PAR P. BAŠKO PERSONĪBU
"Ar savu lietpratību un iejūtību viņš iemantoja nedalītu cieņu ne vien starp tiem cilvēkiem, ar kuriem saskārās tiešos pienākumus pildot, bet arī plašās sabiedrības aprindās, tālab 1940. gada vēsturisko pārvērtību vasarā tika ievēlēts par Tautas Saeimas deputātu.
Tā no agras jaunības līdz mūža galam Pēteris Baško bija kopā ar savu tautu, darīja to darbu, kas attiecīgajā brīdī un vietā bija visvairāk vajadzīgs."
Pabērzs, Juris. No Raiņa "Jaunu dienu zemes"… Karogs, 01.01.1981.
P. BAŠKO KĀ ŽURNĀLA "REITS" REDAKTORS
"Baško ir kluss darba rūķis, mierīgāks un pamatīgāks par straujo, temperamentīgo Opincānu, laikam tāpēc neoficiāli "Reita" redaktora krēsls un atbildība tika uzticēta viņam. Kā zinām, Pēteris Baško nodzīvoja garu, grūtu, bet bagātu mūžu, tāpēc ir pelnījis lielāku mūsu literatūras vēstures, arī pedagoģijas vēstures pētnieku uzmanību."
Rancāne, Anna. Latgales studentu žurnāls. Literatūra un Māksla, 25.03.1988.
FRAGMENTS NO P. BAŠKO PUBLIKĀCIJAS "E. VEIDENBAUMA NACIONĀLISMS"
"Pordzeivojamā laikmetā, kad veselīgais nacionālisms sok palikt ļūti vīnpusigs un izvēržas par šovinismu, kad daži sovā nacionālā vīnpusībā tik toli aizraunas, ka pat gotovi nacionālisma vordā izdarīt vysnajedzīgokas varmūcības un ar varu cylvāka īpūtet nu poša napareizi izprostū nacionalū apziņu, kotram ir ļūti nūdarīgs un īteicams sovus skotus grīzt uz pagotni un tur, it īpaši pi nalaikā myrušo ļūti apdovynoto, varbyut pat genialo latvīšu dzejnīka — filozofa E. Veidenbauma meklēt nacionalos problemas atrisynošonu."
Ondžu Pīteris. E. Veidenbauma nacionālisms. Reits, 01.03.1924.