Oskars Jēpe

Dzimis amatnieka – drēbnieka ģimenē.
Pēc tēva nāves (1888) Jēpi pieņēma audzināšanā Jaunpiebalgas mācītājs Emīls Kēlbrands, Jēpe līdz 1890. gadam turpināja tālāku izglītību mācītājmuižā.
Kēlbrands nosūtīja Jēpi pie Jāņa Ozola, kur no 1891. līdz 1894. gadam viņš bija grāmatizdevēja māceklis sākumā Vecpiebalgā, tad Cēsīs, papildinājies grāmatsiešanas mākslā pie J. Lindes Rīgā (1894–1896) un Vācijā Glauhavas grāmatsiešanas skolā (1898).
Vadījis Jāņa Ozola sietuvi no 1896. līdz 1903. gadam.

Kopā ar brāli Rūdolfu Jēpi 1911. gadā atvēris spiestuvi, pēc 1919. gada spiestuve R. Jēpes īpašumā.
Pēc 1929. gada saimnieciskās krīzes 30. gados Oskara Jēpes grāmatu veikals pāriet viņa dēla Ernesta Jēpes īpašumā.

Grāmatizdevēja darbība1903. gadā atvēris savu grāmatsietuvi Cēsīs, Pils ielā. Kopš 1903. gada piedalījies grāmatsējēju izstādēs Cēsīs, Vīlandē, Tērbatā, Pēterpilī, saņēmis zelta, sudraba un bronzas medaļas.
1905. gadā atvēris izdevniecību, 1911. – spiestuvi.
Pirmie izdevumi – Apsesdēla dzejoļu krājumi "Tumsā un tvanos" un "Tāļu vēl rīts" 1905. gadā (ar firmas nosaukumu "Laika gars").

1906. gadā ar apgāda nosaukumu "Arājs" kopā ar grāmatizdevēju Pēteri Liepu, pēc tam patstāvīgi ar savu vārdu līdz 1917. gadam aizsācis L. Andrejeva, A. Čehova, M. Gorkija kopotos rakstus, izdevis J. Kārsteņa, Zeltmata, J. Grīna darbus, jaunatnes literatūru.

No 1918. līdz 1919. gadam piedalījies kooperatīvajā apgādā "Skola".
1919. gadā atjaunojis privāto uzņēmumu.
Šajā laikā Jēpe apgādā izdevis latviešu autoru rakstu kopojumus (Zeltmata 1-4, 1918–1925; Augusta Brača 1-2, 1921; Līgotņu Jēkaba 1-4, 1922-1925; Edvarda Treimaņa-Zvārguļa 1-5, 1924-1926; Aleksandra Dauges 1-2, 1925-1926; Kārļa Veidenbauma, 1925; Eduarda Veidenbauma 1926 darbu sakopojumus ar plašiem biogrāfiskiem apcerējumiem), Kārļa Egles sastādīto literātu autobiogrāfiju krājumu "Atziņas" (1-3, 1923-1924), Kaudzītes Matīsa "Atmiņas no "tautiskā laikmeta"" (1-2, 1924).
Īpašu vērību veltījis bērnu literatūrai, kas Jēpes apgādībā iznāca atsevišķās nodalītās sērijās: "Bērnu un jaunības literatūra", "Bērnu literatūra", "Jaunības literatūra". No 1922. līdz 1925. gadam Bērnu un jaunatnes literatūras sērijas vadīja Kārlis Egle, viņš bija arī Jēpes izdevniecības literārais konsultants.

O. Jēpes izdevniecībā iznākušas 230 grāmatas ar kopējo metienu 640 000 eksemplāru – daiļliteratūra, kalendāri, skolas un bērnu grāmatas u. c. iespieddarbi.

1927. gadā izdevējdarbību beidzis finansiālu grūtību dēļ; Jēpe pāriet uz darbu atpakaļ Cēsīs.
Grāmatu tirdzniecība1907. gadā atvēris savu grāmatu veikalu.

Paplašinoties izdevējdarbībai, 1922. gadā Rīgā, Suvorova (Kr. Barona) ielā 24/26 Jēpe atvēra izdevniecības nodaļu ar grāmatu veikalu un lasāmbibliotēku, kas pastāvēja līdz 1929. gada 1. decembrim. Bibliotēka atradās nama 2. stāvā, to līdz 1925. gadam vadīja Kārlis Egle.

Rīgā pastāvošo grāmatu veikalu 1929. gada beigās ar visu iekārtu atpirka komanditsabiedrība grāmatu apgāds "Rīts" — L. Ausējs un biedri. Jēpes bibliotēka tiek pārdota Ernesta Birznieka-Upīša vadītajai Rīgas pilsētas Bibliotēku centrālei.
1938. gadā O. Jēpe bankrotēja.
Par Cēsu veikala īpašnieku turpmāk kļuvis dēls Ernests Jēpe. No 1938. gada jūlija līdz 1943. gadam Jēpe strādāja kā atbildīgais vadītājs
dēla Ernesta Jēpes grāmatu veikalā — "E. Jēpes grāmatu
veikals" — Cēsis, Rīgas ielā 27. No 1938. gada strādājis arī Cēsu amatnieku biedrības bibliotēkā.

1944. gada 15. decembrī Cēsu apriņķa Izpildu komiteja atļāva Jēpem atvērt grāmatu tirgotavu un antikvariātu Cēsīs, Rīgas ielā 27. 1947. gada 1. janvārī atļauja vairs nav izsniegta, un Jēpe savu darbību grāmatniecībā izbeidz.

Padomju vara Oskaram Jēpem nepiešķīra pensiju, vecumdienas pavadījis trūkumā savā vasaras mājā Cēsīs, Gaujas ielā 74 (agrāk "Lazdiņas").
Sabiedriskā darbībaRosīgi piedalījies sabiedriskajā dzīvē. Bijis Cēsu Amatnieku biedrības godabiedrs, Cēsu Viesīgās biedrības mūža biedrs, Brāļu kapu un pieminekļu komitejas loceklis. Piedalījies Latviešu grāmatu tirgotāju un izdevēju biedrībā, bijis gan padomes, gan valdes loceklis.

"Es [..] nepievienojos nekādai politiskai partijai — grāmata bija un ir vienmēr palikusi mana politika."

Oskars Jēpe

"Pirms 25 gadiem Jūs stājaties toreiz stipri vēl tukšajā latviešu grāmatniecības laukā, turēdami acīs mūsu grāmatniecības tēva Jāņa Ozola cēlo paraugu. Viss Jūsu kapitāls bija enerģija un neatlaidība, bet šis kapitāls izrādījās par "neizdodamu dālderi": ar to Jūs esat 25 gadus kalpojuši pie labākās iespējas mūsu tautai, izdodami pāri par 200 grāmatu ap miljonu eksemplāros. Šīs grāmatas, kā putnu bars, ir laidušās pār Latviju un apmetušās tūkstošās latvju mājās, lai mudinātu un mācītu. Bet klusajās Cēsīs dzīvi darbojies viņu raidītājs, deldēdams gadu no gada savu enerģiju, nekrādams citas mantas kā vien labu apziņu...
Ka Jūsu darbība ir bijusi kalpošana tautai, bet ne kails veikals, to noteikti apliecina Jūsu plašais apgādiens: tajā ir vairāk vai mazāk ejošas grāmatas, bet nav sensacionālu un lubeniecisku izdevumu. Jūsu izdotie Ed. Veidenbauma, Ed. Treimaņa Kopotie raksti, K. Egles “Atziņas”, Kaudzīts Matīsa “Atmiņas no tautiskā laikmeta” u. c. pieder pie labākā latviešu grāmatniecībā. [..] Dažkārt šauros apstākļos, grūtībās un juku laikos Jūs esat stipri bijuši savā neatlaidīgā ideālismā, kas Jūs arvien pavadījis."

Jānis Rapa Oskara Jēpes 25 gadu darbības atceres vakarā. Citē Kārlis Egle rakstā "Izdevēja Oskara Jēpes 25 gadu darbs". Latvju Grāmata, 5, 1930, 300. lpp.
Avoti
Aleksejs Apīnis (b. g.). Šķirklis Jēpe Oskars. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/900/

Gaujas iela 74, Cēsis
Vecumdienas pavadījis trūkumā savā vasaras mājā Cēsīs, Gaujas ielā 74 (agrāk "Lazdiņas").

Latviešu grāmattirgotāju un izdevēju biedrība
Piedalījies Latviešu grāmatu tirgotāju un izdevēju biedrībā, bijis gan padomes, gan valdes loceklis.

Cēsis
Bijis Cēsu Amatnieku biedrības godabiedrs.

Cēsis
Cēsu Viesīgās biedrības mūža biedrs

Brāļu kapu komiteja
Rīga
Brāļu kapu un pieminekļu komitejas loceklis

1885–1886
Jaunpiebalgas Mārtiņa pagastskola
Jaunpiebalga
Mācījies vietējā pagastskolā.

1886–1888
Jaunpiebalgas draudzes skola
Raiņa iela 10, Jaunpiebalga
Mācījies Jaunpiebalgas draudzes skolā.

1891–1894
Vecpiebalga
Grāmatizdevēja Jāņa Ozola māceklis sākumā Vecpiebalgā, tad Cēsīs.

1891–1894
Cēsis
Grāmatizdevēja Jāņa Ozola māceklis sākumā Vecpiebalgā, tad Cēsīs.

1894–1896
Rīga
Papildinājies grāmatsiešanas mākslā pie grāmatu izdevēja Jāņa Lindes Rīgā.

04.1898–09.1898
Glauhava
1898. gadā no aprīļa līdz septembrim papildinājies Glauhavas grāmatsiešanas skolā (Buchgewerbliche Fachschule) Saksijā, Vācijā.Pēc kursu beigšanas Jēpe gribēja tālāk doties mācīties uz Parīzi, taču, Jāņa Ozola aicināts, palicis dzimtenē.

1896–1903
Vadījis Jāņa Ozola sietuvi.

1903
Pils iela, Cēsis
1903. gadā atvēris savu sietuvi Cēsīs Pils ielā.

1907
Rīgas iela 27, Cēsis
1907. gadā iekārtojis veikalu Cēsīs, Rīgas ielā 17. Veikals atradies dažādos namos Rīgas ielā, beidzot pastāvīgi Rīgas ielā 27.

1911
Rīgas iela 43, Cēsis
1911. gadā atvēris spiestuvi Rīgas ielā 43 kopā ar brāli Rūdolfu Jēpi, pēc 1919. gada spiestuve R. Jēpes īpašumā.

1922–1929
Oskara Jēpes izdevniecība
Krišjāņa Barona iela 26, Rīga
1922. gadā Rīgā, Suvorova ielā 24/26 (K. Barona iela) Jēpe atvēra izdevniecības nodaļu un grāmatu veikalu ar bibliotēku, kas pastāvēja līdz 1929. gada 1. decembrim.

07.1938–1943
Rīgas iela 27, Cēsis
No 1938. gada jūlija līdz 1943. gadam Jēpe strādāja kā atbildīgais vadītājs dēla Ernesta Jēpes grāmatu veikalā — "E. Jēpes grāmatu veikals" — Cēsīs, Rīgas ielā 27.

1944–1946
Rīgas iela 27, Cēsis
Strādā savā grāmatu tirgotavā un antikvariātā.

1915–1917
Valka
Iesaukts armijā, inženierdaļā Valkā un Pleskavā.

1915–1917
Pleskava
Iesaukts armijā, inženierdaļā Valkā un Pleskavā.

05.1951
Vācu kapi
Apbedīts Cēsu Vācu kapos.Ilgus gadus kaps neiezīmēts, 1989. gada 28. aprīlī atklāta piemiņas plāksne, kurā iekalti vārdi "Grāmatizdevējs Oskars Jēpe – 1875.–1951."

The Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar 1930. gada 13. novembra lēmumu.
V šķira
1930