Profesionālā darbībaPie Latvijas Universitātes noorganizēja
Tautas celtniecības arhīvu un vasarās vadīja studentu ekspedīcijas uz dažādiem
Latvijas novadiem, lai apzinātu, uzmērītu, aprakstītu un fotografētu etnogrāfiski
nozīmīgas celtnes, telpu iekārtu un citus vēsturiskus priekšmetus. Šo pētījumu
rezultātā radās 5 sējumu krājums “Materiāli par latviešu būvniecību”.Paula Kundziņa ierosmē un vadībā (1928–1934)
Latvijā izveidoja Brīvdabas muzeju, pirmo Baltijas jūras austrumu krastā.Viņa ierosmē pie Izglītības ministrijas
nodibināja “Pieminekļu valdi”, šīs valdes pārziņā atradās trīs muzeji: Vēsturiskais,
Etnogrāfiskais un Brīvdabas.Paula Kundziņā un Lundas univ. prof.
Kjellina vadībā tika veikti pirmie arheoloģiskie izrakumi Ikšķiles baznīcai un
pilij. Viņa vadībā pret bojāšanos tika nostiprinātas Cēsu, Siguldas, Turaidas
pilis un citas vēsturiskas celtnes.Darbojies arī Nacionālās celtniecības
komitejā, Tirdzniecības-rūpniecības kamerā. Profesiju kamerā un citās. Piedalījās Latvijas Arhitektu biedrības organizēšanā,
bija tās goda biedrs.
Pēc Paula Kundziņa projektiem un daļēji
viņa vadībā tapušas apmēram 100 jaunceltnes un daži Latvijas atbrīvošanas
pieminekļi.Vairākkārt bijis komandējumos, lai piedalītos ārzemju kongresos, piemēram, Tautas mākslas kongresā Prāgā (1925), Lībekā (1937), Berlīnē un Stokholmā (1939). Stokholmā pavadījis arī ilgāku laiku pētniecības darbā.
1933: ieguvis Dr. arch., grādu aizstāvot disertāciju “Dzīvojamā rija Latvijā”.