīs"Ceļojumu apraksti
1929: "Svētceļotāja piezīmes"Citi darbi
1935: "Nikolajs Rērihs: kultūras ceļvedis"
1959: "Kosmiskās stīgas Nikolaja Rēriha daiļradē" (manuskriptā)
1994: "Svētā Grāla brālība"
2009: "Uguns Mācība: ievads dzīvajā ētikā"
2010: dienasgrāmata "Dvēseles dziesmas"Vairāku simtu rakstu un recenziju autors. Daudz rakstījis esejas par rakstniekiem un māksliniekiem.Esejā "Saules kultūra" (1923) analizēta Rabindranata Tagores daiļrade indiešu filozofijas kontekstā un konfrontācijā ar Eiropas kultūru. Eseju krājumā "Atzinēji un cīnītāji" uzsvērta humānisma nozīme mākslinieka personības veidošanā; grāmatas "Nikolajs Rērihs, kultūras ceļvedis" (abi 1935, atkārtots izdevums 1998) galvenā ir ideja par kultūras spēku sabiedrības pārveidošanā un jaunas nākotnes valsts radīšanā. Esejā "Daiļuma apziņa pestīs" (1936) akcentēta estētiskās un ētiskās kategorijas ciešā vienotība.Rokrakstos atstājis daudz rakstu par ētikas jautājumiem, par Nikolaja Rēriha Miera paktu.No 1935. gada līdz mūža beigām strādājis pie sava mūža darba "Svētā Grāla brālība", kas izdots 1994. gadā.SastādītājsMīlestības dzejas antoloģijas
1925: "Svētnīcā"
1932: "Grāmata par māti"
1935: "Gara daile"
1938: "Mīlestības svētījums"Cittautu autoru darbu tulkojumi un atdzejojumi1918: pirmie 12 tulkotie R. Tagores dzejoļi no "Dārznieka" publicēti Tērbatas Universitātes studentu žurnāla "Jaunatne" 1918. gada 1. numurā1927: sengrieķu dzejas izlase "Bišu melodijas"
1927–1939: R. Tagores "Raksti" (1–9, kopā ar K. Egli; tulkojis R. Tagores dzeju, drāmas, filozofiju, uzrakstījis pirmajam sējumam plašāku viņa filozofijas apskatu "Tagores garīgā seja")Atdzejojis Volta Vitmena, ķīniešu dzeju, Sādi, Dž. Rumi, Vivekanandas, Multatuli darbus. Rediģējis Nikolaja Rēriha "Dzīvās Ētikas" grāmatas latvisko tulkojumu.Pēc atgriešanās no izsūtījuma Latvijā 1954. gadā iztiku pelnījis ar tulkojumiem. PSRS okupācijas laikā Riharda Rudzīša darbi bija aizliegti un glabājās specfondos.

Par Riharda Rudzīša bērnību"Smilšainā jūrmalas zeme prasa lielu darbu, zēns agri jau palīdz vecākiem, bet arī uzaug visciešākā saskarē ar dabu. Jūra, mežs, upe gadalaiku maiņā nenoliedzami ietekmē viņa domu un jūtu pasauli, bagātina to, liek ielūkoties sevī un dabas koplikumos."
Rudzīte, Gunta. Sirds, steidzies pret rītu! Karogs, Nr. 2, 1988Par Rihardu Rudzīti"Viņu cienīja Rainis un Aspazija, kā dēlu mīlēja Anna Brigadere, viņa skolotājs dzejā ir Jānis Poruks, teoloģijā – Kārlis Kundziņš, folklorai pietuvina Ludis Bērziņš."
Kosteņecka, Marina. Tiem, kas patiesi meklē dzīves jēgu jeb Svētā Grāla Brālība. Tvnet.lv, 26.07.2005.

"[..] Viņš iemīl Poruku un Raini, Aspaziju, K. Skalbi, F. Bārdu. Liels atklājums tēvam ir latviešu tautasdziesmu bagātības. Ģimnāzijā apgūtās krievu, vācu, franču, latīņu valodas viņš vēlāk papildina ar sev tuvo grieķu, arī angļu un sanskritu, lai tuvotos austrumu domai. Valodas dod iespēju pieslēgties pasaules kultūras artērijai."
Rudzīte, Gunta. Sirds, steidzies pret rītu! Karogs. Nr. 2, 1988.

"R. Rudzītis mākslinieka personībai izvirza augstas ētiskas prasības. Būt māksliniekam viņa izpratnē nozīmē vispirms būt garīgi daiļam cilvēkam, jo tikai morāli tīrs un garīgi liels cilvēks var radīt lielu mākslu. Literatūras pienākums ir aizstāvēt un sargāt cildenos un svētos ideālus. R. Rudzītis nepieņēma literārus darbus, kuri uzskatāmi nepauda ētiskas normas, bet kuri tapuši, dzīves negāciju un nepilnību rosināti. Tādēļ divdesmito gadu beigās R. Rudzītis asi diskutēja ar jaunajiem dzejniekiem (Aleksandru Čaku), viņš oponēja arī sociāli kritiskajam virzienam (Kārlim Zariņam, Lūcijai Zamaičai)."
Kalniņa, Ieva. Dzeja. Hausmanis, Viktors et. al. Latviešu literatūras vēsture. 2. sējums. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 233., 234. lpp.Par Riharda Rudzīša dzeju"R. Rudzīša dzejai raksturīgs patoss, ekstātiskums, pat eksaltācija pārdzīvojumā, metaforisku gleznu blīvējumi dara viņa izteiksmi sarežģītu un grūti uztveramu. R. Rudzītis ir arī daiļuma alcējs, īpaši otrajā dzejoļu krājumā "Daiļajai dvēselei" (1933. g., 2. izd. – 1935. g.). Daiļais viņa izpratnē ir labais, cildenais, ētiski skaistais. Daiļo, cilvēcisko R. Rudzītis pielūdz sievietē, mātē."
Kalniņa, Ieva. Dzeja. Hausmanis, Viktors et. al. Latviešu literatūras vēsture. 2. sējums. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 235. lpp.

Melluži
Uzaudzis Jūrmalā.

1915–1918
Tartu
Pirmā pasaules kara laikā pārcēlās uz dzīvi Tērbatā (Tartu).

1918
Latvija
No Tartu kopā ar citiem bēgļiem atgriezās Latvijā.

1945–1947
Grundzāles pagasts
Pēc Otrā pasaules kara vasarās uzturējās Grundzāles pagastā lauku mājās, kur 1947. gadā uzrakstīja poētisku apcerējumu "Mūži".

–1916
Dubultu ģimnāzija
Jūrmala
Beidzis Dubultu ģimnāziju, kura Pirmajā pasaules karā evakuēta uz Tartu.

Mellužu pamatskola
Jūrmala
Beidzis Mellužu pamatskolu.

1916–1918
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Klasiskās filoloģijas studijas.

1920–1931
University of Latvia
Rīga
Studējis filozofiju Filoloģijas un filozofijas fakultātē.

1919
Rīga
Bermontiādes laikā strādāja avīzē "Latvju kareivis" (kopā ar Jāni Sudrabkalnu un Pēteri Ērmani).

1920–1948
Latvijas Valsts bibliotēka
Rīga
Bibliotekārs.

1919
Latvian Army
Latvija
1919. gada rudenī iesaukts, dienēja Latvijas armijā.

1920–1929
20. gadsimta 20. gados apceļoja Latviju. 1922. un 1924. gada vasarās pirmoreiz apmeklējis Lietuvu.Kā T. Reitera kora koncertturnejas korespondents apceļojis arī citas Eiropas valstis.Kopā ar sievu apmeklējis Čehijas un Polijas puses Tatru kalnus, Ziemeļitālijas Alpus, kā arī Itālijas mākslas pilsētas Venēciju, Milānu, Florenci.

1930
Latvijas Rēriha biedrība
Rīga
Biedrs no 1930. gada.

1934–1940
Latvijas Rēriha biedrība
Rīga
Biedrības vadītājs (neoficiāli no 1934. gada, oficiāli no 1936. gada).

1948–1954
Krievija
1948. gadā izsūtīts uz Komi APSR soda nometnēm Intu, Abezu. Reabilitēts 1954. gadā, atgriezies Rīgā.

1948
Rīga
Apcietināts un notiesāts kā bijušās Latvijas Rēriha biedrības priekšsēdētājs un loceklis.

1960
Rīgas Pirmie Meža kapi