Pauls Kundziņš
04.02.1888 – 08.11.1983
Pauls Kundziņš (1888–1983) – etnogrāfs, arhitekts, Latvijas Universitātes profesors. Latvijas Brīvdabas muzeja dibinātājs un pirmais vadītājs (1924–1933). Publicējis ap 100 zinātnisku un 40 populārzinātnisku rakstu latviešu, angļu, vācu un zviedru valodā. Žurnāla “Architekts” redaktors. Grāmatas “Latvju sēta” (1974) autors.
Dzimšanas laiks/vieta
04.02.1888
Smiltenes mācītājmuiža
Dzimis Smiltenes mācītājmuižā.
Miršanas laiks/vieta
08.11.1983
Helifeksa
Personiska informācija
Dzimis Smiltenes mācītājmuižā mācītāja Kārļa Kundziņa ģimenē.
Precējies ar skolotāju Mildu Siliņu.
Pirmā pasaules kara laikā mobilizēts, kara laiku pavadījis Orenburgā, Krievijā.
1918: atgriezies Latvijā.
1944: devās bēgļu gaitās uz Vāciju, no 1949–1952: dzīvoja Stokholmā, pēc tam izceļoja uz Kanādu.
Profesionālā darbība
Profesionālā darbība
Pie Latvijas Universitātes noorganizēja
Tautas celtniecības arhīvu un vasarās vadīja studentu ekspedīcijas uz dažādiem
Latvijas novadiem, lai apzinātu, uzmērītu, aprakstītu un fotografētu etnogrāfiski
nozīmīgas celtnes, telpu iekārtu un citus vēsturiskus priekšmetus. Šo pētījumu
rezultātā radās 5 sējumu krājums “Materiāli par latviešu būvniecību”.
Paula Kundziņa ierosmē un vadībā (1928–1934)
Latvijā izveidoja Brīvdabas muzeju, pirmo Baltijas jūras austrumu krastā.
Viņa ierosmē pie Izglītības ministrijas
nodibināja “Pieminekļu valdi”, šīs valdes pārziņā atradās trīs muzeji: Vēsturiskais,
Etnogrāfiskais un Brīvdabas.
Paula Kundziņā un Lundas univ. prof.
Kjellina vadībā tika veikti pirmie arheoloģiskie izrakumi Ikšķiles baznīcai un
pilij. Viņa vadībā pret bojāšanos tika nostiprinātas Cēsu, Siguldas, Turaidas
pilis un citas vēsturiskas celtnes.
Darbojies arī Nacionālās celtniecības
komitejā, Tirdzniecības-rūpniecības kamerā. Profesiju kamerā un citās.
Piedalījās Latvijas Arhitektu biedrības organizēšanā,
bija tās goda biedrs.
Pēc Paula Kundziņa projektiem un daļēji
viņa vadībā tapušas apmēram 100 jaunceltnes un daži Latvijas atbrīvošanas
pieminekļi.
1933: ieguvis Dr. arch., grādu aizstāvot disertāciju “Dzīvojamā rija Latvijā”.
Saiknes
Kārlis Kundziņš - Tēvs
Kārlis Kundziņš - Brālis
Nodarbes
Darbavieta
Rīga
Strādājis arhitekta Eižena Laubes birojā jau kā 1. kursa arhitektūras students.
Vindzora
Strādāja par zīmētāju inženieru birojā.
1918–1919
Smiltenes vidusskola
Smiltene
Direktors.
1919–1944
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Izveidoja Arhitektūras fakultāti, vadīja arhitektūras darbnīcu, bija mācībspēks šajā fakultātē. Pēdējais Arhitektūras fakultātes dekāns.
1924–1933
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Brīvdabas iela 21, Rīga
Dibinātājs un pirmais direktors.
1946–1949
Baltijas Universitāte
Hamburga
Mācībspēks.
1949–1952
Stokholma
Strādāja Stokholmas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.
Dalība organizācijās
Latvijas Arhitektu biedrība
Rīga
Kanāda
Kanādas arhitektu biedrības biedrs.
1924
Pieminekļu valde
Rīga
Valdes loceklis.
1935
Zviedrija
Loceklis Gustava Ādolfa akadēmijā Zviedrijā.
Izglītība
1902–1907
Tērbatas Veterinārais institūts
Tartu
Mācījies Tērbatas pilsētas klasiskajā ģimnāzijā. Tērbatā mācījies arī glezniecību.
1908–1913
Rīgas Politehniskais institūts
Rīga
Beidzis Arhitektūra fakultāti.
1913
Minhene
Pēc studijām devās uz ārzemēm un kādu
laiku strādāja Minhenē, Debšica mākslas studijā. Pēc tam devies uz Romu. Sakrājis
prāvu daudzumu skiču un akvareļu.
Dienests
1911–1912
Iesaukts armijā.
1914
Krievija
Pirmā pasaules kara laikā mobilizēts.
Dzīvesvieta
1914–1918
Orenburga
1944–1949
Vācija
1949–1952
Zviedrija
1952–1983
Kanāda
Emigrē
1944
Vācija
Devās bēgļu gaitās.
1949
Zviedrija
Pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā.
1952
Kanāda
Izceļoja uz Kanādu pie dēla.
Apbalvojumi
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Dzīvojamā rija Latvijā".
1933