Pauls Vīksne
18.01.1894 – 15.02.1938
Pauls Vīksne (1894–1938) – žurnālists, literatūrkritiķis. Laikraksta "Jaunatnes Cīņa" (1918-19), Rietumtautu komunistiskās universitātes latviešu studentu žurnāla "Sākums" (1919-20) un žurnāla "Celtne" (1929-37) redaktors. Rakstos latviešu komunistiskajā presē teoretizēja par proletārisko kultūru kā marksisma-ļeņinisma sastāvdaļu, par sociālistisko reālismu, absolutizēja literatūras socioloģisko nozīmi, kategoriski iestājās par literatūras pakļaušanu KP ideoloģijai. Šķiriskuma vārdā prasīja pilnīgu norobežošanos no latviešu nacionālās kultūras idejiskajām un estētiskajām vērtībām, kritizēja 20.-30. gadu neatkarīgās Latvijas literatūru kā fašistisku un kontrrevolucionāru, noniecināja J. Akuratera, A. Čaka, H. Eldgasta, K. Skalbes, A. Upīša, E. Virzas, t.s. pozitīvistu u.c. rakstnieku daiļradi. Sarakstīja grāmatu "Sudrabu Edžus dzīve un darbs" (1935), periodikā publicēja rakstus par A. Arāju-Bērci, E. Efertu-Kluso, R. Eidemani, J. Jansonu-Braunu, L. Laicenu, L. Paegli u.c. latviešu revolucionārajiem rakstniekiem. 1937. vai 1938. gadā represēts, reabilitēts pēc nāves.