Pauls Vīksne
18.01.1894 – 15.02.1938
Pauls Vīksne (1894–1938) – žurnālists, literatūrkritiķis. Laikraksta "Jaunatnes Cīņa" (1918-19), Rietumtautu komunistiskās universitātes latviešu studentu žurnāla "Sākums" (1919-20) un žurnāla "Celtne" (1929-37) redaktors. Rakstos latviešu komunistiskajā presē teoretizēja par proletārisko kultūru kā marksisma-ļeņinisma sastāvdaļu, par sociālistisko reālismu, absolutizēja literatūras socioloģisko nozīmi, kategoriski iestājās par literatūras pakļaušanu KP ideoloģijai. Šķiriskuma vārdā prasīja pilnīgu norobežošanos no latviešu nacionālās kultūras idejiskajām un estētiskajām vērtībām, kritizēja 20.-30. gadu neatkarīgās Latvijas literatūru kā fašistisku un kontrrevolucionāru, noniecināja J. Akuratera, A. Čaka, H. Eldgasta, K. Skalbes, A. Upīša, E. Virzas, t.s. pozitīvistu u.c. rakstnieku daiļradi. Sarakstīja grāmatu "Sudrabu Edžus dzīve un darbs" (1935), periodikā publicēja rakstus par A. Arāju-Bērci, E. Efertu-Kluso, R. Eidemani, J. Jansonu-Braunu, L. Laicenu, L. Paegli u.c. latviešu revolucionārajiem rakstniekiem. 1937. vai 1938. gadā represēts, reabilitēts pēc nāves.
Dzimšanas laiks/vieta
18.01.1894
Ābeļi
Dzimis Ābeļu pagastā.
Miršanas laiks/vieta
15.02.1938
Maskava
Personiska informācija
Dzimis muižas kalpa ģimenē.
Darbojies LSD Vidienas organizācijā.
Aktīvs Oktobra apvērsuma dalībnieks, 12. armijas kara revolucionārās komitejas loceklis, vēlāk Cēsu apriņķa milicijas un Sarkanās gvardes priekšnieks.
Citātu galerija
Rakstos latviešu komunistiskajā presē teoretizēja par proletārisko kultūru kā marksisma-ļeņinisma sastāvdaļu, par sociālistisko reālismu, absolutizēja literatūras socioloģisko nozīmi, kategoriski iestājās par literatūras pakļaušanu KP ideoloģijai. Šķiriskuma vārdā prasīja pilnīgu norobežošanos no latviešu nacionālās kultūras idejiskajām un estētiskajām vērtībām, kritizēja 20.-30. gadu neatkarīgās Latvijas literatūru kā fašistisku un kontrrevolucionāru, noniecināja J. Akuratera, A. Čaka, H. Eldgasta, K. Skalbes, A. Upīša, E. Virzas, t.s. pozitīvistu u.c. rakstnieku daiļradi. Sarakstīja grāmatu "Sudrabu Edžus dzīve un darbs" (1935), periodikā publicēja rakstus par A. Arāju-Bērci, E. Efertu-Kluso, R. Eidemani, J. Jansonu-Braunu, L. Laicenu, L. Paegli u.c. latviešu revolucionārajiem rakstniekiem.
Gudriķe, B. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.
Pseidonīms
Ojārs
Darbavieta
Rietumtautu komunistiskā universitāte
Maskava
Docētājs.
1918–1919
Laikraksta "Jaunatnes Cīņa" redaktors.
1919–1920
Rietumtautu komunistiskā universitāte
Maskava
Latviešu studentu žurnāla "Sākums" redaktors.
1929–1937
Žurnāls "Celtne" (1929–1937)
Maskava
Redaktors.
Izglītība
1912–1916
Valmieras skolotāju seminārs
Leona Paegles iela 40, Valmiera
1924
Maskavas Universitāte
Maskava
Sabiedrisko zinātņu fakultātes Romāņu-ģermāņu nodaļa,
1933
Maskava
Studējis Sarkanās profesūras partijas vēstures institūtā.