Pēteris Sarķis
13.05.1862 – 24.06.1895
Pēteris SARĶIS (1862 - 1895) ir latviešu rakstnieks. Sarķis ir beidzis Kārzdabas pareizticīgo draudzes skolu, pēc tam studējis (1879-1884) Baltijas skolotāju seminārā Rīgā. No 1884. gada 10 gadus Sarķis strādāja par skolotāju Kusas pareizticīgo draudzes skolā un rosīgi darbojās sabiedriskos pasākumos, nodibināja pretalkohola biedrību, vadīja kori un teātri.
Pirmā publikācija - dzejolis "Laika straume" iespiesta laikrakstā "Tēvija" (1885.9.I) . Sarķis pievērsās fabulu rakstīšanai un sekmēja šā žanra attīstību latviešu literatūrā (fabulu krājums "Pasaciņas", 1888). Nedaudzos stāstos Sarķis ir attēlojis dažādas sadzīves ainas. Lugās risinājis sociālās problēmas, uzsvēris sabiedrisko apstākļu noteicošo lomu cilvēku likteņos. Nozīmīgs darbs ir komēdija "Tēva asaras" (1890). Lugas izdevuma priekšvārdā autors ir norādījis, ka literārā darbā formas likumības nosaka izvēlētais dzīves materiāls, bet ne teorijā izveidoti likumi. Sarakstījis lugas "Rīta blāzma" (teātrī 1894) un "Ugunsgrēks" (teātrī 1896). Sarķa kritiskajos apcerējumos "Pesimisms latviešu rakstniecībā" ("Dienas Lapa" 1891) un "Par ko dzied mūsu dzejnieki?" ("Dienas Lapa" 1891 - par J. Frīdenbergu, turpat 1892 - par J. Janševski) uzsvērta sociālo apstākļu diktēto likumību izpratnes nepieciešamība, lai rakstnieks varētu patiesi attēlot dzīvi. 1894. gada janvārī Sarķis sāka darbu Ropažu mazgadīgo noziedznieku skolā, bet drīz saslima ar tuberkulozi un mira.
Elza Knope