Māris Salējs

Dzimis mākslinieku noformētāju ģimenē.

Pirmā dzejas publikācija

1993: dzejolis "Dievīgs miers..." laikrakstā "Latvijas Jaunatne" (11. septembra numurs).

Dzeja

1999: “Māmiņ, es redzēju dziesmu” (“Enigma”).
2001: “Mana politika” (“Pētergailis”).
2013: “Nedaudz vairāk” (“Mansards”).
2016: “Kā pirms pērkona” (“Pētergailis”).
2018: “Tuvošanās” (“Zvaigzne ABC”).

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

1995, 2009, 2014: publicējis Konstantija Ildefonsa Galčinska (Konstanty Ildefons Gałczyński) darbu atdzejojumus.
1995, 2014: publicējis Juliana Tuvima (Julian Tuwim) darbu atdzejojumus.
2003: viens no Semjona Haņina (Семён Ханин) krājuma "tikko" atdzejotājiem.
2003: publicējis Zorana Ančevska (Зоран Анчевски) un Juzefa Čehoviča (Józef Czechowicz) darbu atdzejojumus.
2004: publicējis Česlava Miloša (Czesław Miłosz) darbu atdzejojumus.
2006: viens no Ivana Franko (Іван Франко) izlases "Dzejas" viens no atdzejotājiem.
2007: Staņislava Vispjaņska (Stanisław Wyspiański) lugas "Kāzas" atdzejojums Dailes teātra izrādes vajadzībām (režisori Mihails Gruzdovs un Indra Roga).
2007, 2014: publicējis Aleksandra Vata (Aleksander Wat) darbu atdzejojumus.
2008: publicējis Dmitrija Vodeņņikova (Дмитрий Воденников) darbu atdzejojumus.
2009: Januša Glovacka (Janusz Głowacki) lugas "Ceturtā māsa" tulkojums teātra "Skatuve" izrādes vajadzībām (režisore Anna Eižvertiņa).
2009, 2015: publicējis Adama Važika (Adam Ważyk) darbu atdzejojumus.
2011: Česlava Miloša (Czesław Miłosz) autobiogrāfija "Dzimtā Eiropa".
2014: publicējis Ostapa Slivinska (Остап Сливинський) darbu atdzejojumus.
2015: publicējis Martinas Buližaņskas (Martyna Buliżańska), Marčina Sendecka (Marcin Sendecki), Leonīda Švaba (Леонид Шваб) un Eugēniuša Tkačišina-Dicka (Eugeniusz Tkaczyszyn-Dycki) darbu atdzejojumus.
2016: Andžeja Sapkovska (Andrzej Sapkowski) romāns "Pēdējā vēlēšanās".
2016: publicējis Vasila Lozinska (Василь Лозинський) darbu atdzejojumus.
2017: Aleksandra Puškina (Александр Пушкин) īso lugu "Mazās traģēdijas" atdzejojums Valmieras drāmas teātra vajadzībām (režisors Sergejs Ščipicins).
2018: Svetlanas Jegorovas (Светлана Егорова) dzejoļu krājums bērniem "Viltīgais Kaķis".
2018: Andžeja Sapkovska (Andrzej Sapkowski) romāns "Likteņa zobens".
2018: Serhija Žadana (Сергій Вікторович Жадан) grāmatas "Mezopotāmija" atdzejojums (tulkojusi Māra Poļakova).
2020: Romanas Romanišinas (Романа Романишин) un Andrija Lesiva (Андрій Лесів) grāmata "Skaļi, klusu, čukstus".
2020: Romanas Romanišinas (Романа Романишин) un Andrija Lesiva (Андрій Лесів) grāmata "Tā es redzu".
2020: Halinas Vdovičenko (Галина Костянтинівна Вдовиченко) stāsts bērniem "36 un 6 kaķi".
2021: Allas Gutničenko (Алла Гутніченко) stāsts bērniem "Neparastās profesijas".
2021: Andžeja Sapkovska (Andrzej Sapkowski) romāns "Elfu asinis".
2022: Magdalēnas Kuļus (Magdalena Kulus) stāsts bērniem "Minka".
2022: Romanas Romanišinas (Романа Романишин) un Andrija Lesiva (Андрій Лесів) bilžu grāmata bērniem "Karš, kurš pārvērta Rondo".
2022: Juliana Tuvima (Julian Tuwim) dzejoļu izlase bērniem "Pans Trallalnieks".
2022: Halinas Vdovičenko (Галина Вдовиченко) stāstu krājums bērniem "36 un 6 kaķi detektīvi".
2023: Serhija Žadana (Сергій Жадан) dzejas izlase "Harkivas Dinamo" (kopā ar Ingmāru Balodi, Jāni Elsbergu, Māru Poļakovu).
2023: Annas Oņihimovskas (Anna Onichimowska) stāsts bērniem "Klimpas kungs un burinieks".
2023: Katerinas Mihaļicinas (Катерина Василівна Міхаліцина) pasaka "Kas aug parkā".
2023: "Ukrainas almanahs" (kopā ar Ingu Gaili, Kristapu Vecgrāvi, Māru Poļakovu).
2024: Pēra Aksela Prica (Per Axel Prydz) dzejoļu krājums bērniem "Cerību burbuļi".

Darbība mākslā

1993, 2000, 2001: piedalījies tekstilmākslas izstādēs.

Par dzejoļu krājumu "Māmiņ, es redzēju dziesmu" (Enigma, 1999)

"Katrs dzejolis izaug no liriskās situācijas, kompozīcijas vienotības. Salējs, atšķirībā no vienaudžiem, reti strādā ar atvērtām struktūrām (te otrreiz aizmirstais kļūst par novitāti), tāpēc estētiskai telpai ir svešs fragmentārisms un nejaušības drazas. Par pasauli ir teikts tik, cik saskarsmē sajusts, atjēgts. Priekšplānā kā vērtība iznāk vieglums: gan pretstatā "zeme–gaiss", gan putnēna tēlā. Tilts ar zvaigzni ir vērtību gradācijas balsti, bet sapnis izsaka mainīgās ilgas pēc atsaucības, cilvēcības. Tilts vieno arī "tu" un "es", bet – nesapludina, saskarsme notiek uz plānās ādas robežas, ne vārdos."

Kubuliņa, Anda. Sapnis un tilts.Karogs. Nr. 5, 1999.

Par dzejoļu krājumu "Mana politika" (Pētergailis, 2001)

"Māra Salēja krājums ir pats trauslākais un pats sirsnīgākais no tiem, ko nācies lasīt pēdējā laikā. Mīļums – ne vienmēr pret kādu vai kaut ko, bet mīļums kā pasaules redzējuma rakurss apzīmogo viņa dzeju kopumā un lielāko daļu dzejoļu atsevišķi. ".. nav laikmeta zīmes sejā," tā par Māri Salēju saka Inga Gaile. Tam var piekrist vai nepiekrist – atkarībā no tā, kur mēģina saskatīt šo laikmeta zīmi. Salējs nerunā par lietām, par kurām šodien runā visvairāk. Un arī jau pieminētais mīļums, maigums it kā nav no šī laika. Tomēr viņš runā sava laika valodā."

Veidemane, Ruta. ".. debess ir starp burtiem paslēpusies". Karogs, Nr. 12, 2001.

Par monogrāfiju "Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika" (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2011)

"Grāmatā ieguldīts pamatīgs darbs daudzu gadu garumā – rūpīgi lasot un pārdomājot gan visu, ko sarakstījis pats Bērziņš, gan – ko par viņu rakstījuši citi; centīgi apgūstot Tartu un Maskavas semiotikas skolas teorētisko bāzi, kura, kā priekšvārdā atzīst autors, ņemta par pamatu Bērziņa "laiktelpas poētikas" analīzei, kā arī nerimtīgi iztaujājot pašu monogrāfijas subjektu, viņa kolēģus, ģimenes locekļus un citus laikabiedrus. Šī visaptverošā pieeja sniedz ārkārtīgi daudzplākšņainu ieskatu Bērziņa personībā un dzejā – protams, literatūrzinātnieka subjektīvajā interpretācijā, kuru balsta konkrētas teorijas ietvars, bet kura tādēļ nav mazāk cienījama vai spējīga sevi aizstāvēt pret citu interpretāciju, uz kuras parādīšanos varam tikai cerēt."

Lešinska, Ieva. Solīds pienesums bērziņoloģijā. Latvju Teksti, Nr. 5, 2011.

Par dzejoļu krājumu "Nedaudz vairāk" (Mansards, 2013)

"Salēja dzeju, šķiet, iespējams dēvēt par nepātrauktības lieguma zīmi, kas teksta telpu iešūpo starp dažādiem tradicionāliem pretstatiem, piemēram, gaismu un tumsu, laicīgo un mūžīgo, iekšējo un ārējo, poētisko un prozaisko. Un tikai konteksts nosaka, kuri no šiem aspektiem, dzejnieka vārdiem runājot, ir "traucējumi no cita laika un vietas. Pastāv uzskatāmas ilgas pēc garīgā un materiālā saplūsmes, kas ir atlikta valodas – tās pašas, kura ietver virzību pretī vienībai, – robežu dēļ. Neizsakāmais vienlaikus paliek ārpusē un konstituē izteikto."

Ostups, Artis. Zvaigzne kā pieturzīme. Latvju Teksti, Nr. 3, 2013.

Par dzejoļu krājumu "Kā pirms pērkona" (Pētergailis, 2016)

"Viņa mērogs ir skatīties uz pasauli bez pastarpinājuma, neizmantojot mikroskopu vai teleskopu, kā to mēdz darīt daudzi viņa paaudzes autori. Šķiet, Māris brīžiem skatās kā tuvredzīgs cilvēks, kurš, būdams pamodies, nav paguvis uzlikt brilles, – skatienā ir maigums un spēja saskatīt tikai to, ko atpazītu pat neredzot, kā arī nevēlēšanās redzēšanu padarīt par sarežģītu intelektuālās varenības apliecinājumu. Vienīgās kultūrzīmes, kas tekstā parādās, ir viņam nozīmīgo līdzcilvēku vārdi un atsevišķas biklas ģeogrāfiskās norādes, respektīvi, viņš nebūt nemēģina caur tekstu paštīksmināties par savām zināšanām, vispasaulīgajām paralēlēm vai tamlīdzīgi; tā ir pieauguša, jau daudz zaudējuša, bet tāpēc sevi nepazaudējuša vīrieša spēja būt pašam sev un citiem viegli, gaiši un apliecinoši."

Ratinīka, Iveta. Palikt pie sava. Pie sevis. Kultūras Diena un Izklaide, Nr. 72, 2016.
Par Serhija Žadana krājuma "Harkivas Dinamo" atdzejojumu (Orbīta, 2023)

"Lasu savā bloknotā: “Gribējās raudāt, sāpēt, skumt, mīlēt un visbeidzot arī dzīvot. Visu vietā.” Serhija Žadana vārds komentārus neprasa – viņa dzeju raksturo autentiska dokumentalitāte, ass poētisks grieziens, trāpīga izteiksme. Pārsteidzoši ir tas, ka, lai gan grāmatas tulkotāji ir četri, – es sevi pieķēru pie sajūtas, ka atdzejojumi ir viengabalaini un organiski, atdzejotāji kā lielisks kvartets ir noslīpējuši savu partitūru. “Harkivas Dinamo” tiešām ļoti sāpīgi griež, skaļi un skaidri vēstot mums visiem – nedz Ukraina, nedz pasaule pēc 2022. gada 24. februāra nekad vairs nebūs tāda kā pirms tam. Tā ir vēsture, kas vairs nekad nepārnāks mājās. "

Purinaša, Ligija. Harkivas Dinamo. laligaba.lv, 2024.

Marians Rižijs

Māris Salējs

Annas Dagdas prēmija
Balva piešķirta par manuskriptu krājumam "Mana politika".
2001

Polijas Kultūras ministrijas medaļa "Par nopelniem Polijas kultūras labā"
2009

Annual Latvian Literary Award
Speciālbalva piešķirta par pētījumu "Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika".
Speciālbalva
2012

Annual Latvian Literary Award
Labākais dzejas darbs
Nominee
2014

Ojāra Vācieša prēmija
Prēmija piešķirta par ceturto dzejas krājumu "Kā pirms pērkona".
2016

Annual Latvian Literary Award
Labākais dzejas darbs
Nominee
2017

Polijas Zelta krusts
Polijas Republikas Nopelnu Zelta Krusts
2023

Annual Latvian Literary Award
Par Juliana Tuvima darba "Pans Trallalnieks" atdzejojumu
Labākais atdzejojums
Nominee
2023

Annual Latvian Literary Award
Par Serhija Žadana krājuma "Harkivas Dinamo" atdzejojumu
Labākā atdzeja
Nominee
2024