Marta Bīlenšteina

Marta Bīlenšteina dzimusi mācītāja, valodnieka un etnogrāfa Augusta Johana Gotfrīda Bīlenšteina (Bielenstein; 1826–1907) un Ernestīnes (Ernas) Luīzes Hermīnes Bordēlas fon Bordeliusas (Bordehl v. Bordelius, 1833–1919) deviņu bērnu ģimenē.

Darbs pie Augusta Bīlenšteina darbu sagatavošanas

1892: August Bielenstein. Die Grenzen des lettischen Volkstammes und der lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert ("Latviešu cilts un latviešu valodas robežas tagadnē un 13. gadsimtā") (Marta Bīlenšteina zīmējusi kartes)
1907: August Bielenstein. Die Holzbauten und Holzgeräte der Letten ("Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti") (700 ilustrāciju autore, apkopojusi zinātniskus materiālus, nodaļas par sieviešu rokdarbu rīkiem autore)

Publikācijas un grāmatas

1916: Notstandskochbüchlein ("Maza pavārgrāmata grūtiem laikiem", (2. izd. 1918, 3. izd. 1922)
1931. un 1932. gadā žurnālā Unser Werk publicēti četri Martas Bīlenšteinas stāsti.

Pētījumi par apģērbu krāsošanu
1932: raksts Bast und Rinde an der Kleidung der alten Letten ("Lūki un koka miza seno latviešu apģērbā") žurnālā Zeitschrift für Volkskunde
1935: grāmata Die altlettischen Färbmethoden ("Senlatviešu krāsošanas paņēmieni", 1935), teksts papildināts ar latviešu tautasdziesmām un salīdzinošu skatu uz citu tautu pieredzi.

Marta Bīlenšteina vairākus gadus dzīvoja pie sava brāļa arhitekta Bernharda Bīlenšteina un palīdzēja viņam mājsaimniecībā. Tad viņai izīrēja istabu kapsētas priekšnieka barona Keiserlinga mājā. Mums ar māsu Trauti patika viesoties pie tantes. Viņa stāstīja mums nezināmas pasakas, skaistos vecos skapīšos viņai bija mīļas rotaļlietas, kā arī senatnīgs porcelāns un stikls. Kad es reiz devos ciemos pie Martas tantes, viņa jau dzīvoja Kazarmu ielā, mana sirds bija tik smaga, intuīcija teica, ka tā būs pēdējā reize - tā tas arī bija. (..) Viņa 77 gadu vecumā guva smagus apdegumus ugunsgrēkā un 24 stundas vēlāk mira.

(Martha Bielenstein lebte mehrere Jahre bei ihrem Bruder, Archit. Bernhard Bielenstein, und half im gr.Haushalt. Dann wurde für sie ein Zimmer gemietet im Hause des Friedhofsvorstehers Baron Keyserlingk. Meine Schwester Trauti und ich gingen unsere Tante gern besuchen. Sie erzählte Märchen die wir nicht kannten, sie besaß in schönen alten Schränken niedliche Spielsächelchen, auch uraltes Porzelan und Glas. Als ich einmal Tante Martha besuchen ging, da wohnte sie bereits in der Kasernenstraße, mir war so schwer ums Herz, eine Ahnung sagte mir, es ist das letzte Mal - so war es. (..) Im 77. Lebensjahre hatte sie das Unglück, schwere Brandverletzungen zu erleiden, denen sie nach 24 Stunden erlag).
Bernhard Bielenstein, Inga von Knorre, geb.Bielenstein. Vor- und Nachfahren des Pastors D.Dr. zu Doblen in Kurland August Bielenstein. Manuskript. 1976, S.15. In Besitz von der Deutsch-Baltische Genealogische Gesellschaft, Darmstadt.
"Marta ļoti respektēja savu tēvu, un viņš arī bija respektējams – ārkārtīgi gudrs, un, kaut arī mācītājs, tomēr vispirms būtu vērtējams kā zinātnieks. Taču Augusts Bīlenšteins bija sava laika bērns, izglītots prūsiskā garā Vācijā. Viņš uzskatīja, ka meitenēm nav jāizglītojas, ka pietiek ar dažām klasēm, mājsaimniecības skolu un mātes labajiem padomiem, saimniecību vadot. Tā bija tā laika izglītotu vīriešu pārliecība. Dzimums noteica viņas likteni. Taču viņa neapprecējās, viņai nebija savas ģimenes, Marta kalpoja tēvam un mātei, kurus kopa līdz pēdējam brīdim – tēvs nomira 1907. gadā, māte – 1919. gadā. Un tikai tad viņa devās uz Rīgu, kur patiesībā, viņai nebija, kur palikt, kaut arī tur dzīvoja daži viņas brāļi."
Ināra Korsaka, tulkotāja un Martas Bīlenšteinas dzīves un radošā darba pētniece. Latvijas noslēpumi: māksliniece Marta Bīlenšteina. jauns.lv, 2020.30.08.

Par pētījumu Die altlettischen Färbmethoden ("Senlatviešu krāsošanas paņēmieni", 1935)

"Šā pētījuma nozīmīgumu grūti novērtēt par augstu, jo te lasītājam tiek nodotas autores plašās zināšanas par materiāliem (dzīvnieku āda, augu un dzīvnieku šķiedras), no kuriem tika darināts apģērbs, aprakstīti dažādi materiāla apstrādes paņēmieni, apģērba darināšanas veidi, arī apģērba mazgāšana, balināšana, gludināšana u. c., kā arī senā krāsošana ar augiem, turklāt krāsvielu nosaukumi norādīti latīņu, latviešu un vācu valodā. Grāmatas vērtību palielināja aplūkotās tēmas vienreizīgā sasaiste ar latviešu tautasdziesmām un salīdzinājums ar citu tautu pieredzi. Šo grāmatu varētu nosaukt par darbu mūža garumā, jo tik rūpīga izpēte ir raksturīga tikai darbīgam cilvēkam ar nerimtīgu interesi par tautas dzīvi un sadzīvi."
Ināra Korsaka, tulkotāja un Martas Bīlenšteinas dzīves un radošā darba pētniece. Latvijas noslēpumi: māksliniece Marta Bīlenšteina. jauns.lv, 2020.30.08.

Martha Bielenstein

Martha Bülenstein