Aizsargu Nopelnu krusts

1927 – 1939

Aizsargu Nopelnu krusts bija Latvijas aizsargu organizācijas augstākā goda zīme no 1927. līdz 1940. gadam. To piešķīra par varonību, vai izcilu darbību aizsargu organizēšanā un apmācībā.

Goda zīme "Aizsargu Nopelnu krusts" tika nodibināta 1927. gadā. Mērķis bija godināt tos cilvēkus, kas veikuši pašaizliedzīgu darbu valsts iekšējā miera un kārtības uzturēšanā. Goda zīmi piešķiršanu izlēma aizsargu valde, kura sastāvēja no aizsargu priekšnieka un pa vienam vēlētam aizsargu priekšstāvim no Latvijas novadiem. Piešķiršanu bija jāakceptē Iekšlietu ministram. Ar Aizsargu Nopelnu krustu varēja apbalvot arī valsts amatpersonas, karavīrus un ārzemniekus.

Goda zīme bija: balts, emaljēts krusts ar zelta malām, kurš bija uz ozollapu vainaga fona. Vidū rombs ar sarkanu fonu, kurā roka, kas satvērusi zobenu. Lenta sarkan—balt—zelta krāsās. Goda zīme bija jānēsā svētkos un svinīgos pasākumos. Izskata autors bija mākslinieks Kasparons.

Reizē ar šo goda zīmi tika nodibināta arī Aizsargu medaļa Par uzcītību.

Tika pasniegts līdz 1939. gada 20. martam.