Jānis Jēps-Baldzēns

Tēvs Kārlis, māte Marija, dz. Dandziniece – lauksaimnieki. Precējies ar Lidiju Martinsoni.
Radniecība ar grāmatnieku Oskaru Jēpu: Oskara tēvs Spricis un Jāņa Jēpa-Baldzēna vectēvs Andres bija brāļi.

Mācījies Dubura dramatiskajos kursos, kurus beidzis 1914. g. kā viens no pirmajiem kopīgi ar J. Kārkliņu un E. Maču.

Jaunpiebalgas pagasta valdes priekšsēdētājs un Cēsu apriņķa valdes loceklis. Kopš 1913.g. lauku biedrību režisors. Dibinātājs un 1919.–40.g. ar īsiem pārtraukumiem Jaunpiebalgas Kultūras biedrības priekšnieks. Iestudējis vairāk nekā 300 teātra izrādes Jaunpiebalgā, Lejasciemā, Lizumā, Rankā, Tirzā, Vecpiebalgā, kur tēlojis arī raksturlomas. Sarakstījis apmēram 10 lugas, kas neizceļas ar literāru vērtību, bet ir ar veiklu saturu un viegli izrādāmas, tādēļ savā laikā guva piekrišanu uz amatieru skatuvēm. Jēpja-Baldzēna lugas izdevis K. Dūnis un J. Roze. Darbojies Latvijas Pretalkohola biedrības Jaunpiebalgas nodaļā, kasieris piensaimnieku sabiedrībā, ievēlēts Cēsu apriņķa valdē. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Jēps-Baldzēns Jānis".

J. Baldzēns pieder pie tiem nedaudzajiem ska tuves māksliniekiem, kurš izvēlējies par savu darba lauku ne galvas pilsētas, bet laukpagastu skatuves. Š. g. 13. jūlijā viņš atskatīsies uz savas darbības 10 gadu gājumu. Desmit gadu laikā, no 1914. g., kad viņš beidza A. Dubura dramatiskos kursus, līdz 1924. gadam viņš sarīkojis pavisam 176 teātra izrādes ar kādiem 500 cilv. līdzdalībnieku. Galve nā darbības vieta viņa dzimtene — Jaun-Piebalga, bet ari plašākam apgabalam viņa izrādes labi pa zīstamas. Atzīmējams, ka Baldzēns krasi atšķiras no tiem skatuves darbiniekiem, kam pirmajā vietā zaļa uzdzīve un iedzeršana. Pēdējā laikā viņš pie slējies Latvijas Atturības b. Jaun-Piebalgas nodaļai un uzsācis aktivu cīņu pret alkoholu. Kas pazīst iauku izrīkojumu apsēšanu no visāda veida žūpības izplatītājiem un publikas apdzirdināšanu, tas viegli noskārtīs, cik liela nozīme šim lauku teātra izrāžu organizētāja Baldzēna solim. Bez tam Baldzēns pazīstams kā teātra lugu rakstnieks. Viņš sarakstījis 10 gadu laikā 6 lugas, kuras izrādītas pavisam 641 reizi uz dažādām, bet visvairāk lauku skatuvēm. Novēlam centīgajam darbiniekam spēku un izturību viņa kulturelajā un mākslas darbā, vedot tautu pretim apgaismotai un atturīgai nākotnei, bet viņa svētku dienā, š. g. 13. jūlijā piedzīvot daudz atzinības no tuviem un tāļiem! ar. Jānis Jēps-Baldzēns.
Jaunā Balss, Nr.25 (21.06.1924)

No 1913. g. nepārtraukti darbojies kā lauku biedrību režisors dažādos pagastos Vidzemē, sarīko dams ap 300 izrādes. Sarakstījis lu gas: Dzīves sērdieņi, Ličupe, Geno veva, Saules zeme, Brāļu sieva, Tris jaunas meitas, Tēvu sēta un citas, kas izradītas uz lauku skatuvēm vairāk kā 1500 reizes nevien Latvija, bet ari latviešu koloniju sarīkojumos ārzemēs. Darbojies senāk un tagad Jaunpiebalgas kultūras biedrības valdē, Jaunpiebalgas piensaimnieku sabiedrības valdē, Jaunpiebalgas pagasta valdē, Jaunpiebalgas cv. lut. draudzes padomē un valdē, Brāļu kapu komitejas Jaunpiebalgas un Rankas nodaļas valdē, Jaunpiebalgas krājaizdevu sabiedrības padomē un valdē, Jaunpiebalgas lauksaimniecības biedrības valdē, Cēsu apriņķa valde, Latvijas lauku pašvaldību savienības valdē v. c. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa V. šķ. Ir Jaunpiebalgas kultūras biedrības, Jaunpiebalgas 28. vanagu novada un Alūksnes 5. vanagu novada goda biedrs un Rankas izglītības biedrības mūža biedrs. lerosinājis un vadījis Piebalgas novada dziesmu svētku sarīkošanu 1930. un 1933. g.
Latvijas vadošie darbinieki, (1935)

Vecpiebalgas draudzes skola

1914
Rīga

1922–1939
Latvju mākslas aģentūra
Biedrs

Jaunpiebalgas kapsēta