Marta fon Dēna-Grube
23.08.1898 – 26.02.1967
Marta fon Dēna-Grube (von Dehn-Grubbe, 1898–1967) – Baltijas vācu izcelsmes rakstniece, tulkotāja, redaktore. Pirmās publikācijas 1924. gadā Baltijas vācu laikrakstā Rigasche Rundschau. Ap 1922. gadu uzsākusi sadarbību ar komponistu Alfrēdu Kalniņu, tulkojot vācu valodā viņa dziesmu tekstus. Kopumā jau pirms Otrā pasaules kara bija atdzejojusi ap 100 dažādu komponistu dziesmu tekstus, kā arī Alfrēda Kalniņa komponētās operas "Baņuta" libretu, tam sekoja arī Jāņa Kalniņa operas "Hamlets" libreta tulkojums. 1928. gadā sakarā ar valsts desmitgadi nāca klajā Latvijas himna vairākās valodās, vācu tulkojumu sagatavoja Marta fon Dēna-Grube. 1940. gada vēlā rudenī kopā ar ģimeni izceļojusi uz Poznaņu, kur atvēra tulkošanas biroju, karam beidzoties, pārcēlās uz Ķīli, galvenokārt nodarbojās ar tulkošanu no latviešu un igauņu valodas vācu valodā. Marta fon Dēna-Grube tulkoja Knuta Lesiņa humoreskas, Teodora Zeltiņa un Irmas Grebzdes prozu, kā arī Gunāra Irbes latviešu padomju lirikas apskatu. Ap 1955. gadu strādāja pie Jāņa Jaunsudrabiņa romāna "Nauda", bet 1960./1961. gadā – pie romāna "Jaunsaimnieks un velns" tulkojuma, tomēr neviens no viņas tulkotajiem Jaunsudrabiņa romāniem netika publicēts. 60. gados gatavoja Haralda Biezā zinātnisko rakstu par latviešu mitoloģiju tulkojumus vācu valodā.
Birth time/place
23.08.1898
Rīga
Place/time of death
26.02.1967
Ķīle
Personal information
Dzimusi Rīgā, bet tā kā dzimta bija saistīta ar Tartu un Tallinu, viņa apguva kā latviešu, tā igauņu valodu.
1933. gada 22. aprīlī Rīgā apprecējusies ar šahistu, publicistu un mūzikas apskatnieku Bodo fon Dēnu (von Dehn, 1894, Pēterburga –1971, Kasele), laulībā dzimušas divas meitas un dēls: redaktore Klaudija Marija fon Dēna (1939. 7.01.), Malēne Līvija fon Dēna (14.11.1940, Goldingen? -26.7.2000, Kassel) un Gunars Joahims fon Dēns (12.4.1936.-15.4.1936.).
Professional activity
DZEJA
1924: Es ist vollbracht. Rigasche Rundschau, nr. 89 (16.04).
1926: Advent. Rigasche Rundschau, nr. 268
1928: Tage des Glücks. In: Riga am Sonntag, nr. 38 (2.09).
1928: Andante cantabile. Lieder und Gedichte. Riga [oriģināldzeja un atdzejojumi no latviešu valodas, t.sk. Aspazijas "Kam tu raudi, debestiņa", Ed.Vulfa "Mesalīna", K.Krūzas "Vakarā", Fr.Bārdas "Šūpuļdziesma"].
1934: Der Tag ist neu. Wiegenlied. Aus dem Lettischen. Einer singt unter der Linde. Aus den Spielmannsliedern. Es ist vollbracht. In: Geht ein Ruf übers Land. Anthologie junger baltischer Dichter. Riga, S. 28-31.
1935: Pfingsten. In: Rigasche Rundschau, nr. 130 (08.06).
1935: Nachtlied. Wirbel der Welt. In: Rigasche Rundschau, nr.203 (4.09.).
1935: Advent. In: Rigache Rundschau, nr. 276 (30.11).
1935: Das erste Lied. Am Gardasee, sagt man.. Scheidegruß. In: Neue Baltische Dichtung. Auswahl. A.F. Maltz (Hrsg.). Riga, S.13., 19., 63.
1936: Bußtag. In: Rigasche Rundschau, nr. 52 (03.03.).
1938: Glocken der Christnacht. In: Rigasche Rundschau, nr. 294 (24.12.)
1953: St.Jakob, Kiel. Neigst du Dein Ohr. Totenfest. Sage, was du sahst, Maria. Advent. In: K.E.Meurer., O.J.Spachtholz (Hrsg.). Das dunkle Du. Ein Sammelbuch religiöser Dichtung. München, S. 67-70.
1953: Mädchen im Frühling. Der Page. In: Springbrunnen 1953.
1955/56: In Treue Fest. In: Baltische Hefte 3 (1955/56), S. 18.
1956: Die neunte Woge. Gedichte. Groß-Biewende [recenzijas: E.von Mickwitz. Baltische Hefte 4 (1955/56), S.56; M.B. Baltische Briefe 4(90), 1956, S. 12.]
1956: Pfingsten. In: Baltische Briefe 5(91).
1956/57: Riga. In: Baltische Hefte 3 (1956/57), S.141.
1958: Weihnachtsgruß. In: Baltische Briefe 12(122), S. 6.
1963: Glocken in Christnacht. In: Baltische Briefe 12 (182), S. 7.
1965: Pastell und Silberstift. Gedichte. Aichach 1965.
1966: Linnéa Borealis. In: Nachrictenblatt 8/2, S. 25.
1966: Weihnachtsgruß. In: EifelJahrbuch 1967. Dürren, S. 129.
2000: Advent. In: Da draußen liegt der weiße Schnee... Weihnachtliches und Winterliches aus dem Baltikum. Astrid von Hirschheydt (Hrsg.). Wedemark-Else, S. 5.
PROZA
1934: Sonntag auf dem Ritten. In: Rigasche Rundschau, nr. 159 (30.07.)1939: Der Lorbeerkranz. In: Rigasche Rundschau, nr.162 (21.07.)
1962: Erscheinungen. In: Josi von Koskull (Hrsg.). Spukhäuser im Baltikum. Erlebnisberichte und Mitteilungen. Hannover-Döhren, S.25.
PUBLICISTIKA
1924: Ueferschwemmung. In: Libausche Zeitung, nr. 174 (05.08.) [ziņas par plūdiem Liepājā].1933: Fahrt in den Frühling. In: Rigasche Rundschau, nr. 124 (1.06.) [Austrijas un Itālijas ceļojuma apraksts].
1935: Einkehr und Wandlung. Gedichte von Wolfram Brockmeier. In: Rigasche Rundschau, nr. 163 (19.07.).
1935: Eberhard Wolfgang Möller als Lyriker. Rigasche Rundschau, nr.245 (23.10.).
1936: Josef Weinheber und sein Werk. Rigasche Rundschau, nr. 120 (27.05.); 130 (09.06.)
1955: Estnisches Schrifttum im Exil. In: Baltische Briefe 8/9 (82/83), S. 5.
1958/59: [recenzija par Gert Helbemäe. Sellest mustast mungast]. In: Baltische Hefte, 3 (1958/59), S. 180-181.
1960/61: Anthologie lettischer Heimatdichtung [recenzija par: A.Johansons (sast.). "Tā zeme ir mūsu". Daugava, 1960]. In: Baltische Hefte 4(1960/61), S. 242-243.
1961/62: Eesti Lüürika. In: Baltische Hefte 4 (1961/62), S. 247.
1963: Elisabeth Goercke 75 Jahre. In: Baltische Briefe 5 (175), 1963, S.9.
1966: [recenzija par Z.Maurina. Jahre der Befreiung. Schwedische Tagebücher 1951-1958.] In: Baltische Briefe 5 (211), S.7.
LATVIEŠU UN IGAUŅU LITERATŪRAS TULKOJUMI
1928: Latvijas nacionālā himna. Lettländische Staats-Hymne. Latvian National Anthem. Rīga: P. Neldner. [M.fon Dēnas-Grubes vācu atdzejojums].1936: Baniouta. Banjuta. [Alfrēda Kalniņa operas libreta tulkojums franču un vācu valodā; vācu tulkojums - M.fon Dēna-Grube]. Riga: L`Opéra National Letton à Riga, Lettonie; Lettische Nationaloper in Riga, Lettland.
1938: Jānis Kalniņš. Hamlets [operas libreta tulkojums].
1942: Kārlis Jēkabsons. Die Mägdelein. Deutsche Zeitung im Ostland, nr.251 (13.09.).
1952: Teodors Zeltiņš. In der Falle. [bibliotēku katalogi šādu izdevumu neuzrāda].
1955: I.Grebzde. So lebte man in Sermuksch. Heitere Dorfgeschichten. Diepholz: Ost-West-Literatur [recenzija: M.B. Baltische Briefe 4(90), 1956, S.12].
1955: Knuta Lesiņa humoresku tulkojumi no krājuma "Lietas kas kārtojas pašas" laikrakstos Westdeutsche Allgemeine Zeitung un Deutscher Hausfreund.
1958/59: Maria Heiberg. Ging allein..[atdzejojums no igauņu valodas]. In: Baltische Hefte, 3(1958/59) S.164.
1959/60: Gunars Irbe. Die lettische Sowjetlyrik [publicistika]. In: Baltische Hefte 4(1959/60), S.193-205.
1959/60: Valev Uibopuu. Traumlandschaft [atdzejojums no igauņu valodas]. In: Baltische Hefte 4(1959/60), S. 227-228.
1961: Christrosen [atdzejojums no latviešu valodas]. In: Baltische Briefe 12(158), 1961, S.6.
1962: Wir kehren heim. Estnische Lyrik und Prosa. Nachdichtungen. [B.Kangro, K.Lepika, S.Raatma, L.Koidulas u.c. atdzejojumi]. Karlsruhe: Verlag der Karlsruher Bote.
1965: Marie Heiberg. Sorge [atdzejojums no igauņu valodas]. In: Das Spinnjahr. Frauendichtung der Welt. Karsruhe: Verlag der Karlsruher Bote, S.58.
1976: Kalju Lepik. Kantate für Flöte und Engelchor. In: Surmal on lapse silmad. Death has a child's eyes. Rom.
bez gada: Alfrēds Dziļums. Die Roder. Romāns apbalvots ar Šlēzvigas-Holšteinas zemnieku apvienības balvu (preisgekrönt vom Schleswig-Holsteinischen Bauernbund), kopija Hamburgas Valsts un Universitātes bibliotēkā.
ARHĪVS
Latviešu kopības Vācijā arhīvā Latviešu Centrā Minsterē saglabājusies Martas fon Dēnas-Grubes un Jāņa Jaunsudrabiņa sarakste.
Quotes
"Divi Rietumvācijas laikraksti šī gada janvārī iespieduši Knuta Lesiņa muzikālās humoreskas. Westdeutsche Allgemeine Zeitung (iznāk Essenē) iespiedusi Lob des Klaviers, Deutscher Hausfreund (iznāk Koblencā) iespiedusi garāko – Anstandregeln fuer Konzertbesucher. Abu humoresku iespiedumi greznoti jokdarīgām "muzikālām" vinjetēm. Par tulkojumiem rūpējusies Marta fon Dēn-Grube (Marth v. Dehn-Grubbe). Abas humoreskas ir no kādreiz Vācijā iznākušā krājuma "Lietas, kas kārtojas pašas". Interesanti atzīmēt, ka šie tulkojumi izvēlēti tieši no tā krājuma, ko kādreiz mūsu literatūras kritiķi stingri nopēla... Vācieši humoreskas tomēr novērtējuši citādi – vai tas liecinātu par visu lietu relativitāti, vai arī par mūsu kritiķu aizspriedumiem un provinciālo pieeju, noliedzot katru neparastāku mēģinājumu ārpus parastām konvencionālajām formām."
Knuta Lesiņa humoreskas vācu valodā. Latvija Amerikā, nr. 20 (12.03.1955).
"Der berühmte russische Maler Aiwasowsky hat einem seiner Gemälde die Bezeichnung "Die neunte Woge" gegeben. Es zeigt Schiffbrüchige, die voll Schrecken das Heranrollen der großen Woge erwarten. Bei Martha von Dehn-Grubbe ist dieser Schrecken in der gläubigen Hingabe und Zuversicht überwunden. So klingt ihre Dichtung nicht in Angst und Resignation aus, sondern bietet einen positiven Beitrag zur Daseinsgestaltung alen denen, die die feine Sprache ihres Herzens verstehen."
["Slavenais krievu gleznotājs Aivazovskis vienu no savām gleznām nosauca par "Devīto vilni". Tajā ir redzami cilvēki, kas cietuši kuģa avārijā, un šausmās gaida lielā viļņa tuvošanos. Marta fon Dēna-Grube šīs šausmas pārvar ar uzticību un pārliecību. Viņas dzeja nebeidzas ar bailēm un rezignāciju, bet gan piedāvā savu pozitīvu ieguldījumu dzīves veidošanā tiem, kas saprot viņas sirds smalko valodu."]
Eugen von Mickwitz. Martha von Dehn-Grubbe. Die neunte Woge. Baltische Hefte, H.3, April 1957, S. 56.
"Für sie war es eine Selbstverständlichkeit, daß in den Rahmen ihrer Heimatbezogenheit auch das estnische und lettische Kulturgut gehörte. Estnische und lettische Literatur ins Deutsche zu übersetzen und damit dem deutschen Leser zugänglich zu machen, hat Marta Dehn-Grubbe als wichtige Verpflichtung erkannt, der sie sich willig stellte."
["Viņai tas bija pašsaprotami savu dzimteni saistīt ar latviešu un igauņu kultūras vērtībām. Tulkot igauņu un latviešu literatūru vāciski, lai tādējādi to darītu pieejamu vācu lasītājam – to Marta Dēna-Grube uzskatīja par svarīgu pienākumu, kuru viņa bija labprātīgi uzņēmusies."]
Vera von Sass. Martha v. Dehn-Grubbe. Baltische Briefe 4(222), 1967, S.15.
"Alfr. Kalniņa operas "Baņuta" un Jāņa Kalniņa operas "Hamlets", kā arī Latvijas himnas oficiālā izdevuma tulkotāja Marta f. Dehn-Grubbe meklē sakarus ar latvju komponistiem un dzejniekiem jauno skaņdarbu u. c. tulkošanai vācu valodā. Tulkotāja pilnīgi pārvalda latviešu valodu un sevišķi iestrādājusies dzeju, daiļprozas, filozofijas, kā arī vieglo skaņdarbu tekstu tulkošanā, izņemot politiskos un tehniskos rakstus."
Sludinājums laikrakstā "Latvija", nr. 60 (18.08.1951).
Affinities
Haralds Biezais - Co-worker
Occupations
Name at birth
Grubbe
Additional names
Martha Luise von Dehn Grubbe
Working place
1923–1939
Newspaper "Rigasche Rundschau"
Rīga
Redaktore
Residence
1933–1939
Antonijas iela, Rīga
1939. gadā izceļoja no Antonijas ielas 13-31, Rīgā.
1940–1945
Poznaņa
Pēc izceļošanas apmetās uz dzīvi Poznaņā un atvēra savu tulkošanas biroju.
1945–1967
Ķīle
Dzīvoja Ķīlē kopā ar ģimeni, adrese: Holtenauer Str.44, Kiel.
Participation in organisations
1951–1967
vāc. Omnibus-Literaturkreis
Darbojās "Omnibusa" Ķīles grupā (Kieler Gruppe).