Par Raita Birkmaņa personību "Savdabīga un interesanta literāra personība, kas trimdas literārajā pasaulē manuprāt netika pienācīgi novērtēta. Nav atstāts pat dzejoļu krājums, lai gan darbu ir daudz, un to vidū atrodam rindu labas gaumes dzejoļu. Vairākkārt gadījās būt Raita Birkmaņa mājā. Tik lielu dažādību svešvalodās netiku redzējis nevienā latviešu literāta bibliotēkā. Tur atradās iespējamā latviešu lirika, vāciski Gēte un Nīcše, latīniski Seneka, franciski Marsels Prusts, Verharns, angliski Šekspīrs un Bairons, ducis grāmatu italiski un Zālamana Augstā gudrības grāmata — senebreju valodā. Vecās valodas Raitu saistīja. Viņš meklēja atziņas latīņu, grieķu un senebreju literatūrā. Visvairāk nelaiķi, šķiet, fascinēja Zālamana Augstā gudrības grāmata. Sabiedrībā Raitu Birkmani sastapām reti; ja, tad kādā teātra izrādē vai literārāsarīkojumā. Darba stundas nervu slimnīcā neatļāva tikties ar domu biedriem un draugiem. Atmiņā palicis rūpīgi izstrādātais Puškinam veltītais referāts. Vēlējums būtu, lai draugi un Latviešu preses biedrība sakārtotu Raita Birkmaņa dzejoļu krājumu, atstājot kā mantojumu latviešu rakstniecībai."
Klauverts, Spodris. Dzejnieka aiziešana. Londonas Avīze, Nr.1479 (06.06.1975)
Par dzejas krājumu "Atlikulikām" (LPB Austrālijas kopas izdevums, 1988)"... bija Sidnejas literātu saimē pazīstams ar saviem savdabīgiem dzejoļiem, ko viņš Austrālijas rakstnieku dienās un citos literāros saietos skandināja, dimdināja, rībināja vareni spēcīgā, brāzmaini nepacietīgā, bet patīkami tembrētā balsī. Skandināja ar uzsvērtu patosu un dramatiskā pārdzīvojuma spēku. Kā vētrainā naktī egļu mežā pāri klausītāju galvām šalca un šņāca neparastu vārdu virkne neierastās skaņas iegrožota. [..] Mapi ar Birkmaņa dzejoļiem Sidnejas Latviešu teātra literārās sekcijas vadītājs Spodris Klauverts savā laikā nodeva Latviešu preses biedrības Austrālijas apgādam ar novēlējumu un ieteikumu dzejoļus kādreiz izdot. Bet izdošana ieilga un tikai šogad neliela Birkmaņa dzejoļu izlase parādījusies atklātībā. Šķirstot šo mazo grāmatiņu — 88 lapaspuses — ļoti grūti samierināties ar domu, ka šī dzeja tagad kļuvusi tik klusa un rātna, iespiesta parastiem burtiem uz baltām papīra lapām. Vārdu un skaņu šalkoņa aprimusi. Dzirdes dzeja kļuvusi par redzes dzeju un dzirdes gleznas pārtapušas par redzes gleznām, par metaforām, salīdzinājumiem. Dzirdei gan vēl kalpo daudzas aliterācijas un asonances. [..] Birkmaņa dzeja ir intelektuāla, vairāk tēmēta uz prātu, nekā uz jūtām. Dzejnieks bija valodnieks un filozofs, viņa dzeja pauž viņa intereses. [..] Birkmaņa dzeja tad nu atspoguļo erudīciju un plašas garīgas intereses. [..] Birkmaņa dzejoļu temati tomēr visvairāk saistās ar viņa īpatnējo pasaules uzskatu, viņa it kā filozofisko pieeju dzīvei. [..] Birkmanis pirmām kārtām ir neparastu skaņu un dzirdes efektu dzejnieks. Viņš aizraujas ar latviešu valodas skaņām, ļaudams tām plūst īpatnējos un reti dzirdētos skaņu savirknējumos, jūsmodams par vienādu skaņu, aliterāciju, plūdumu un par dobjo patskaņu spēku. [..] Birkmanis bija spilgts un ļoti savdabīgs dzejnieks."
Bērziņa-Felsberga, Lūcija. Brāzmainā dzeja. Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", Nr.106 (05.12.1988)