Marks Razumnijs

1924: izdots stāstu krājums "Nomales" ("Aranea"), kuru pēc prokurora pieprasījuma konfiscēja. Tikai pēc četriem gadiem spriedumu atcēla.
1935: ebreju teātris Rīgā iestudē Marka Razumnija komēdiju par vēsturisku 19. gadsimta personu – "Motke Halads", to izrāda arī ebreju teātri Viļņā un Kauņā.
Dramatizējis Šoloma Aleihema romānu "Klejojošās zvaigznes", kas iestudēts Kauņā, Varšavā, Buenosairesā un Parīzē, un Mendeles Moihera Sforima romānu "Benjamina Trešā ceļojums", kas izrādīts Rīgā padomju laikā.
1965: ebreju padomju dzejas antoloģijā "Horizonti", kas izdota Maskavā, ievietota Razumnija fabulu kopa.
Razumnija darbi tulkoti krievu, poļu, angļu, franču, zviedru, norvēģu, bulgāru, vācu, lietuviešu valodā, noveletes publicētas arī latviešu presē (žurnālos "Karogs", "Zvaigzne", "Draugs", "Zīlīte" un laikrakstā "Literatūra un Māksla").
1972: žurnālā "Sovetisch Heimland" (Nr. 11) rubrikas "No mūsdienu latviešu literatūras" 29 lappusēs Marks Razumnijs ebreju lasītājus iepazīstina ar latviešu autoriem.
1979: Vācijas Demokrātiskās Republikas izdevniecība "Union Verlag" izdod Razumnija grāmatu "Auch im Herbst blühen die Bäume" ("Arī rudenī zied koki"), kuras žanriskais apzīmējums ir "Dienas un nakts grāmata" (tulkotājs un priekšvārda autors Jirgens Rennerts). Grāmatā publicēta 161 noveleta, parabola un miniatūra. Žurnālā "Sinn und Form" (1980, Nr. 4) ievietota Vernera Štandfusa recenzija par grāmatu, kurā viņš Razumnija darbus salīdzina ar Ivana Turgeņeva dzejoļiem prozā, ar Konstantīna Paustovska "Zelta rozi" un Imanta Ziedoņa "Epifānijām", arī ar vācu autora Ervīna Štritmatera prozu.

ProzaJidišā
1924: Aranea ("Nomales")
1929: Hintergeslech ("Šķērsieliņas", stāsti)
1935: Menshn in shtoib ("Cilvēki putekļos", noveletes)
1935: Noveln vegn elite ("Noveles par eliti")
1936: Fantastiskā reportāža (apraksti un stāsti)
1938: Donna Gracia ("Ebreju valsts", vēsturisks romāns)
1939: Idiše meluche ("Ebreju valsts", vēsturiskā novele)
19??: Doktors Hermanis Meierovičs
1986: A velt mit vunder ("Brīnumu pilna pasaule")

Krievu valodā
1963: Чтобы сердце не болело ("Lai sirds nesāpētu", noveles; tulkojums no jidiša)
1975: Золотой голубь ("Zelta balodis": mazas noveles)
1981: Разговор с портретом ("Saruna ar portretu", tulkota no jidiša)

Vācu valodā
1979: Auch im Herbst blühen die Bäume ("Arī rudenī zied koki")

Ceļojumu apraksti
Jidišā
1929: Dos land fun toizent geštaltn: a nesie iber Norvegn ("Tūkstošveidu zeme: ceļojums uz Norvēģiju")
1930: Einer cvišen millionen: fun amerikaner nesie ("Viens no miljoniem: par ceļojumu uz Ameriku")

Lugas
Jidišā
19??: Doktors Hermanis Meierovičs
1939: Cofnšain ("Ziemeļblāma")
1940: Motke chabad ("Motke Habads")

Tulkojumi jidišā
1928–1929: Feihtvangers, Lions. Jud Zuss ("Ebrejs Ziss"
1929: Remarks, Erihs Marija. Afn mairev front iz ruik ("Rietumu frontē bez pārmaiņām")
1930: Feihtvangers, Lions. "Pep" dzejoļi
1930: Volless, Egdars. Dos geheimnis fun a froj ("Noslēpums no sievas")
1931: Svirskis, A. Roitkop ("Sarkanmatis")
1940: Makarenko, Antons. Flagn oif turems ("Karogi torņos", publicēts laikrakstā "Kamf")

Jidišā atdzejojis Raiņa, Mirdzas Ķempes, Ojāra Vācieša, Eižena Vēvera, Imanta Ziedoņa, Cecīlijas Dineres, Andra Vējāna dzeju, tulkojis Ēvalda Vilka un Regīnas Ezeras prozu un Ādolfa Alunāna lugu "Seši mazi bundzinieki", kas pirms Vācijas–PSRS kara izrādīta ebreju teātrī Rīgā.

Par novelešu krājumu "Золой голубь" ("Zelta balodis", 1975)"Nelielajās novelītēs, līdzībās no mūsdienu dzīves ar ikdienišķām situācijām vienmēr jaušama aktīva radoša doma, liriska intonācija un skaidra autora pozīcija. No sarežģītā, daudzveidīgā un pretrunīgā dzīves materiāla autors katrā novelē parāda vienu notikumu, vienu tikšanos, vienu atmiņu epizodi. Taču šis viens gadījums, viens mirklis, rakstnieka asā skatiena apgaismots, dod pamatu filozofiskai dzīves apjēgsmei. "

Vaļins, I. Liriskais lakonisms. Literatūra un Māksla, 1975, 21. jūnijs.

Par Marka Razumnija noveletes žanru"Marka Razumnija noveletes balstās uz kādu sadzīvisku nolikumu, dažkārt pat kuriozu, taču fakts autoram ir tikai izejas punkts tālākām pārdomām par dzīves jēgu, skaistumu, vērtībām. Vai arī ass izsmiekls pret visu zemisko, pretīgo, kas ir cilvēkos un traucē viņiem laimīgi dzīvot. Taču pat šādos brīžos autors parasti nekļūst ļauns, viņa smīns ir labsirdīgs, tas sniedz estētisku gandarījumu."

Jakubs, Z. Radošā jaunība nebeidzas. Literatūra un Māksla, 1976, 18. septembris.

"Šī forma sakņojas senajā un viduslaiku ebreju literatūrā un ļauj visprecīzāk izteikt tautas raksturu un dvēseli. Tikai nedomājiet, ka es gribu norobežoties no mūsu laika. Bez tā zustu mana darba jēga."

Špungins, S. Ebreju padomju literatūras vecākais pārstāvis. Cīņa, 1986, 3. oktobris.

author
play writer
poet
prose writer

Movša Razumnijs

1896–1898
Žagare

1898–1941
Rīga

1919–1921
Hamburga

1941–1945
Taškenta

1945–1988
Rīga

1964–1988
Blaumaņa iela 6, Rīga

1903–1909
Rīga
Mācījies ebreju pamatskolā (hederā)

1909–1913
Rīga
Beidzis Rivoša ebreju ģimnāziju.

1919–1924
Hamburga
Hamburgas Universitātē klausījies lekcijas filozofijā un estētikā.

1919–1921
Hamburga
Strādājis bankā; 1921. gadā par darbību prokomunistiskā organizācijā izsūtīts no Vācijas.

1924–1927
Rīga
Ārštata līdzstrādnieks žurnālā "Dos Folk" ("Tauta").

1926–1934
Rīga
Laikraksta "Frimorgn" ("Rīta Avīze") korespondents; redakcijas uzdevumā apceļojis Eiropu un Ameriku, jo brīvi runājis vācu, angļu un franču valodā.

1937–1938
Rīga
Nodibinājis žurnālu "Jidiše bilder", kur bijis arī līdzstrādnieks.

1940–1941
Rīga
Strādājis par sekretāru organizācijā "Kulturrat" (vadītājs Maksis Šacs-Aņins), kas padomju varas uzdevumā organizēja, vadīja un uzraudzīja ebreju kultūras dzīvi.

1940
Rīga
Laikraksta "Kamf" līdzstrādnieks

1941
Rīga
Žurnāla "Ufboi" līdzstrādnieks

1941–1945
Taškenta
Maskavas laikraksta "Einikeit" korespondents un Ebreju antifašistiskās komitejas loceklis.

1946–1948
Rīga
Laikraksta "Einikeit" Rīgas korespondents, Laikraksts bija Ebreju antifašistiskās komitejas preses izdevums un iznāca Maskavā.

1941–1945
Taškenta

05.1941–1988
Latvian Soviet Writers’ Union
Rīga
Biedrs

04.1950–01.1951
Apcietināts Antifašistiskās ebreju komitejas lietā, 1951. gada 27. janvārī Baltijas kara apgabala tribunāls viņam piesprieda 10 gadus nometinājumā nometnē.

01.1951–1956
Irkutskas apgabals
Izcietis sodu Irkutskas apgabala nometnē.

1988
Jaunie Ebreju kapi